Ar šādu visnotaļ iedvesmojošu devīzi vakar uz pirmo sēdi Ministru prezidenta Māra Gaiļa vadībā bija sanākusi ar Ministru prezidenta 1995.gada 12.aprīļa rīkojumu nr.164 izveidotā Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komiteja. Šī komiteja tapusi, lai nodrošinātu Rīgas 800 gadu jubilejas programmas sagatavošanu, kā arī lai veicinātu Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas — Eiropas kultūras pilsētas — attīstību, sekmētu tās vēsturiskās lomas un nozīmes izpratni un aktivizētu pilsētas sakopšanu. Rīcības komitejas pamatuzdevumi būs koordinēt jubilejas programmas sagatavošanā iesaistīto institūciju un ieinteresēto pušu darbību; izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumu programmu; noteiktā kārtībā iesniegt priekšlikumus par nepieciešamo valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu piešķiršanu; apkopot informāciju, kas saistīta ar Rīgas 800 gadu jubilejas sagatavošanu, un izveidot attiecīgu datu bāzi (skat. "LV", nr.59, 18.aprīlī).

Uzrunādams sēdes dalībniekus, Ministru prezidents Māris Gailis norādīja, ka šajā laikposmā kopš rīkojuma parakstīšanas ir bijis gana izdevību gan vēlreiz pārdomāt ieceres, gan apmainīties ar viedokļiem par šīs komisijas uzdevumiem.

Viņš atzīmēja, ka galvaspilsētas 800 gadu svinības nav tikai Rīgas, bet visas Latvijas goda lieta, un mūsu uzdevums būtu to padarīt par Eiropas un pat pasaules notikumu. Šajā sakarā Rīga jau tagad pretendē uz pasaules galvaspilsētas godpilno nosaukumu 2001.gadā. Tad te varētu notikt ANO rīkotā pasaules galotņu tikšanās ar devīzi "Atbruņošanās — attīstībai un dabas aizsardzībai", arī citi reģionāli pasākumi (Rīgas mērs Māris Purgailis vēlāk bilda, ka 2001.gada jūnija sākumā te iecerētas Hanzas savienības pilsētu dienas).

Bet, lai viss sekmētos, ir jāaizmirst ambīcijas, nav jāsaasina pretišķības un neatkarīgi no tā, kurš pēc 6.Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības sastādīšanas būs Ministru prezidents, kurš — kultūras ministrs, jau tagad iesāktais darbs arī viņiem būs jāturpina. Patlaban banku krīze ir izraisījusi finansēšanas problēmas, tomēr ir pamats cerēt, ka krīzi izdosies samērā ātri pārvarēt. Katrā ziņā, domājot par rītdienu, ir nepieciešams abstrahēties no šodienas līmeņa un prognozēt attīstību vismaz līdz 2000.gadam. Pēc datiem, kas ir manā rīcībā, bilda Ministru prezidents, es gribētu zīmēt optimistisku ainu.

Latvijas Vēstures institūta zinātniskās domes priekšsēdētājs Andris Caune uzsvēra, ka ir nepieciešams izmantot pacēluma laiku, kas paredzams jubilejas priekšvakarā. Viņš atgādināja, ka pirms simt gadiem Rīga strauji iekļāvusies jūgendstila arhitektūras vilnī. Ko nākamajām paaudzēm varēsim atstāt mēs?

Uz šo jautājumu zināmā mērā atbildēja kultūras ministrs Jānis Dripe. Par reprezentācijas objektu varētu kļūt Nacionālās bibliotēkas jaunceltne Pārdaugavā, kas šobrīd ir pats prāvākais Kultūras ministrijas pasūtījuma objekts, kam šogad vien paredzēta 450 000 latu lielas investīcijas. Vēl varētu domāt arī par Modernās mākslas galeriju, par jūgendstilam veltītu filmu, arī citām aktivitātēm.

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Jānis Stradiņš pievērsās Rīgas vēsturiskā centra reģenerēšanai, domājot par Melngalvju nama, par Rātsnama atjaunošanu, par senās Rīdzenes gultnes iezīmēšanu dabā, par citiem projektiem. Viņš norādīja, ka jubilejas priekšvakarā vēl daudz neapzinātu materiālu varētu dot Rīgas mikrorajoniem veltītas zinātniskas konferences. Tādas, kāda pērn bijusi par Pārdaugavu, tagad iecerēta Mežaparka "atklāšana", bet tādu novadu Rīgā ir desmitiem, ne jau tikai daudzkārt pārrunātā Vecrīga vien. Katrā rīdzinieku ģimenē vajadzētu būt Rīgas astoņsimtgades gadagrāmatai, tomēr pienācīgi nav izplatīts pat tās pirmais laidiens. (No tā esam palienējuši prof. Jāņa Stradiņa rakstu "Mana Rīga. Divas vēstures alternatīvas".)

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Pētersons akcentēja nepieciešamību jaunajai rīcības komitejai ķerties pie darba nekavējoties, jo laiks negaida. Uzdevums ir veidot nepieciešamās grupas ar kompetentiem cilvēkiem, kas darbotos dažādās nozarēs. Iecerētajam Rīgas fondam būtu jākļūst par vienīgo fondu, kas rīkojas ar jubilejas līdzekļiem.

Sēdē runāja arī citi rīcības komitejas locekļi, visi pieci rīcības komitejas līdzpriekšsēdētāji. Reizumis domas dalījās, taču vienprātīga bija atziņa, ka jādara viss, lai akcentētu nešaubīgi reālas ieceres, lai tās varētu īstenot jau Rīgas 800 gadu jubilejas priekšvakarā.

Mintauts Ģeibaks,

"LV" korespondents

Ievadā — Gunāra Lūša veidotā Rīgas 800.gadadienas zīme, kas jau 1994.gada februārī ieguvusi visaugstāko novērtējumu LKF rīkotajā konkursā. Skat arī 3.lpp.