Un Rīga ir dižena ar visiem saviem lielajiem cilvēkiem

10.augustā Rīgā, Vērmanes dārzā, tika atklāts piemineklis izcilajam Rīgas šahistam Mihailam Tālam

Pasaulslaveni šahisti pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 10. augustā Rīgas pilī tikās ar pasaulslaveniem šahistiem — pasaules eksčempionu Borisu Spaski, lielmeistaru Alekseju Širovu un viņa dzīvesbiedri Lietuvas absolūto čempioni Viktoriju Čmilīti, kā arī šahista rīdzinieka Mihaila Tāla dēlu Georgiju Tālu. Viņi ieradušies Rīgā uz slavenā šahista, astotā pasaules šaha čempiona Mihaila Tāla pieminekļa atklāšanu un šaha turnīru Vērmanes dārzā. Sarunā piedalījās arī pieminekļa autors O.Skarainis un bijušais M.Tāla sekundants V.Kirillovs.

Tikšanās laikā prezidente pauda gandarījumu par to, ka šodien Rīgā tiek godināta pasaulē slavenā šahista rīdzinieka Mihaila Tāla piemiņa, atklājot pieminekli Vērmanes dārzā. Tika runāts par šaha tradīcijām Latvijā. A.Širovs, kurš arī dzimis Rīgā, šeit kļuvis par daudzsološu sportistu, stāstīja par savu profesionālo izaugsmi un vēlmi atgriezties uz dzīvi Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vērmanes dārzā šaha turnīrā ar rīdziniekiem sacenšas Lietuvas absolūtā čempione Viktorija Čmilīte Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, sasveicinoties ar šaha pasaules

bijušo čempionu Borisu Spaski…

…lielmeistaru Alekseju Širovu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Visi pie Mihaila Tāla pieminekļa

Atceroties, ka divdesmit trīs gadus vecā rīdzinieka Mihaila Tāla uzkāpšana šaha Olimpā sešdesmitajos gados neiedomājami cēla šīs intelektuāļu spēles prestižu un popularitāti Rīgā un Latvijā, 10.augustā Vērmanes dārzā jau agrā rīta stundā sākās svētki “Rīga spēlē šahu”. Simultānspēlēs pie 20 galdiņiem cīnījās astoņpadsmitgadīgā Lietuvas absolūtā čempione, starptautiskā lielmeistare Viktorija Čmilīte, pie 25 galdiņiem — pasaules šaha zvaigzne, starptautiskais lielmeistars rīdzinieks Aleksejs Širovs, kas pašlaik aizstāv Spānijas krāsas, un pie 10 galdiņiem — pasaules eksčempions, starptautiskais lielmeistars Boriss Spaskis, kas uz Mihaila Tāla pieminekļa atklāšanas svētkiem bija ieradies no Parīzes. Ātrspēles turnīrā pēc Šveices sistēmas piedalījās arī starptautiskie meistari un lielmeistari Tatjana Voronova, Juzefs Petkevičs, Ilze Bērziņa, Normunds Miezis un citi ievērojami Latvijas šahisti. Piecos pēcpusdienā paredzēto pieminekļa atklāšanas ceremoniju nācās sākt pusstundu vēlāk, jo gan ar šaha slavenībām, gan savā starpā spēkiem mērojās vairāk par simtu rīdzinieku vecumā no desmit līdz astoņdesmit gadiem.

... Asprātīga un neaprēķināma spēle, risks, improvizācija, šaha dēlītis kā mūsu dzīves modelis — par to visu bija jādomā, klausoties Mihaila Tāla balsī no Anša Epnera uzņemtās filmas. Šaha leģenda, domātājs un arī romantiķis, gluži kā neaizmirstamajā Leo Kokles gleznotajā portretā.

Uzrunu teica pieminekļa un šaha svētku iecerētājs, visa pasākuma neatkarīgais producents dzejnieks Jānis Peters.

Dzejnieks Jānis Peters:

Tikai nepilnus 15 gadus pēc Otrā pasaules kara, tātad 1960. gadā, Mihails Tāls, uzvarēdams cīņā par pasaules čempiona titulu šahā, ar savu neatkārtojamo talantu netieši atgādināja cilvēkiem visos kontinentos, ka ir tāda zeme Latvija, kuras galvaspilsēta ir Rīga, toreiz — 760 gadus veca. Pasaules pirmā šahista rezidence nu vairs nebija Maskava, bet gan pilsēta Daugavas krastos, kur 1936. gadā 9. novembrī Latvijas Republikas pilsoņu ārstu ģimenē bija piedzimis Mihails. Šo pilsētu šaha sabiedrība visās zemēs un vietās atrada Eiropas kartē.

Jāņa Krūzkopa un Aleksandra Koblenca audzēknis, sporta biedrības “Daugava” biedrs Mihails Tāls kļuva par Latvijas nacionālo varoni šī vārda vismodernākajā, laikmetīgākajā nozīmē. Toreiz mēs vēl nepazinām jēdzienu “integrācija”, mūs drīzāk biedēja ar izkušanu, bet Mihaila Tāla lielā uzvara mūs sakļāva Rīgas un Latvijas patriotisma un gara solidaritātē. Līdz pat šim brīdim analītiķi nav atminējuši Mihaila Tāla spožās zvaigznes noslēpumus. Tiek rakstīts, ka tie ir tikpat neatminami kā Mikelandželo, Paganīni un Kaliostro talanta mīklas.

