Kongresu gaidot

No sirds sveicu visus latviešu zinātniekus no Latvijas un plašās pasaules, kas ieradušies Rīgā uz kārtējo kongresu!

Kā Rīga savos 800 gados nekad nebūs gatava, tā arī Latvija vēl nav gatava. Tai nepieciešami gudri prāti, kas domā, kā dzīvei Latvijā ritēt, nepārtrauktā attīstībā mainoties uz augšu. Zinātnes domai, vienam no valsts augšupejas dzinējspēkiem, šodien Latvijā nav labvēlīgākā augsne, tomēr ceru, ka soli pa solim atbalsts arī šai svarīgajai nozarei pieaugs.

Esmu lepna par visiem tiem, kas gan eksaktajās, gan humanitārajās jomās ar grūtu ikdienas darbu, ar spožu talantu un spējām panāk arvien jaunus atklājumus, ko apbrīno ne tikvien pašu mājās, bet arī starp citu valstu augsta līmeņa speciālistiem. Tāpat priecājos, ka latviešu zinātnieki no trimdas zemēm palīdz pasaules domai ienākt Latvijā un latviešu zinātnieku paveiktajam izskanēt pasaulē — šī mijiedarbība ir neatsverams ieguldījums Latvijas zinātnē.

Vēlu ikvienam iedvesmu un sparu, veicot atkal jaunus pētījumus! Lai jums ražīgas dienas Rīgā!

Vaira Vīķe–Freiberga,

Latvijas Valsts prezidente

Godātie kongresa dalībnieki un viesi!

Latvijas Zinātnieku savienība ir viens no kongresa organizatoriem, tāpēc ļoti ceru, ka tas izdosies. Gribu LZS valdes un savā vārdā teikt lielu paldies kongresa orgkomitejas līdzpriekšsēdētājam Uldim Raituma kungam, koordinācijas centra vadītājai Anitai Dravenieces kundzei un Lindai par to milzīgo darbu, ko kolēģi veica, sagatavojot šo pasākumu. Aicinu visus LZS biedrus aktīvi piedalīties kongresā, sniegt palīdzību, ja tā būs vajadzīga.

Visiem kongresa dalībniekiem novēlu jaunas idejas gūt, jaunus kontaktus veidot, lai Latvijas zinātne gūtu vairāk un valdība beidzot reāli saprastu, ka bez zinātnes nav patstāvīgas valsts nākotnes.

Jānis Štrauhmanis,

Latvijas Zinātnieku savienības

valdes priekšsēdētājs

21. gadsimtā zinātniekiem Latvijā jāapzinās gan sava lokālā vērtība, gan vieta Eiropas un pasaules zinātnē. Analizējot savus sasniegumus un problēmas PLZ 2. kongresā, Rīgas 800. gadadienas svinību kulminācijas brīdī atcerēsimies — tikai mūsu garīgās vērtības ir bijušas un vienmēr tiks novērtētas. Zinātnieka uzdevums Latvijā šodien ir kļūt par pilntiesīgu partneri pasaules zinātnes apritē, neskatoties uz objektīvām un subjektīvām grūtībām.

Juris Ekmanis,

Pasaules latviešu zinātnieku

2. kongresa organizācijas

komitejas līdzpriekšsēdētājs

Reāli un ar vērienu rīkoties!

Sveicot visus Pasaules latviešu zinātnieku otrā kongresa dalībniekus, varbūt pareizāk būtu teikt — 10 gadu atceres un pārdomu kongresa dalībniekus —, gribu atcerēties sevis teikto pirms 10 gadiem Vispasaules latviešu zinātņu pirmā kongresa priekšvakarā: “Zinātniskajam darbam ir jābūt orientētam uz kādām noteiktām vajadzībām un tādēļ Latvija ar savu zinātni stāv grūtu pārvērtību priekšvakarā.” Novēlu kongresam neieslīgt sevis uzteikšanas eiforijā, bet mēģināt konstruktīvi izvērtēt Latvijas zinātnes stāvokli šodien, t.i., nekritizēt tikai esošo un iepriekšējās mūsu pēdējās atmodas valdības par mazo finansējumu zinātnei un procentuāli to salīdzināt ar citām pasaules un Eiropas valstīm.

Varbūt mēģināsim atbildēt uz jautājumu, kāpēc šodien tik maz vadošo zinātnieku piedalās valsts politiskajā dzīvē, kāpēc tikai pēdējā laikā parādās ilgtermiņa valsts attīstības stratēģijas, kuras godīgi atzīst, ka šodienas Eiropas Savienības līmenim spēsim pietuvoties pēc 30 gadiem. Kāpēc kopš 1993. gada rudens izglītība ir prioritāte visām valdībām, bet finansējums sarūk; kas ir nepieciešams, lai stingri ne tikai definētu informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģijas, koksnes dziļo pārstrādi un dažus citus virzienus par prioritāriem iekšzemes kopprodukta pieaugšanas noteicējiem, bet arī reāli un ar vērienu rīkotos?

Zinātnes nopietnāks atbalsts un reāla izaugsme Latvijā nebūs iespējama, ja steidzami netiks radīta valdības atbalstīta programma vietējās ražošanas izaugsmei (nevis vecās atjaunošanai). Tas ietver gan valsts garantijas prioritārām ražotnēm, gan projektus, kuros paredzēta kopēja valsts, pašvaldības un privātā kapitāla izmantošana. Šādi pirmie lielākie projekti Rīgā ir gan Dienvidu tilts, gan plānotais tunelis zem Daugavas.

Novēlu latviešu zinātniekiem no visas pasaules, it īpaši Rīgas, iekļauties modernajā, ātru tempu prasošajā Latvijas izaugsmes darbā.

Aivars Kreituss,

Pasaules latviešu zinātnieku

1.kongresa (12.–17.7.1991)

rīcības komitejas priekšsēdētājs,

tagad — Rīgas domes deputāts