Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Akreditējas Polijas vēstnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.08.2001., Nr. 118 (2505) https://vestnesis.lv/ta/id/53192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šis ir īpašs gads mūsu attiecībās

Vēl šajā numurā

15.08.2001., Nr. 118 (2505)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Akreditējas Polijas vēstnieks

Vakar, 14. augustā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Polijas Republikas vēstnieks Tadeušs Fišbahs ( Tadeusz Fiszbach )

POLIS.JPG (32377 BYTES) Akreditācijas ceremonijā, uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Polijas Republikas vēstnieks Tadeušs Fišbahs atgādināja latviešu un poļu tautas vēsturisko un kultūras tuvību. Vēstnieks uzsvēra mūsu valstu ciešās politiskās un ekonomiskās attiecības. T.Fišbahs arī apliecināja NATO dalībvalsts Polijas atbalstu Latvijai, gatavojoties iestāties šajā organizācijā.

Atbildot Polijas Republikas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence,

Sveicu jūs kā Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Polija ir tuva Latvijas kaimiņvalsts. Jau kopš seniem laikiem mūsu tautas ir saistītas vēsturiskām kultūras un tirdzniecības saitēm, kā arī patiesi liktenīgiem pārbaudījumiem. Gan Polija, gan Latvija neatkarību proklamēja 1918. gada novembrī. 1919.—1920. gadā poļus un latviešus saliedēja brīvības kaujas, kam bija ne tikai svarīga militāra nozīme. Ieroču brālība bija arī viena no spēcīgākajām Latvijas un Polijas savstarpējā atbalsta un solidaritātes izpausmēm. Tāpat arī Rīgas miera līgums bija fundamentāli nozīmīgs notikums Polijas brīvvalsts vēsturē.

 

Vakar, 14.augustā, akreditācijas ceremonijas reizē Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tadeušs Fišbahs dzimis 1935. gada 4. novembrī Dobračinā Sokaļu rajonā. Beidzis Oeštinas Lauksaimniecības tehnisko akadēmiju, ir tehnisko zinātņu doktors. Beidzis Plānošanas un statistikas augstskolu, iegūstot ekonomikas maģistra grādu. Beidzis arī Sabiedrisko zinātņu augstskolas Lauksaimniecības ekonomikas fakultāti. Strādājis par referentu piena fabrikā un tehnisko vadītāju apgabala piena kooperatīvā Elblongā, pēc tam bijis Polijas Apvienotās strādnieku partijas Elblongas pilsētas un rajona komitejas instruktors un sekretārs, vēlāk Tčevas rajona komitejas pirmais sekretārs un Gdaņskas vojevodistes komitejas pirmais sekretārs. 1982. gadā — ārlietu ministra padomnieks. Pēc tam līdz 1986. gadam — Polijas vēstniecības padomnieks Helsinkos Somijā. Tad atkal divus gadus ārlietu ministra padomnieks. No 1989. līdz 1992. gadam — Polijas Republikas Seima maršala vietnieks. 1992. gadā — atkal ārlietu ministra padomnieks. No 1993. līdz 1998. gadam — Polijas tirdzniecības padomnieks Oslo Norvēģijā. No 1998. gada decembra — ārlietu ministra vecākais padomnieks. Pārvalda poļu, angļu un krievu valodu. Precējies, divu bērnu tēvs.

Turpinājums no 1.lpp.

Starpkaru posmā tika likti valstisko attiecību pamati un mūsu tautu kontakti sāka iegūt jaunu kvalitāti. Abu valstu liktenī neizdzēšamas pēdas atstāja 1939. gads, kas ievadīja traģisku notikumu virkni, kuru rezultātā mūsu valstis vairāk nekā pusgadsimtu tika nošķirtas no Eiropas demokrātisko valstu saimes.

Zīmīgi, ka Polija bija viena no pirmajām valstīm, kura atzina dziesmotajā revolūcijā atgūto Latvijas valstiskumu. Kopš šī laika Polijas atbalstu esam jutuši pastāvīgi, arī šobrīd, kad dienas kārtībā ir jautājumi par Latvijas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā.

Varam būt gandarīti, ka mūsu valstis aktīvi sadarbojas tieslietu un iekšlietu, kā arī izglītības jomā. Cieša sadarbība norit aizsardzības sfērā. Tāpat pieminami būtu valstu saimnieciskie kontakti, kuri kļūst plašāki un savu izpausmi rod uzņēmēju sadarbībā, kas savukārt stimulē gan investīciju pieplūdumu, gan ekonomiskās sadarbības apjoma ikgadēju pieaugumu.

Latvija ir bijusi un būs valsts, kas garantē savām tradicionālajām minoritātēm plašas kultūrautonomijas tiesības demokrātiskā valstī. Esmu gandarīta, ka aptuveni 60 tūkstoši Latvijā dzīvojošo poļu iesaistās Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, kopj savu senču tradīcijas, kultūru un valodu, tajā pašā laikā arī aktīvi pauž atbalstu un lojalitāti Latvijai un tās ārpolitiskajiem centieniem.

