Šis ir īpašs gads mūsu attiecībās

15.augustā Korejas Republika svin valsts svētkus

Kems Džungho ( Keum Jung-ho ), Korejas Republikas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, cik nozīmīgi šie svētki ir jūsu tautas dzīvē?

— 15. augusts korejiešu tautai nozīmē ļoti daudz. Tā ir diena, kad 1945. gadā korejieši tika atbrīvoti no smagā japāņu imperiālistiskā jūga un kad 1948.gadā pirmo reizi vairāk nekā četrus tūkstošus gadu ilgajā Korejas vēsturē tika nodibināta mūsu pirmā modernā demokrātiskā valsts. Šo dienu mēs svinam kā nacionālus svētkus. Visā valstī tiek rīkoti koncerti, operas izrādes un citi priekšnesumi. Cietumnieki šajā dienā cer, ka prezidents tos apžēlos, un daudzos gadījumos tā arī notiek. Šī diena mūsu tautai saistīta arī ar cerībām uz jauniem valdības lēmumiem galvenajos politiskajos un ekonomiskajos jautājumos.

— Kāda pašlaik ir politiskā un ekonomiskā situācija jūsu valstī?

— Kopš šīs valdības darba sākuma 1998. gadā prezidents Kims Daidžuns (Kim Dae-jung) sekmīgi sasniedzis daudzus svarīgus mērķus, ko bija apsolījusi jaunā valdība. Vispirms jau nepilnos divos gados valdība ar aktīvu tautas atbalstu sekmīgi pārvarējusi finansu krīzi, kas 1997. gada beigās satricināja daudzas Āzijas valstis. Kaut arī joprojām ir daudz darāmā, paveikts pats galvenais — sekmīgi pārkārtota ekonomika. Piemēram, valsts ārzemju valūtas rezerves sasniegušas gandrīz 100 miljardus ASV dolāru, salīdzinot ar mazāk nekā 3,9 miljardiem 1997. gada beigās.

Otrkārt, mūsu jaunā politika attiecībās ar Ziemeļkoreju, lai iedrošinātu pieaugošos kontaktus starp divām Korejas valstīm un pievērstu Ziemeļkoreju lielākai atklātībai pret pasauli, devusi pozitīvus rezultātus. Tas sasniegts, pateicoties starptautiskās sabiedrības, ieskaitot Latviju, atbalstam. Attiecības starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju pēc sekmīgās valstu vadītāju apspriedes pērnā gada jūnijā ir uzlabojušās. Korejas Republikas valdība savu ilgtermiņa politiku arī turpmāk veltīs tam, lai nostiprinātu pastāvīgu mieru un stabilitāti Āzijā un pasaulē.

— Vēstnieka kungs, jūs jau minējāt Latviju starptautiskā atbalsta Korejai kontekstā. Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības, un kāda varētu būt to tālākā attīstība?

— Kaut arī desmit gados kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm jau bijuši dažāda veida kontakti, vēl jāpieliek vairāk pūļu mūsu attiecību padziļināšanai. Korejas valdība jau ir ielūgusi daudzas oficiālas Latvijas amatpersonas apmainīties pieredzē, veidojot un attīstot tirgus ekonomiku un tehnoloģiju. Arī nākotnē mēs turpināsim šīs apmaiņas programmas, no kurām iegūst abas puses. Lai padziļinātu mūsu ekonomiskās attiecības, es iedrošināšu Korejas uzņēmējus vairāk iesaistīties darījumu attiecībās ar Latviju. Tam ir labs pamats. Kā zināt, Transsibīrijas dzelzceļa rietumu gals iet caur Latviju, bet austrumu gals iesniedzas Korejā. Abu šo posmu sasaistīšana ne vien saīsinās ģeogrāfisko attālumu starp mūsu valstīm, bet arī palielinās ekonomisko aktivitāti un kultūras vērtību apmaiņu. Korejas Republikas valdība ir izteikusi stingru vēlēšanos sadarbībā ar Ziemeļkoreju atklāt šo dzelzceļu cik ātri vien iespējams. Es nešaubos, ka jau drīzā nākotnē dzelzceļi tiks savienoti un mūsu attiecības nostiprināsies vēl vairāk. Domāju, šis ir īpašs gads mūsu divpusējām attiecībām, jo svinam desmito gadadienu kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm. Mūsu vēstniecība pašlaik gatavojas dažādām aktivitātēm, lai atzīmētu Latvijas neatkarības atjaunošanas desmito gadadienu. Septembrī notiks Korejas kultūras skate, kā arī deju un mūzikas koncerti. Ceru, ka daudzi latvieši piedalīsies šajās svinībās, izmantojot iespēju baudīt Korejas seno kultūru un līdz ar to labāk izprast Koreju.

— Kā jūs raugāties uz Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

— Es zinu, ka latvieši ir veikuši teicamu darbu, lai iestātos ES un NATO. Latvijā ir ieviesti daudzi jauni likumi, kas tālāk nostiprina demokrātiju un tirgus ekonomiku. Tas noticis īsā laikā. Taču, lai Latvija sasniegtu savu mērķi, ļoti būtiska ir arī ES un kaimiņvalstu palīdzība, un es esmu redzējis daudzus pozitīvus šādas palīdzības piemērus. Piemēram, nesenās ES dalībvalstu vadītāju Gēteborgas apspriedes deklarācija parādīja ES labo gribu uzņemt savienībā jaunas dalībvalstis. Mēs zinām, ka valstij nav viegla pāreja no vienas sistēmas uz otru, taču latviešu tautas ciešā apņēmība attīstīt savu valsti ES ietvaros jums noteikti jau tuvākajā nākotnē nesīs panākumus.

— Kāda ir jūsu pirmā pieredze, pārstāvot savu valsti Latvijā?

— Pirmo reizi es Latvijā ierados pavisam nesen, jūnijā, iesniedzot Viņas ekselencei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas Valsts prezidentei, savu akreditācijas vēstuli. Šīs vizītes laikā man bija gods apmainīties ar Viņas ekselenci viedokļiem par mūsu valstu attiecībām. Tikos arī ar virkni augsta ranga ierēdņu un, cik bija iespējams, iepazinos arī ar latviešu tautu. Mani dziļi iespaidoja latviešu zināšanas un mērķa skaidrība, kā arī jūsu apņēmība prezidentes un premjerministra teicamajā vadībā pārveidot savu valsti. Es ieraudzīju arī labas mūsu valstu attiecību tālākas attīstības iespējas. Kā vēstnieks darīšu visu iespējamo, lai savu pilnvaru laikā padziļinātu mūsu valstu divpusējās attiecības un palīdzētu Latvijas tautai. Tāpēc gribu izmantot šo izdevību, lai novēlētu “Latvijas Vēstneša” lasītājiem laimi un panākumus.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors