Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio 16.augustā

Intervija Latvijas Radio 16.augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Raidījumā varas pozīciju pie mikrofona šodien pārstāv premjers Andris Bērziņš, kurš pēc atvaļinājuma ir atgriezies darbā. Klāt nu ir tā lielā, gaidītā diena — Rīgas 800 gadu kulminācija. Tās pēdējās dienas īpaši svarīgas. Jūs tikko nākat no sarunām ar Iekšlietu ministrijas un ar Rīgas domes pārstāvjiem par drošības pasākumiem. Konkretizējiet to visu!

Andris Bērziņš: — Ne tikai ar Iekšlietu ministriju, bet ar visām struktūrām, kas ir atbildīgas par drošību, tai skaitā — Labklājības ministrija, Katastrofu medicīnas centrs, ugunsdzēsēji, drošības policija, visas iespējamās policijas struktūrvienības, pašvaldības policija, Rīgas dome. Visas šīs institūcijas bija sanākušas kopā, jo es vēlējos pārliecināties, vai darbība ir pietiekami labi koordinēta, jo pie tik lielas gaidāmās cilvēku koncentrācijas nedrīkst atļauties atstāt kaut ko nepadarītu. Es pārliecinājos, ka pat uz visāķīgākajiem jautājumiem un visāķīgākajām situācijām ir saplānotas attiecīgas atbilstošas reakcijas, atbilstoši pasākumi.

— Vai varat minēt kādu āķīgu situāciju?

A.Bērziņš: — Piemēram, mans jautājums bija tāds: ko jūs darīsiet, ja tagad kādi 30 cilvēki ar gumijas laivām pie Ķengaraga iesēdīsies Daugavā un peldēs starp Akmens un Vanšu tiltu skatīties salūtu? Uz to es saņēmu atbildi, ka Daugavas gultne tiks kontrolēta jau augstāk un šādas iespējas cilvēkiem nebūs. Tātad arī viss, kas notiek ūdenī, tiks kontrolēts. Ja gadījumā kāds nejauši iekrīt ūdenī, tad arī uz ūdens ir glābēji. Ir jautājumi par to, kas notiek, ja gadījumā kaut kur izceļas ugunsnelaime. Arī tur ir sagatavotas operatīvās shēmas. Visā šajā pasākumu plānā ir sagatavoti operatīvie transporta koridori, kur var piebraukt ātrā palīdzība, ja ir nepieciešams; kur var piebraukt operatīvais transports, ja ir nepieciešams. Izskatās, ka šoreiz koordinācija ir laba un visi dienesti ir ļoti nopietni pārdomājuši rīcības plānu un koordinētu rīcību.

— Kādā vēl līmenī drošība ir nepieciešama? Tātad uguni mēs pārrunājām, ūdeni pārrunājām...

A.Bērziņš: — Ir ļoti daudz dažādu lietu. Piemēram, jautājums par gājēju plūsmām. Krastmalā būs ārkārtīgi daudz cilvēku. Ja viņi visi vienlaikus sāktu iet uz vienu pusi, tad tur, protams, neizbēgami, rastos sastrēgumi un visādas problēmas. Man izstāstīja, ka šajā nolūkā ir izstrādātas noteiktas shēmas. Teiksim, aktieri lūgs vienu daļu cilvēku uzkavēties, kamēr tiek atbrīvots viens gals. Teiksim, cilvēki dosies mājās pa 13.janvāra ielu un otri — uz Eksporta ielas pusi. Tādējādi arī pašvaldības policija kopā ar Valsts policiju mēģinās regulēt visas gājēju plūsmas. Savukārt cilvēkiem man būtu tāds lūgums: ja rodas kādas problēmas, īpaši redzamās vietās divarpus metru augstumā būs izvietotas policijas brīdinājuma zīmes, kuras norādīs, kur atrodas policijas darbinieki, tāpēc vienmēr jāvēršas pie policijas darbiniekiem. Lūgums visiem klausīt to, ko saka policijas darbinieki, jo viņi nekādas pavēles vai rīkojumus neizteiks, kas nebūtu loģiski pamatoti. Ja puse Latvijas, teiksim, izdomās atbraukt uz Rīgu un piedalīties svētkos, skatīties, kas notiek pilsētā, skatīties salūtu, tad, protams, ir jābūt šiem īpašajiem drošības un kārtības pasākumiem.

