Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija: laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns,

Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli “Latvijas Vēstnesim”

2. Ceļā uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju

Turpinājums. Sākums “LV” Nr.116, 08.08.2001., “LV” Nr.117, 10.08.2001.

Pils jaunbūvējamā korpusa pamatakmens svinīga iemūrēšana notika 1938. gada 11. maijā, Lauksaimniecības kameras pils telpu iesvētīšanas pirmās gadadienas datumā. Šajā dienā ar Lauksaimniecības kameras svinīgo sēdi atzīmēja arī kameras pirmā darba gada jubileju Viestura piemiņas pilī Jelgavā. Jelgava bija ļoti rūpīgi gatavojusies šiem svētkiem, jo uzskatīja tos arī par jelgavnieku svētkiem. Uz šiem pasākumiem ieradās Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis, valdības locekļi un daudz citu viesu. (..)

Ar lauriem un palmām izrotāta kameras svinīgo sēžu zāle. Pēc plkst. 10 tā pamazām piepildījās ar svinīgās sēdes dalībniekiem. (..)

“Pulksten 11 atvērās svinīgās sēžu zāles durvis un telpā pa tās lielajiem logiem plūda saulainās Zemgales dienas gaisma. Sēdes dalībnieki, piecēlušies kājās, sagaidīja prezidentu. Prezidents nosēdās goda vietā pie kameras prezidija galda. Atklājot svinīgo sēdi, kameras priekšsēdētājs R.Dzērve teica uzrunu. Pēc tam savu prieku par lielajiem Lauksaimniecības kameras darba sasniegumiem visās svarīgākajās dzīves nozarēs savā runā izteica prezidents.” (..)

Pils ceturtā korpusa pamatakmens iemūrēšanas svinības aculiecinieku aprakstā [ Lauksaimniecības akadēmijas pirmie svētki Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1938. — 12. maijā. ]: “Karogotā Jelgava un viņas vēsturiskā Viestura piemiņas pils liecināja par skaista laikmeta ievadījumu, kura viens no pirmajiem piepildījumiem būs — Lauksaimniecības akadēmija atjaunotās un jaunceļamās Viestura piemiņas pils telpās. (..) Svētkus ievadīja Valsts prezidenta Dr. K.Ulmaņa un valdības locekļu gājiens no Lauksaimniecības kameras telpām uz ceturto korpusu, kur skolēni un mazpulku dalībnieki slēgtā ierindā pauda jaunatnes uzticību šim laikam un viņa Veidotājam. Pirms ieejas svētku laukumā Lauksaimniecības fakultātes studējošo biedrību pārstāvis pasniedz prezidentam krāšņas rozes. (..)”

Izglītības ministrs prof. A.Tentelis teica: “Mēs šo pils daļu ceļam praktiskām vajadzībām, un kā tādai viņai arī jāatšķiras no senā arhitekta Rastrelli projekta. Tā ir mūsdienu celtne ar zālēm un laboratorijām, un viņas pamatā ir jaunlaiku celtniecības praktiskā doma. (..)

Būvniecības departamenta direktora P.Mieža uzaicinājumā Lauksaimniecības fakultātes dekāns vecākais docents Kulitāns nolasīja dokumentu, kas bija paredzēts iemūrēšanai akadēmijas pamatos.

Kā pirmie dokumentu parakstīja Valsts prezidents, izglītības ministrs prof. A.Tentelis, sabiedrisko lietu ministrs A.Bērziņš, zemkopības ministrs J.Birznieks un sabiedrisko iestāžu pārstāvji. Tad dokumentu līdz ar svinīgās dienas laikrakstiem un žurnāliem ievietoja vara caurulē, un pēc caurules aizlodēšanas valsts prezidents to novietoja jaunceltnes pamatos, iemūrējot arī pamatos pirmo ķieģeli.”

Pēc pamatakmens iemūrēšanas Valsts prezidents teica runu, kurā cita starpā norādīts [ Nākotne spožāka par pagātni // Brīvā Zeme. — 1938. — 12. maijā. ]: “Šodien, kad mēs liekam pamatakmeni šai pilij, tai pilij, kuras pirmās daļas pamatakmens ir tapis guldīts taisni pirms 200 gadiem, tad mēs atkal esam arī vienu akmeni iemūrējuši tiltā uz pagātni. (..)

