Latvijas Banka starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi apgrozībā divas jaunas jubilejas un piemiņas monētas. Latvijā monētas iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās —bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā "Rīga".

Programmā "Hanzas pilsētas" nokalta Cēsīm veltīta 1 lata sudraba jubilejas monēta. Cēsis ir viena no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām un otrā — kas līdzīgi kā pirms gada Ventspils tās jubilejai veltītajos svētkos — ieguvusi savu monētu. Latvijas Banka, uzklausot pārējo Hanzas pilsētu (Latvijā tādas bija astoņas —Rīga, Ventspils, Cēsis, Kuldīga, Straupe, Limbaži, Valmiera un Koknese) ieceres un vēlmes, paredz turpināt līdzdalību minētajā monētu programmā ar jaunām monētām.

Monētas tirāža —25 000 monētu, 3000 no tām tiks piedāvātas Latvijā.

Pirmoreiz Cēsis minētas Indriķa hronikā 1206. gadā. 11.–13. gs. koka pils un pilsētas vāciskajā nosaukumā ( Wenden ) saglabājies šeit dzīvojušo vendu vārds. Zobenbrāļu ordeņa celtā mūra pils (13.–18. gs.) bieži bija Livonijas ordeņa mestra rezidence. Arī atrašanās pie Gaujas tirdzniecības ceļa sekmēja pilsētas uzplaukumu 14. gs. beigās — 15. gs. sākumā, ļaujot tai kļūt par Hanzas savienības locekli. Cēsīs notika Livonijas Hanzas pilsētu dienas un vairāki Livonijas landtāgi, kā arī rosīga tirdzniecība starp Rietumeiropas un krievu tirgotājiem. 15. gs. nogalē te iekārtotajā naudas kaltuvē kala šiliņus un feniņus.

Cēsis smagi cieta Livonijas kara laikā (1558–1583), 17. gs. ugunsgrēkos un Ziemeļu kara laikā (1700–1721), bet 19. gs. otrā pusē Cēsu izaugsmi veicināja Rīgas — Pleskavas šoseja un dzelzceļa izbūve. 19. gs. beigās rāti aizstāja vēlēta dome un pamazām nostiprinājās latviešu politiskā ietekme. Tagad pilsēta, kuras vīri pirmie nesuši sarkanbaltsarkano karogu, ir kultūras un tūrisma centrs.

Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm veltītās starptautiskās monētu programmas ietvaros izlaista 1 lata sudraba piemiņas monēta "Hokejs". Šī ir ceturtā olimpiskajiem sporta veidiem veltītā Latvijas Bankas monēta — monētu programmā "Olimpiādei Atlantā" Latviju pārstāvēja kanoe airēšana un monētu programmā "Olimpiādei Sidnejā" —šķēpa mešana un treka riteņbraukšana.

Monētas tirāža — 25 000 monētu, 2500 no tām tiks piedāvātas Latvijā.

Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā, bet atgriešanās tajā notika 1992. gada 7. maijā. Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātos bija aizvadījusi 26 spēles (t.sk. 6 uzvaras, 16 zaudējumu un 4 neizšķirti). 1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās olimpiskajās spēlēs.

Pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas valstsvienība pirmo oficiālo starptautisko spēli aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Savulaik PSRS izlases sastāvā par pasaules čempionu, pasaules čempionāta labāko uzbrucēju, Leikplesidas olimpisko spēļu vicečempionu kļuvušais Helmūts Balderis, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās hokeja līgas klubu no Minesotas un tā aizsāka Latvijas hokejistu ceļu uz Nacionālo hokeja līgu, Latvijas valstsvienības sastāvā aizvadīja tikai divas spēles un kļuva par tās treneri. 1992. gada decembrī tika izcīnīts kauss Monblānā spēlēs ar Norvēģijas, Austrijas un Francijas komandām. Šim panākumam sekoja uzvara pasaules čempionāta C grupā Slovēnijā 1993. gada martā.

Latvijas izlase Leonīda Beresņeva vadībā 1996. gada pavasarī uzvarēja pasaules čempionāta B grupā, un ne mazums nopelnu te Latvijas hokeja leģendai —vārtsargam Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja fani uzgavilēja 5. maijā — pēc uzvaras pār Krievijas izlasi. 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs. Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm sekos izcils hokeja pasākums arī Latvijā —2006. gadā Rīgā notiks pasaules čempionāta A grupas spēles. Sarauj, Latvija!

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs

Jubilejas monēta "Cēsis"

Monēta izlaista starptautiskās monētu programmas "Hanzas pilsētas" ietvaros, tā veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām —Cēsīm.

Nominālvērtība: 1 lats, svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm, metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof, kalta 2001. g. Rahapaja Oy (Somija); mākslinieki: Gunārs Krollis, Jānis Strupulis

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā —Cēsu Hanzas laika ģerboņa atveids. Tā abās pusēs attēlots gotikai raksturīgs ornaments un smailloka arka. Zem ģerboņa —gadskaitlis 2001. Monētas augšdaļā puslokā —uzraksts WENDEN, lejasdaļā puslokā —uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)

Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Cēsu pils, virs tās —uzraksts CĒSIS, lejasdaļā —Hanzas laika kuģa atspulgs, zem tā puslokā —uzraksts HANZAS PILSĒTA.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Piemiņas monēta "Hokejs"

Monēta izlaista Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm veltītās starptautiskās monētu programmas ietvaros.

Nominālvērtība: 1 lats, svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm, metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof, kalta 2001. g. Rahapaja Oy (Somija), mākslinieks: Andris Vārpa

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2001. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā —REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)

Ar dažādas intensitātes matējumu atveidotā hokeja laukumā attēlots hokejists ar nūju. Monētas augšā puslokā uzraksts SOLTLEIKSITIJA · 2002, apakšā —skaitlis 1 un zem tā –uzraksts LATS.

Monētas josta

Trīs uzraksti LATVIJA, atdalīti ar punktiem.