Pasaules eksčempions Dr. Makss Eive piekrīt tiem, kuri Tālu dēvē par šaha “neopsiholoģiskās skolas pamatlicēju”, jo rīdzinieks “izvēlas nevis pašu stiprāko gājienu, bet gan to, kurš pretinieku nostādītu visgrūtākajā situācijā...”.

Kā gan netiek dēvēts Mihails Tāls — par “šaha dēlīša pirātu”, par “piedzīvojumu meklētāju”, par “šaha raķeti”, par “burvi no Rīgas”!

Mihails Tāls pats par sevi teic — “šahā mani visvairāk pievelk aloģiskā irracionālisma triumfs jeb, izsakoties matemātiskā valodā, (šahā) man visvairāk patīk brīdis, kad katete ir garāka par hipotenūzu”.

Katete garāka par hipotenūzu! Matemātikā tas ir nonsenss, bet šahā, bet mākslā, bet dzīvajā cilvēku dzīvē, šajās tikai ģēnijiem pareģojamās sabiedriskajās norisēs tā mēdz būt, šis aloģiskais irracionālisms viņu izpildījumā pat triumfē. Es nevaru nociesties, nenocitējis vēl vienu Mihaila Tāla atklāsmi, un proti: “Uz šaha dēlīša notiek cīņa, kas pakļauta dziļai idejai, viss ir pārdomāts līdz sīkumiem, plāni tiek realizēti stingri laikā, taču kaujas iznākumu izšķir gājiens ar zirdziņu kaut kur dēlīša stūrī, kam nav nekā kopīga ar drāmas galveno motīvu.”

Šodien mēs atklājam Zīmi lielam rīdziniekam, cilvēkam, kas jau pirms 41 gada, pats to īpaši nenojauzdams, deva Latvijai globāla mēroga gara apliecinājumu. Balstoties uz mūsu šaha tradīcijām un to sportistu potenciālu, kas šodien spēlē zem citu valstu karogiem, ir iespēja pārvērst Latviju par šaha lielvalsti, jo Mihaila Tāla laikā tā jau tas bija, nebija tikai pašas valsts.

Noņemt tradicionālo pārklāju tika aicināts desmitais pasaules čempions Boriss Spaskis un varbūt nākamais čempions Aleksejs Širovs. Skatienam atklājās tēlnieka Oļega Skaraiņa darinātais granīta monuments ar bronzā lietu Mihaila Tāla veidolu centrā. Tālumā vērsts skatiens, domas spēks, gara cildenums. Piemineklis šahistam. Varbūt vienīgais pasaulē. Jo Mihails Tāls bija ne vien izcils šahists, bet arī liela personība, brīnišķīgs cilvēks. Par to runāja viņa draugi un laikabiedri — uzņēmējs Haims Kogans, kas kopā ar baņķieri Viktoru Krasovicki devuši pieminekļa uzcelšanai nepieciešamos līdzekļus, un eksprezidents Guntis Ulmanis, kas atcerējās to priecīgo tikšanos ar savu Jaundubultu kaimiņu Mihailu, kad tas bija kļuvis par šaha čempionu pasaulē, bet viņš — Pumpuru vidusskolā. Rīgas mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs un Pēteris Sondors no Bonnas atgādināja, ka čempioni nerodas tukšā vietā, un mudināja 9.novembrī, kad apritēs Mihaila Tāla 65. dzimšanas diena, sarīkot Rīgā piemiņas turnīru. “Šahs ir mūžīgs, un mūžīgs ir Tāls šahā!”

“Tāls ir viens no ļoti nedaudzajām Rīgas 20. gadsimta zīmēm,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, minēdams viņa vārdu blakus tādām Rīgas slavenībām kā Aleksandrs Čaks, Frīdrihs Canders, Krišjānis Barons un Vilhelms Ostvalds, kuram arī šepat Vērmanes dārzā tiek atklāts piemineklis. Profesors sacījās esam “absolūti tālu no šaha, bet ne no Tāla” un izteica nožēlu, ka mums Latvijā nav Tāla muzeja. Un ir ļoti labi, ka tagad ir piemineklis, jo tādi cilvēki mums atgādina, ka Rīga ir iedvesmas pilsēta, šūpulis lieliem cilvēkiem un lielām domām. “Tāls kļuva par čempionu 1960. gadā, kad tikko bija uzplaiksnījusi kosmosa ēra, cilvēks sāka apgūt izplatījumu. Viņš bija rīdzinieks, Latvijas pilsonis, bet reizē arī Visuma pilsonis. Un ir liela laime, ka tādi cilvēki ir dzīvojuši un dzīvo starp mums. Pilsēta ir liela caur saviem cilvēkiem.”

Par Mihaila Tāla piemiņas kopšanu pateicības vārdus Rīgai un rīdziniekiem teica pasaules šaha zvaigznes Viktorija Čmilīte, Aleksejs Širovs (“Līdz šim biju analizējis visas Tāla spēlētās partijas, bet gandrīz nemaz nepazinu viņu kā cilvēku.”) un Boriss Spaskis (“Šodien te varēju pārliecināties, ka Rīga vienmēr bijusi, ir un būs šaha lielpilsēta.”). Par savu pilsētu Rīgu sauc arī Georgijs Tāls, kas uz sava tēva piemiņas godināšanu bija ieradies no Telavivas.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Lai jums visiem labas sekmes sabiedriskajā darbā un personīgajā dzīvē!

Valsts prezidenta preses dienests