Jaunā pils daļa, kuras pamatakmeni mēs šodien liekam, noderēs kā zīme, šī pamatakmens likšana kā izejas punkts tam, ka pils atkal nesīs labumu Jelgavai, nes labumu jau tagad, kā nesa pagājušā gadā ar to, ka desmitiem un simtiem cilvēku darbu atrada, nesīs labumu Jelgavai, kad jau pēc gada par 1000 cilvēkiem un vairāk būs pieaudzis Jelgavas iedzīvotāju skaits, un nesīs labumu Jelgavai, vairodama Jelgavas skaistākās vietas un Jelgavas daiļumu.

Un beidzot šī pils daļa, kura drīzumā pacelsies virs šī pamatakmens, būs krāšņs piemineklis mūsu dienām un mūsu darbam, kurā mēs esam ielikuši savas sirdis, savus spēkus un visas savas spējas. Lai tad nu šis piemineklis Jelgavai, Zemgalei un visai zemei māca mūs ļaut, lai arvien aug augumā mūsu pašapziņa un lepnums uz šo zemi, šīm pilsētām, šo valsti, mūsu Latviju. (..)”

Ministru kabinets Lauksaimniecības akadēmijas jaunās ēkas pamatakmens likšanas svinību sarīkošanai bija atvēlējis Ls 1400 [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 313. l. — 121. lpp. ].

1938. gada 10. maijā Ministru kabinets par Lauksaimniecības fakultātes dekānu jaunajam 1938./39. mācību gadam apstiprināja fakultātes ievēlēto vecāko docentu Pāvilu Kreišmani [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 310. l. — 128. lpp. ].

Pils jaunā korpusa būvdarbi ritēja raiti. Jau 17. jūnijā “Brīvā Zeme” informēja [ Lauksaimniecības akadēmijai jau paceļas otrs stāvs // Brīva Zeme. — 1938. — 17. jūn. ], ka pie jaunā korpusa celtniecības nodarbināti vairāk nekā 100 amatnieku un strādnieku un tiekot celts jau otrais stāvs. 20. jūlijā iepazīties ar darbiem pilī ieradās Lauksaimniecības fakultātes dekāns Pāvils Kreišmanis kopā ar vairākiem mācībspēkiem [ Lauksaimniecības akadēmijas mītnes izbūve veicas sekmīgi // Brīvā Zeme. — 1938. — 21. jūlijā. ]. Viesi ar darbu gaitu palika apmierināti. Plānotajā laikā jaunais korpuss bija zem jumta [ Pēc gada pabeigs Viestura piemiņas pils izbūvi // Brīvā Zeme. —1938. — 4. aug. ]. Jau 14. septembrī notika jaunā korpusa izbūves vispārēja pieņemšana. [ Nākošā gada Lauksaimniecības fakultātes vietā būs akadēmija // Brīvā Zeme. — 1938. — 15. sept. ]

1938. gada oktobra beigās pilī notika apspriede par pils teritorijas labiekārtošanu. Tajā piedalījās Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, vairāki kameras atbildīgie darbinieki, Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss ar valdes locekļiem un Rīgas dārzu direktors Zeidaks. Par apspriedes rezultātiem informēja “Brīvā Zeme” [ Pavērs Viestura pils diženumu un krāšņumu // Brīvā Zeme. — 1938. — 29. okt. ]: “Pēc pils apkārtnes apskates apspriedes dalībnieki atzina, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir atbrīvot pili plašākam skatam.” (..)

1938. gada 20. decembrī Ministru kabinets pieņēma Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmi [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 313. l. — 274. lpp., Rudenī durvis vērs Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija: Ministru kabinets pieņēmis akadēmijas satversmi // Brīvā Zeme. — 1938. — 21. dec. ]. Arhīvā glabājas satversmes MK pieņemtais teksts ar Valsts un Ministru prezidenta Dr. K.Ulmaņa parakstu [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 103. l. — 12.-25. lpp. ]. Prezidents likumu “Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme” izsludināja 23. decembrī [ Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme // Valdības Vēstnesis. — 1938. —23. dec. ].

Satversme noteica, ka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija ir augstākā lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes un izglītības iestāde. Tās uzdevums — veicināt zinātnisku pētīšanu un zinātnes izplatīšanu tautā un sniegt saviem audzēkņiem augstāko izglītību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Akadēmijā bija paredzētas divas fakultātes — Lauksaimniecības un Mežsaimniecības. Satversmē bija arī atsevišķa sadaļa “Pārejas noteikumi Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju”.

