Rīgas mērs:

— intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 13.augusta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Studijā Rīgas mērs Gundars Bojārs. Laikam nemaldīšos, apgalvodams, ka esat ļoti saspringtas un sarežģītas darba nedēļas priekšā. Kas ir būtiskākais, ar ko jūs gribat sākt — ar svētkiem vai ar domes sēdi pēc ilgiem laikiem?

Gundars Bojārs: — Katrā ziņā rītdienas domes sēde ir pietiekami svarīga, tajā tiks izskatīti ļoti daudzi jautājumi. No svarīgākiem varētu minēt Revīzijas komisijas apstiprināšanu, pieminekļu padomes sastāva apstiprināšanu, priekšsēdētāja darba algas noteikšanu, lielo pilsētu asociācijas izveidošanu.

Tiks izskatīti arī jautājumi par Pašvaldības policijas ceļu policijas nodaļas izveidošanu, braukšanas maksas atvieglojumi policistiem sabiedriskajā transportā un arī sabiedrisko pakalpojumu regulatora izveidi. Vēl ir vesela rinda jautājumu. Domāju, ka domes sēde būs pietiekami ilga un sarežģīta.

— Jūs minējāt Revīzijas komisijas izveidi. Vai tas nozīmē, ka tiek apšaubīta līdzšinējā atskaišu un kontroles kārtība?

G.Bojārs: — Līdz šim vienīgā institūcija, kas Rīgas domē šobrīd veic šādas funkcijas, ir Finansu departamenta revīzijas daļa. Katrā ziņā tas ir normāls demokrātisks princips, kas darbojies arī agrāk līdz izmaiņām likumdošanā gan Rīgas domē, gan citās pašvaldībās. Tā ir iespēja visām frakcijām piedalīties šai darbā neatkarīgi no tā, vai tās ir pozīcijā vai opozīcijā. Uzskatu, ka šī komisijas izveidošana ir būtiska, it sevišķi tādā pilsētā kā Rīga.

— Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji lūdza jūs izvērtēt Tralmaka kunga atbilstību amatam. Vai šis jautājums arī tiks iekļauts domes sēdē?

G.Bojārs: — Nē, šāda jautājuma domes sēdē nav. Būtiski ir tas, ka vēl joprojām neesmu saņēmis nekādus faktus no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas. Es šos faktus gribētu redzēt un par tiem gribētu diskutēt, bet katrā ziņā ne šonedēļ, ne arī turpmāk šādu jautājumu domes sēdē neesmu plānojis likt. Bez tam viņiem būtu jānāk ar konkrētāku priekšlikumu — pieprasīt Tralmaka kunga demisiju vai pieprasīt balsojumu. Tad acīmredzot šis jautājums arī būtu jāskata. Šobrīd man ir jāizvērtē viņa atbilstība amatam, man nav pamata vērtēt negatīvi.

— Dolgopolova kungs demonstratīvi atstāja sēdi, kurā prezidijs vienojās par Vaideres kundzes piedāvāto pieminekļa padomes sastāvu. Vai pieļaujat, ka šis konflikts vicemēru starpā varētu iet dziļumā?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šeit nav jautājums par sastāvu, šeit ir jautājums par to, kurš vadīs šo pieminekļu padomi. Katrā ziņā tas būs domes kompetences jautājums, domes deputāti arī pieņems pareizo lēmumu.

— Dolgopolovs paudis, ka esot vienošanās ar jums par projektu skatīšanu frakcijās, turklāt jūs atbalstot nepolitiskas personas iecelšanu par padomes vadītāju.

G.Bojārs: — Es arī uzskatītu, ka tas būtu pareizi — neizskatīt šo pieminekļu padomes priekšsēdētāja iecelšanu. Domei apstiprināt sastāvu, un priekšsēdētājs tiktu apstiprināts, šis sastāvs pats balsotu par savu priekšsēdētāju. Taču ir iesniegts konkrēts lēmumprojekts, un nav domes priekšsēdētāja kompetencē šādu lēmumprojektu mainīt. Jautājums ir par to, kāds būs balsojums domes sēdē.