Mūsu interese veicināt un attīstīt sadarbību balstās uz reģionālās piederības sajūtu. Latviju un Poliju vieno līdzīgs Eiropas drošības un stabilitātes modeļa redzējums. Atgūtā izpratne par Baltijas jūras reģionu kā vienotu veselumu ir labs impulss turpmākajai sadarbībai.

Šis gads Latvijai ir nozīmīgs ar konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” desmitgades un galvaspilsētas Rīgas astoņsimtgades svinību norisi. Esam pagodināti, ka Rīgas pilsētas 800. gadadienas svinības ir izraisījušas interesi mūsu partneros un draugos Polijā. Ar dziļu gandarījumu vēlos pieminēt arī neseno Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vizīti, kuras laikā tika atvērta vērienīga Polijas uzņēmēju izstāde.

Ļoti ceru, ka Latviju iepazīsiet kā iespējām bagātu, dinamisku un atvērtu valsti, kurā pagātnes tradīcijas veiksmīgi apvienojas ar tagadnes notikumiem, kuras iedzīvotāji ar drošu skatu raugās nākotnē.

Jūsu ekselence, esmu pārliecināta, ka jūs, turpinot kolēģu darbu, dosiet aktīvu ieguldījumu mūsu valstu un tautu sadarbības tālākā attīstībā.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā pienākumus!”

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

Polijas un Latvijas attiecības ir senas, tām ir savstarpēji izdevīgs un savstarpēji atbalstošs raksturs. Šo domu var attiecināt gan uz politisko, gan ekonomisko un saimniecisko darbību. Kopīga vēsturiskā pieredze un kopīgs Viduseiropas un Austrumeiropas vēstures konteksts ļauj abām valstīm sadarboties vērienīgi un saskanīgi, izklāstot savus uzskatus starptautiskajā arēnā. Mūsu divpusējās attiecības saņēmušas arī Polijas augstākā līmeņa valsts varas pārstāvju visatzinīgāko novērtējumu. Centienos uz drošu un stabilu Eiropu mēs atrodamies uz kopīga ceļa. Runa ir par centieniem, ko daļēji jau esam īstenojuši — Polija jau ir iestājusies NATO —, un mūsu centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES). Tikpat svarīgs uzdevums ir izveidot ilgstošas un draudzīgas attiecības ar kaimiņiem. Savu misiju Latvijā es sāku īpaši nozīmīgā brīdī — draudzīgās valsts galvaspilsētas 800 gadu jubilejas laikā un konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” desmitgades svinību laikā. Latvijas neatkarības desmit gadi bijuši veltīti tam, lai nostiprinātu suverenitāti, pārveidotu ekonomiku, celtu demokrātisku valsti. Tālāk attīstot mūsu valstu labo sadarbību, jārunā arī par šiem centieniem, tie jāatceras ar cieņu.

— Kas būs jūsu prioritātes, pildot Polijas vēstnieka pienākumus Latvijā?

— Mans galvenais uzdevums būs arī turpmāk stiprināt abpusēji izdevīgas attiecības visās valsts dzīves sfērās, sasniedzot abu valstu stratēģiskos mērķus. Mūsu tautu kopīgās intereses un kopīgie centieni mērķu sasniegšanā, kas vieno draudzīgās Latvijas Republikas un Polijas Republikas tautas, nesīs augļus un izpaudīsies arī mūsu līdzdalībā integrētajā Eiropā. Mūsu ekonomiskās attiecības jāpadara dinamiskākas. Šeit vēl ir daudz darāmā, jo savstarpējais tirdzniecības apgrozījums, neraugoties uz zināmu progresu, nav pietiekams. Mūsu iespējas ir daudz lielākas. Savstarpēju otras valsts iepazīšanu un tālāku Latvijas un Polijas tuvināšanos var sekmēt vēl daudzveidīgāki kontakti zinātnes, kultūras un izglītības jomā šī vārda visplašākajā izpratnē. Nekas tā netuvina tautas kā sirsnīgi savstarpējie kontakti. Mēs veltām aizvien lielāku uzmanību poļu izcelsmes Latvijas iedzīvotājiem. Ar cieņu un atzinību jārunā par Latvijas ekonomiskajām un politiskajām izmaiņām, kas panāktas arī ar poļu līdzdalību. Šī ir abpusēji izdevīga un veiksmīga līdzāspastāvēšana, kurā identificēšanās ar Latvijas Republikas interesēm apvienojas ar poļu tradīciju turpināšanu. Gribu veltīt labus vārdus arī Latvijas žurnālistiem, kas vairākkārt pauduši simpātijas manai valstij. Starp šādiem izdevumiem ir arī “Latvijas Vēstnesis”. Tāpēc vēlos izteikt sirsnīgu pateicību jūsu avīzes redakcijai, paļaujoties arī uz turpmāku jūsu labvēlību pret manu valsti.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

 

 

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!