Par godu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes pieņemšanai Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis ziedoja jaunajai akadēmijai Ls 10 000, tādā veidā atklājot tās ziedotāju sarakstu [ Valsts Prezidents ziedojis Lauksaimniecības akadēmijai 10000 Ls // Brīvā Zeme. — 1938. — 22. dec. ].

1939. gada 18. februārī izglītības ministrs profesors Jūlijs Auškāps rakstīja Universitātes rektoram [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 253. lpp. ]: “Saskaņā ar pārejas noteikumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju 1. pantu lūdzu Jūs, augsti godājamais rektora kungs, uzaicināt Universitātes Lauksaimniecības fakultāti ievēlēt Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru uz 1 gadu, kuru Ministru kabinets apstiprinātu amatā ar š.g. 1. jūliju, bet pirms tam pagaidu rektora amatā ievēlētai personai varētu uzdot veikt minētās akadēmijas organizēšanas darbus.”

Lauksaimniecības fakultātes padome 8. martā ar 16 balsīm par un vienam atturoties par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru ievēlēja fakultātes dekānu vecāko docentu Pāvilu Kreišmani [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 255. lpp. ]. Ministru kabinets pagaidu rektoru apstiprināja amatā jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas — 9. martā — un līdz 1. jūlijam uzdeva veikt akadēmijas organizēšanas darbus. (..)

Notika fakultātes aktīva gatavošanās pārejai jaunajā statusā uz Jelgavu. 1939. gada 24. aprīlī Universitātes dekānu padome apstiprināja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas personālu 1939./40. mācību gadam. Personāla saraksts paredzēja 67 pilnas slodzes mācībspēkus — 10 profesorus (alga Ls 500), 9 vecākos docentus (Ls 420), 7 docentus (Ls 375), 22 vecākos asistentus (Ls 282), 6 asistentus (Ls 255), 10 jaunākos asistentus (Ls 230), 2 pirmās šķiras lektorus (Ls 282) un 1 otrās šķiras instruktoru (Ls 229) [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 258.–260. lpp. ]. Bija paredzēti arī 4 ārštata docenti un 4 ārštata lektori. Apkalpojošais personāls bija iecerēts ar 38 štata un 7 ārštata darbiniekiem. Akadēmijas administrācijā bija paredzēts rektors (Ls 400), prorektors (Ls 300), akadēmijas sekretārs (Ls 75), abu fakultāšu dekāni (Ls 120) un fakultāšu sekretāri (Ls 50). Lauksaimniecības fakultātes dekānam 1939./40. mācību gadā bija ieplānota papildu atlīdzība Ls 495, Mežsaimniecības fakultātes dekānam — Ls 225. (..)

1939. gada 13. jūnijā akadēmijas pagaidu rektors rakstīja iesniegumu izglītības ministram ar lūgumu izgādāt Valsts prezidenta atļauju iebūvēt akadēmijas aulā lielo valsts ģerboni [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 29. lpp. ]. Prezidents 17. jūnijā ar savu 250. rīkojumu šādu atļauju deva [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 31. lpp. ].

3. JLA pirmais un vienīgais darba gads

neatkarīgas valsts apstākļos

1939. gada 30. jūnijā izglītības ministrs Jūlijs Auškāps parakstīja 85. rīkojumu [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 32. lpp. ]: “Saskaņā ar Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes /Lik. kr. 1938. g. 231/ spēkā stāšanos 1939. gada 1. jūlijā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai sākt savu darbību ar 1939. gada 1. jūliju Jelgavā, Viestura piemiņas pilī. Par minētās akadēmijas pagaidu rektoru uz vienu gadu ar Ministru kabineta 1939. gada 9. marta lēmumu apstiprināts vecākais docents Dr. agr. Pāvils Kreišmanis, skaitot ar 1939. gada 1.jūliju.”