— Pirms runājam par svētkiem, gribu dzirdēt jūsu komentāru par vienu lietu. Pēc britu uzņēmēja Kolina iesnieguma Ģenerālprokuratūra par kukuļņemšanas mēģinājumu ierosinājusi krimināllietu un kā lieciniekus pratinājusi vairākas augstas domes amatpersonas. Respektīvi, pēc britu uzņēmēja vārdiem, domes amatpersonas esot devušas mājienu, ka jāmaksā 10 tūkstoši ASV dolāru liels kukulis par vasaras kafejnīcu ierīkošanu, lai gan visas nepieciešamās atļaujas jau saņemtas. Minēto noliedz Attīstības departamenta direktors Pastnieka kungs. Kas jums par to zināms?

G.Bojārs: — Šos faktus es arī zinu un zinu tos vairāk no preses un tiem materiāliem, kas ir iesniegti prokuratūrā. Šodien man ir tikšanās ar šo uzņēmēju, man ir bijusi arī telefonsaruna ar Lielbritānijas vēstnieku, kurš šai lietā ir īpaši ieinteresēts. Katrā ziņā mums ir jāsadala kompetences. Ir valsts institūcijas, kas nodarbojas ar šādu faktu atklāšanu, bet es gribētu teikt — ja šādi fakti pierādīsies, tad rīcība sekos nekavējoties un būs pietiekami radikāla.

— Kuras personas jau sauktas uz pratināšanu?

G.Bojārs: — Tas ir Pastnieka kungs, Lekūža kungs un Bulas kundze.

— Šobrīd jūs droši vien neko vairs negribat komentēt pirms šīsdienas tikšanās.

G.Bojārs:  — Būtu pārsteidzīgi komentēt, šie fakti un runas par Rīgas domes ierēdņu korumpētību ir ilgstošas, un tas arī presē ir vērojams. Protams, domes un jaunā domes sastāva sasaukuma uzdevums ir cīnīties ar šiem faktiem visu savu pilnvaru robežās.

— Par svētkiem. Vai jums pašam pēc jau notikušā saistībā ar Tralmaka kunga atbildību nav bažas par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu visās pasākumu dienās, jo masas, manuprāt, būs ļoti lielas?

G.Bojārs: — Jau vairākkārt esmu teicis, ka man šīs bažas būs līdz tam brīdim, kamēr svētki būs beigušies. Šim jautājumam tiek pievērsta milzīga uzmanība. Rīgas dome aģentūras “Rīgai 800” izpildījumā veikusi lielu finansējumu — pāri par 100 000 latu drošības koncepcijas izstrādāšanai un realizēšanai, papildus vēl iepērkot arī spiedienizturīgās barjeras. Ir notikusi ļoti cieša un pozitīva sadarbība ar Valsts policiju. Pasākumus Doma laukumā var vērtēt dažādi, bet drošība tajos tika nodrošināta. Tomēr es gribētu vērsties pie visiem rīdziniekiem: tautas masas paredzamas ļoti lielas, bet gribētos, lai tas radītu prieku. Tāpēc, rīdzinieki, lūdzu, esiet atbildīgi gan par sevi, gan par saviem bērniem, gan par pārējiem cilvēkiem, kas šajos pasākumos piedalās. Es ļoti vēlētos, lai šie svētki būtu veltīti tieši Rīgai un rīdziniekiem un sagādātu prieku arī Rīgas pilsētas viesiem.

— Varbūt mazliet precizējiet, kur liks šīs barjeras, lai cilvēki iepriekš zinātu.

G.Bojārs:  — Viena daļa barjeru tiks izvietotas gan krastmalā, gan uz tiltiem, jo ir jāgarantē drošība un operatīvā transporta piekļūšana visām vietām. Daļa barjeru tiks izmantotas arī Vecrīgā. Tajā brīdī, kad krastmala jau būs pilna un varbūt pārpildīta, policijai tiks dots uzdevums novirzīt tautas masas tajos virzienos, no kurienes viņi varēs salūtu skatīties. Tas nav jāuztver kā piespiedu mehānisms, tā ir nepieciešamība un drošība.

— No sarunām ar paziņām kļūst skaidrs, ka gandrīz visi salūtu grib skatīties tieši uz tiltiem.