— Jūs pašā sākumā teicāt, ka arī ar mediķiem esat runājis.

A.Bērziņš: — Mēs runājām ar Katastrofu medicīnas centra vadītāju, kura uzdevums ir nodrošināt ātru un efektīvu palīdzību cilvēkiem iespējamu negadījumu laikā. Ir jābūt īpaši sagatavotām visām slimnīcām, ir jābūt dakteru speciālistu brigādei, kuri vajadzības gadījumā ir jāaizved uz jebkuru no slimnīcām. Arī visas šīs shēmas ir izstrādātas. Un, teiksim, traumatologi — parasti vai nu kādam pirksts tiek salauzts vai vēl kaut kas un ir vajadzīgs traumatologs. Ja gadījumā konkrētajā slimnīcā uz vietas traumatologa nav, bet ir nepieciešama traumatologa palīdzība uzreiz, tad Katastrofu medicīnas centrs nodrošinās dežurējošo traumatologu nogādāšanu uz katru konkrētu slimnīcu, lai cilvēkiem varētu palīdzēt. Tā ka tas ir ļoti liels un komplicēts mehānisms. Īpaša drošība tiks garantēta arī paša salūta laikā. Ir domāts par īpašiem ugunsdrošības pasākumiem gan uz paša AB dambja, no kurienes tiks šauts salūts, gan arī iespējamās bīstamās vietās, tādām kā māju jumti. Tā ka visas struktūras ir nopietni strādājušas. Man radās pārliecība, ka visam jānotiek organizēti un bez kāda haosa, bez kādas nesaprašanās jeb nekoordinētas rīcības dažādu institūciju starpā.

— Patīkami to dzirdēt! Runāsim vēl par Rīgas astoņsimtgadi. Neierodas Maskavas delegācija, jo Maskavas mēra Jurija Lužkova padomniekam Pereliginam nav izsniegta iebraukšanas vīza Latvijā. Viņš atrodas nevēlamo personu sarakstā. Kas tas ir par sarakstu? Nekur neko neprecizē.

A.Bērziņš: — Šādu sarakstu kompetentas institūcijas izveido un apstiprina. Šajā konkrētā gadījumā, ja pareizi esmu informēts, 9.novembrī šis aizliegums iebraukt Latvijā beidzas, un Pereligina kungs, tāpat kā jebkurš cits cilvēks, varēs atkal lūgt vīzu un mierīgi braukt uz Latviju.

— Pereliginu nelaiž arī Igaunijā.

A.Bērziņš: — Neesmu tik sīki šo jautājumu skatījis. Ir pilnīgi skaidrs, ka šo Latvijas kompetento institūciju lēmumu mēģināt atcelt vai iejaukties šajā lietā, es domāju, no politiķu puses nebūtu pareizi. Nedaudz mani mulsina apstāklis, ka, teiksim, ja vienam padomniekam tiek atteikts, tad arī oficiālā delegācija nebrauc. Nedomāju, ja Bojāra kunga padomniekam Kukula kungam atteiktu iebraukšanu Maskavā vai Krievijā, tad diez vai Bojāra kungs pats nebrauktu. Es domāju, ka viņš droši vien brauktu. Katra delegācija, katra pilsēta pati izšķiras, kā rīkoties.

— Tātad tas, ko es jums jautāju par šo sarakstu, tas nav tā skaļi apspriežams jautājums, ko jūs varētu mums skaļi un atklāti klāstīt. Tas ir mūsu drošības un attiecīgu institūciju ziņā?

A.Bērziņš: — Tās ir kompetentas institūcijas, vesela virkne kompetentu institūciju, kuras šādus lēmumus pieņem. Par tām parasti neviens nekur nerunā īpaši.

— Neko nevar darīt — kad nevar, tad nevar! Vai Rīgas jubilejas kulminācijas laikā, kad te ieradīsies tik daudz viesu, jums arī būs kādas tikšanās?