1. jūlijā Jelgavu apmeklēja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņš Jelgavā ieradās pirms plkst. 9 un iepazinās ar pēdējā laikā veiktajiem būvniecības darbiem pilī un lauksaimniecības izstādi, kas bija veidota kā “Atjaunotās valsts” 5 gadu sasniegumu skate. Prezidenta pirmā apstāšanās bija pie iepriekšējā naktī pārbīdītā Lielupes tilta pretī pilij. Iepriekšējā naktī vecais Lielupes tilts bija pārvietots uz pagaidu balstiem, lai dotu vietu jaunā tilta būvniecībai. Viņš izteica atzinību par darbu sekmīgo un raito gaitu un atzīmēja, ka “jelgavnieki var būt lepni, jo te ir pirmais gadījums, kur pārvietots vesels tilts uz jauniem balstiem” [ Prezidents Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1939. — 1. jūl. ]. Darbu uzraugam A.Zirdziņam prezidents pasniedza aploksni ar 100 latiem nodošanai tilta pārbūvē nodarbinātajiem strādniekiem [ Valsts Prezidents šodien skatīja Jelgavu // Zemgales Balss. — 1939. — 1. jūl. ]. Pie pils prezidentu sagaidīja akadēmijas rektors Pāvils Kreišmanis, Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, būvniecības departamenta direktors Pēteris Miezis, Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss un citi. Rektors apsveica prezidentu kā pirmo Lauksaimniecības akadēmijas apmeklētāju. Ieejot akadēmijas telpās, prezidents norādīja: “Tad nu ziniet — nekādas šīs pils pārbūves un paplašināšanas darbi mūsu mūžā vairs nebūs.” [ Prezidents Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1939. — 1. jūl. ] Diemžēl šim paredzējumam nebija lemts piepildīties. Prezidenta redzētā rezumējums [ Prezidents Jelgavā // Brīvā Zeme. — 1939. — 1. jūl. ]: “Še redzam plašas telpas. Tās iekārtotas tā, lai studenti 4 gados te varētu vislabāk un visvairāk mācīties. Te ir viss kārtots tā, lai mācības studentiem varētu dot visu iespējamo un tās viņiem iespiestos jo dziļi atmiņā. Te ir redzams, ka darbos esam iemiesojuši mūsu visu iemīļoto un patieso teicienu — lauksaimniecībā ir dzīves pamats. Lauksaimniecības akadēmija būs plašākā, labāk iekārtotā un piemērotākā augstākā mācību iestāde. Studentu skaits viņā būs viens no lielākiem. Akadēmijas studentiem liela daļa no mācību laika būs jāpavada praktiskā darbā un praktiskos mēģinājumos. Cerēsim, ka pārējo fakultāšu studenti, kas paliek vēl Rīgā, priecāsies līdz ar Lauksaimniecības akadēmijas studentiem un neļausies sevi sarūgtināt, ka viņiem vēl jādzīvo tumšākās un šaurākās telpās.” (..)

Pirmdien, 3. jūlijā, pulksten 13 notika akadēmijas padomes svinīgā sēde. Uz to ieradās izglītības ministrs profesors Jūlijs Auškāps, zemkopības ministrs Jānis Birznieks un Latvijas Universitātes rektors profesors Mārtiņš Prīmanis. Apsveikuma runu teica izglītības ministrs, nododot arī prezidenta apsveikumu [ Jelgavas lauksaimniecības akadēmija sola skaistākos un bagātākos augļus tautai // Zemgales Balss. — 1939. — 4. jūl., Lauksaimniecības akadēmija — Latvijas maizes klētī // Brīvā Zeme. — 1939. — 4. jūl. ]. (..)

Universitātes rektors novēlēja, lai draudzība starp abām augstskolām nezūd, jo tās vieno pagājušie 20 gadi un nākotnes uzdevumi. Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve apliecināja, ka akadēmijas un kameras darbs savijies cieši kopā un tā pamatā ir pašķirt lauksaimniecības zinātnei ceļu uz lauku sētām. Viņš teica [ Lauksaimniecības akadēmija — Latvijas maizes klētī // Brīvā Zeme. — 1939. — 4. jūl. ]: “Es ticu, ka tā sēkla, kura te tiks šķirota, kodināta un izsēta, nesīs svētību visai zemei.” Sveicienus akadēmijai nodeva arī Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss. Jelgavas savstarpējā kredītsabiedrība apsveikumam pievienoja 600 latu ziedojumu.