G.Bojārs: — Viens no tiltiem, Akmens tilts, ir paredzēts svētku dalībniekiem, tātad tiem, kuri uzstājas šajos svētku pasākumos. Otrs tilts, Vanšu tilts, puse no tā tiks atklāta arī svētku skatītājiem. Liela daļa krastmalas arī būs atklāta, bet salūts būs tā sauktais augstais salūts. Gribētos teikt, lai iedzīvotāji neuztraucas, jo tas būs redzams no pietiekami lielas teritorijas. Jāsaka, ka dome īpašas rūpes uzņemas par bērniem, par bērniem invalīdiem, par bērniem, kas ir slimi ar leikēmiju. Bērni laikam būs vienīgās VIP personas šajos svētkos, privileģētas personas. Viņi varēs salūtu skatīties no Daugavas, no kuģīšiem. Citu VIP personu šajos svētkos nebūs. Protams, ir sastādīta speciāla programma pilsētas oficiālajiem viesiem. Mūs apmeklē kupls pulks draugu kā no rietumiem, tā no austrumiem.

— Vai jums nav bail no pārmetumiem, ka paši rīdzinieki svētku norisēs tiks nobīdīti malā? Tādas bažas man ir izteikuši jau daudzi, jo viesu skaits būs pārāk liels.

G.Bojārs: — Jāsaka, ka viesu nebūs tik daudz salīdzinoši ar pārējiem svētku dalībniekiem. Viesu būs apmēram 250 līdz 300. Viņus ir aicinājušas dažādas institūcijas, arī Rīgas dome. Protams, par viņiem būs īpašas rūpes, bet arī šie viesi pa Rīgu pārvietosies kājām, šeit nebūs nekādas īpašās kolonnas. Un svētki, es vēlreiz gribētu atkārtot, tiek domāti tieši rīdziniekiem, kā arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji Rīgu saista ar tādām īpašām izjūtām. Es uzskatu, ka viņi nav viesi, šie svētki — Rīgas jubilejas svētki — ir svētki visai Latvijai.

— Vai ir zināms pašu augstāko viesu personālsastāvs?

G.Bojārs:  — Jā, Rīgā šai laikā viesosies Zviedrijas karalis, būs arī četri prezidenti. Negribas šobrīd minēt viņu vārdus. Par viņiem rūpēsies citas institūcijas, arī Prezidentes kanceleja, Valsts protokols. Protams, arī sadraudzības un sadarbības pilsētu delegācijas.

— Maskavas mēra padomnieks Pereligina kungs, kurš iekļauts Maskavas delegācijas sastāvā, viņš varēs vai nevarēs piedalīties, ja viņam netiks izsniegta vīza iebraukšanai Latvijā? Šobrīd šis jautājums tiek risināts...

G.Bojārs:  — Jā, šis jautājums tiek risināts. Jāsaka: šeit nav jautājums tieši par Pereligina kungu, bet viņš no Maskavas puses ir oficiāli izraudzīts kā darba grupas vadītājs sadarbībai starp Rīgu un Maskavu. Viņa amats ir ārkārtīgi nozīmīgs un būtisks, viņš ir Maskavas mēra Lužkova kunga padomnieks ekonomiskajos jautājumos. Viņš ir arī Maskavas mērijas Celtniecības un investīciju departamenta vadītāja vietnieks. Mēs skatāmies uz šo personu kā uz augstas kompetences, augstas profesionalitātes cilvēku, kas no Maskavas puses ir nozīmēts šajā oficiālajā grupā. Līdz ar to esmu vērsies ar vēstuli pie Segliņa kunga un pie mūsu ārlietu ministra Induļa Bērziņa pārskatīt šo lēmumu, kas saistīts ar atteikumu viņa iebraukšanai.

— Vai tas neradīs šķēršļus tālākai Rīgas un Maskavas sadarbības līguma tapšanai vai Krievijas delegācijas piedalīšanās iespējai svētkos vispār?

G.Bojārs: — Gribētos cerēt, ka ne. Gribētos cerēt, ka šis jautājums tiks atrisināts pozitīvi. 74 procenti rīdzinieku uzskata par ļoti būtisku Maskavas un Rīgas sadarbību. Tai pašā laikā nenoliedzu mūsu sadarbību ar Rietumu partneriem, bet šī sadarbība notiek gludi un pozitīvi jau ilgstošu laiku, taču sadarbība ar mūsu lielo austrumu kaimiņu zināmā mērā ir nobremzējusies, un šobrīd ir iespēja to pagriezt citā virzienā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā