• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija ir uz laba ceļa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.08.2001., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53255

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 14. augusta sēdē

Vēl šajā numurā

17.08.2001., Nr. 119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija ir uz laba ceļa

15.–16. augustā vizītē Latvijā uzturējās Vācijas federālais finansu ministrs Hanss Eihels

Trešdien, 15. augustā, finansu ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Vācijas federālo finansu ministru Hansu Eihelu ( Hans Eichel ).

Preses īssaietā, kas notika Finansu ministrijā tūlīt pēc abu ministru sarunas, G. Bērziņš uzsvēra: tas ir liels gods Latvijai, ka mūsu valsti apmeklē federālais finansu ministrs — viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem finansu jautājumos Eiropas Savienībā (ES). G. Bērziņš pateicās par nozīmīgo palīdzību, ko Vācijas valdība ir sniegusi, atbalstīdama Latviju iestāšanās procesā. Mūsu valsts finansu ministrs atzina, ka saruna bijusi ļoti patīkama, jo nav bijis problēmu, ko iztirzāt. Mēs runājām par tuvāku un tālāku nākotni, sacīja G. Bērziņš.

Savukārt H. Eihels pateicās G. Bērziņam par laipno uzņemšanu. Arī viņš apliecināja, ka sarunas patiešām, kā jau tas bijis gaidāms, noritējušas draudzīgā gaisotnē. Viņš atgādināja, ka uz Rīgas astoņsimtgades svinībām 18. augustā ieradīsies arī Vācijas federālais prezidents Johanness Rau — arī tas liecina par abu valstu draudzīgajām attiecībām.

Kā pastāstīja H. Eihels, viņa vizītes mērķis ir gūt informāciju par Latvijas gatavības pakāpi ceļā uz Eiropas Savienību. No vienas puses, Vācija jūtot īpašu atbildību par Latviju, Lietuvu un Igauniju, jo četrdesmit gadus tās nevarēja būt pastāvīgas valstis. Šī ir skumja vēsturiskā pieredze, kuras veidošanā sava loma, ņemot vērā Molotova–Ribentropa paktu, bijusi arī Vācijai. No otras puses, Vācijas un Latvijas kopīgā vēsture ir ļoti sena. Rīgas astoņsimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā nozīmīgs posms bija līdzdalība Hanzas savienībā. Tā atgādina ne vien par senajām kultūras saiknēm, bet arī par jau agrāk noritējušo veiksmīgo ekonomisko attīstību.

Gatavojoties vizītei, H. Eihels guvis apliecinājumu tam, ka Latvija atrodas uz laba ceļa, kas ved pretī ES. Pērn Latvijas sasniegtais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bijis augstākais ES kandidātvalstu vidū. Arī šā gada pirmajā pusē mūsu valstī turpinās IKP pieaugums. Vairāk nekā 8 % IKP pieauguma — tā ir lieliska attīstība, atzina H. Eihels. Ekonomiskā attīstība visā pasaulē, tostarp arī ES, patlaban piedzīvo lejupslīdi. G. Bērziņš sarunā pieļāvis, ka laika gaitā šie procesi varētu ietekmēt arī mūsu valsti, tomēr patlaban šī tendence vēl nav sasniegusi reģionu, kurā ietilpst Latvija, — par to liecina IKP pieauguma turpināšanās šī gada pirmajā pusē. Tātad ekonomikas izaugsme šeit ir tik nopietna, ka te uzreiz nav atspoguļojušās Eiropas norises, secināja H. Eihels. Viņš norādīja, ka svarīgi par to informēt ES, kur pastāv raizes, ka paplašināšanās varētu negatīvi ietekmēt ekonomiskā pieauguma tempu un Eiropas kopējo tirgu.

Kā liecinot ES paplašināšanās pieredze, valstis, kuru attīstības līmenis pirms tam nav bijis visai augsts, piemēram, Īrija, Portugāle, Spānija, Grieķija, īsā laikā pēc iestājas ES strauji progresējušas. H. Eihels atzina, ka arī Latvijai ir tādas pašas iespējas. Latvija patlaban patiesi ir uz laba ceļa, Latvija ir motivēta savā ceļā uz ES, vēlreiz apstiprināja H. Eihels. Tāpēc atliek tikai uzmundrināt valsti turpināt šo pozitīvo virzību.

Marika Līdaka, "LV" ekonomikas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!