Pēc svinīgās sēdes notika abu fakultāšu padomju sēdes, kuras ievēlēja fakultāšu dekānus. Par Lauksaimniecības fakultātes dekānu ievēlēja līdzšinējo fakultātes sekretāru profesoru Maksi Eglīti, par Mežsaimniecības fakultātes dekānu - profesoru Rūdolfu Markusu [ Lauksaimniecības akadēmijas padomes pirmā sēde: Ievēlēti jaunie Akadēmijas vadītāji // Zemgales Balss. — 1939. — 4. jūl., Prorektors un dekāni lauksaimniecības akadēmijai // Brīvā Zeme. — 1939. — 3. jūl. ].

Tās pašas dienas pēcpusdienā notika akadēmijas padomes pirmā darba sēde, kurā par akadēmijas prorektoru ievēlēja vecāko docentu Andreju Teikmani, par sekretāru — profesoru Jāni Vārsbergu un par bibliotekāru — profesoru Arvīdu Leppiku [ Lauksaimniecības akadēmija — Latvijas maizes klētī // Brīvā Zeme. — 1939. — 4. jūl., Lauksaimniecības akadēmijas padomes pirmā sēde: Ievēlēti jaunie Akadēmijas vadītāji // Zemgales Balss. — 1939. — 4. jūl. ].

Pēc padomes sēdes Valsts prezidentam tika nosūtīta telegramma [ Lauksaimniecības akadēmijas pateicība Valsts prezidentam // Zemgales Balss. — 1939. — 6. jūl. ]: “Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas padome, sanākusi uz savu pirmo darba sēdi Viestura piemiņas pilī, izteic Jums, augsti godājamais Prezidenta kungs, savu dziļāko cieņas apliecinājumu un sirsnīgāko cieņas apliecinājumu par Jūsu tālredzīgo un rūpīgo gādību Jelgavas lauksaimniecības akadēmijas nodibināšanā un iekārtošanā.”

Valsts prezidents 6. jūlijā nosūtīja akadēmijas rektoram pateicības vēstuli [ LVVA, 5636. f., 3. apr., 36. l. — 77. lpp. ]: “Ar patiesu gandarījumu un prieku izsaku Jums un lūdzu nodot manu pateicību Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas padomes pirmās sēdes, š.g. 3. jūlijā, dalībniekiem par sveicienu un uzticības apliecinājumu.

Ticībā un pārliecībā, ka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija ar sekmēm veiks tai uzticēto godpilno uzdevumu Latvijas nākotnes dižajā celtniecības druvā uz modernās zinātnes atziņu un latviskās dzīvesziņas pamatiem audzināt mūsu dzimtās zemes lauku un mežu bagātību raisītājus, veidotājus un kopējus, kas, praktiski un zinātniski sagatavoti, stiprinātu saimnieciskā labklājībā, turībā un latvisko tikumu spēkā mūsu tautu un zemi, novēlu akadēmijas vienotai saimei jo krietniem panākumiem svētītas gaitas atbildīgajā darbā.

Lai aug Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija visu cienīta un godināta. Audziniet jaunatni tēvzemes godam. Latvijai slava!”

Jelgavnieku prieku par savu augstskolu pauž V. Zemgalieša raksts Jelgavas avīzē “Zemgales Balss” 5. jūlija numurā [ Sena Jelgavas sapņa piepildījums / V. Zemgalietis // Zemgales Balss. — 1939. — 5. jūl. ]: “Jelgavas senais sapnis kļuvis par īstenību, un droši vien maz būs jelgavnieku un zemgaliešu, kas nepriecātos par jaunās augstskolas atvēršanu Zemgales sirmajā metropolē. (..) Klusā un mazā Tērbata ir augusi un plaukusi, pateicoties savai universitātei. Pat vidusskolas atvēršana vai katrai pilsētai nesusi ievērojamu svētību, un to tagad saprot visas pilsētas. Nav šaubu, ka Lauksaimniecības akadēmija, kas savās abās fakultātēs pulcinās vairākus simtus studentu un mācību spēku, Jelgavai dos lielu svētību kā saimnieciskās rosības, tā arī garīgās dzīves celšanas ziņā. ... Augstākās mācības iestādes var savā ziņā pielīdzināt gara kultūras cietokšņiem, kuros brīvās tautas sargā un kopj savu kultūru, kuros kaldina spēcīgus gara ieročus. (..)”

Ministru kabinets savā 6. jūlija sēdē apstiprināja amatos ievēlētos akadēmijas prorektoru (uz vienu gadu) un abu fakultāšu dekānus (uz 3 gadiem) [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 36.-37. lpp. ].

Turpmāk — vēl