Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis:

No katra ieskata pagātnē līdz rakstītai vēsturei nākotnē

No PBLA un Latvijas Valsts arhīva sagatavotā Pasaules brīvo latviešu apvienības darbības apskata (1956–2001)

PBLA savos 45 pastāvēšanas gados darījusi nenovērtējamu darbu. Nenogurdama un ar milzīgu ticību savai misijai un savas tēvzemes nākotnei tā uzturējusi Latvijas valstiskuma ideju dzīvu. Un ne tikai saglabājusi cerību par savas dzimtenes neatkarību nenojaušamā rītdienā, bet, nežēlojot spēkus — garīgos, fiziskos, finansiālos —, arīdzan cīnījusies par visu latviešu sapņa īstenošanu dzīvē. Cīnījusies un — kas ir vēl skaistāk — pieredzējusi savu pūliņu augļus — Latvija atkal ir brīva un nu jau vairāk nekā desmit gadus veido pati savu likteni.

Izstāde un šis rakstu un dokumentu krājums dod ieskatu visā daudzveidīgajā darbā, ko PBLA līdz šim paveikusi. Tas patiesi ir tikai ieskats, pirmais solis šīs globālās latviešu organizācijas darbības izvērtēšanā un vēstures uzrakstīšanā. Tas ir nākotnes uzdevums.

Dokumenti ir vēstures liecības par mūsu dzīvi un paveikto. PBLA vienmēr uzsvērusi dokumentāro liecību uzkrāšanas svarīgumu un uzskatījusi, ka šie arhīvi līdz ar neatkarības atgūšanu nododami Latvijai. Solījums tiek pildīts. PBLA sācis sūtīt savus dokumentus Latvijas Valsts archīvam, kas veidojas par trimdas archīvu centru dzimtenē. Jācer, ka arī citas organizācijas un biedrības sekos tās piemēram.

Krājumā ievietotie raksti iezīmē PBLA atsevišķus darbības virzienus. Apceres tapušas neatkarīgi viena no otras, tādēļ tās dažus faktus var sniegt atkārtoti, bet citā interpretācijā. Savukārt dokumenti tikai ilustrē, papildina, padziļina rakstu autoru sacīto vai ieskicē problēmas, kas tajos nav skartas, bet attēli palīdz vizuāli konkretizēt notikumus un to dalībniekus. Dokumentu un fotogrāfiju atlase nav uzskatāma par nemaldīgu, tā ir sastādītāju versija. Krājuma apjoms un dažbrīd dokumentāro liecību trūkums (sevišķi par PBLA darbības pirmajiem desmit gadiem) neļāva protokolus, vēstules, manuskriptus še ievietot lielākā skaitā un pilnīgus, sniedzot bagātīgāku informāciju par PBLA aktivitātēm. Latvijas ļaudīm lielākoties tās ir nezināmas. Visai iespējams, ka daudziem no viņiem šī izstāde un rakstu un dokumentu krājums būs liels atklājums.

Sagatavot izstādi un rakstu krājumu nav tikai viena vai vairāku cilvēku darbs. Bez tautiešu atbalsta mēs daudz ko nepaveiktu, neiespētu, pietrūktu svarīgu materiālu, dokumentu, fotogrāfiju. Tamdēļ izsakām lielu paldies par atsaucību, ieinteresētību, sapratni, nesavtību avīzei “Latvijas Vēstnesis” un Misiņa bibliotēkai, jo sevišķi tās vadītājai Annai Šmitei, Noldem Milleram un Gunāram Pāvulam no Zviedrijas, Ēvaldam Paeglem un Jānim Daliņam no Austrālijas, Tijai Krūmiņai no ASV, Vilim Vītolam, Lindai Kovaļevskai un Jānim Ritenim no Latvijas, kā arī daudziem citiem, šeit nepieminētiem.

Krājumā esam izmantojuši fotogrāfijas no Latvijas Valsts archīva fondiem, kuru autori ir Fricis Forstmanis, Eduards Voitkūns, Māris Zemgalietis, Laimonis Niedra, Osvalds Akmentiņš, Gunārs Pāvuls, Edmunds Mickus, Aina Muchka Kalniņa, Atvars Beniņš, Ilgvars Spilners, Paulis Strante, Ints Kalniņš, Bruno Rozītis, Uldis Grass, Pēteris Alunāns, kā arī foto uzņēmumus no Lindas Kovaļevskas, Artūra Cipuļa, Jāņa Riteņa, Laumas Vlasovas personīgajiem krājumiem.