A.Bērziņš: — Jā, man ir plānotas dažas tikšanās. Jāsaka, droši vien tikšanos būs daudz, tādas neformālas, bet formālas tikšanās man šobrīd ir plānotas divas — rīt ar Pēterburgas mēru Aleksandru Jakovļevu, gubernatoru — tā pareizāk būtu teikt. Un parīt ar Vācijas prezidentu Johannesu Rau. Mēģināšu šīs tikšanās pakārtot visiem tiem pasākumiem, kuros vēlos piedalīties. Ļoti interesanta programma, kad sāk skatīties detaļās un gribas būt visur, bet visur paspēt nevar. Tāpēc esmu mēģinājis atlasīt dažādus pasākumus, kur piedalīties. Piemēram, šeit, Doma laukumā, man gribētos noskatīties, noklausīties "Carmina Burana". Būtu ļoti interesanti, kā tā šeit skanēs Doma laukumā. Gribētos apmeklēt "Aldara" telti. Noteikti, noteikti būt klāt, kad Raimonds Pauls šeit spēlēs, un daudzas dažādas citas lietas.

— Jūs to visu centīsieties savienot?

A.Bērziņš: — Mēģināšu kaut kā savienot gan šīs oficiālās tikšanās, gan neoficiālās tikšanās, gan arī būt klāt šajos svētkos, cik vien iespējams.

— Bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis dāvina Rīgai atjaunotu gulbju namiņu. Man tāds jautājums: vai bijušais Rīgas mērs Andris Bērziņš arī pasniegs Rīgai kādu dāvanu?

A.Bērziņš: — Diemžēl neesmu sagatavojis nekādu gulbju namiņu! Ja jūs atceraties — kanālā gulbju namiņš bija tikai viens, un Andris Ārgalis faktiski uzņēmās visu kanāla rekonstrukciju un apsolīja kanālam ūdensrozes, tai skaitā arī gulbju namiņu. Tā ka tas ir ļoti labi — viņš savu solījumu, savu vārdu pilda!

— Jūs jau varat ko citu dāvināt, dāvanas jau var būt dažādas! Bet jums tas nav padomā?

A.Bērziņš: — Nē. Pagaidām nav par to domāts.

— Vai bijušajiem Rīgas mēriem būs kāda kopā sanākšana? Visiem bijušajiem.

A.Bērziņš: — Cik es zinu, programmā tas pagaidām nav plānots, bet Gundars Bojārs ir uzaicinājis — es nezinu gan, kurus cilvēkus — virkni cilvēku uz savu pieņemšanu piektdienas vakarā. Domāju, ka tur droši vien viņš ir uzaicinājis visus bijušos Rīgas mērus. Katrā gadījumā tāda veida kopā sanākšana ir ārkārtīgi interesanta. Tad, kad Rīgā viesojās Kobes mērs un mēs atzīmējām 20 gadus, kopš ar Kobi ir noslēgts sadarbības līgums, tad es, piemēram, uzaicināju pilnīgi visus Rīgas mērus, neatkarīgi no tā — mērus vai izpildkomiteju priekšsēdētājus — cilvēkus, kuri ir strādājuši kopā. Toreiz bija ļoti interesanta saruna.

— Tai skaitā ir arī Alfrēds Rubiks.

A.Bērziņš: — Alfrēds Rubiks kā saimniecisks pilsētas darbinieks — tā ir viena lieta, viņa politiskie uzskati — tas ir pavisam kas cits.

— Tā, tiktāl par Rīgas 800 gadiem. Tagad par politiku. Partiju finansēšana no valsts budžeta. Cik tālu ir likumprojekts, ko izstrādā Tieslietu ministrija? Jo tas, kas notiek ar sociāldemokrātiem, tas liek domāt, ka ir jāpasteidzina tā lieta un jāieved kāda kārtība.

A.Bērziņš: — Pilnībā piekrītu — darba grupa pašlaik šo likumprojektu beidz, un tam būtu jābūt septembra beigās, oktobra sākumā parlamentā. Taču jāsaka, ka darba grupā nav viennozīmīgs viedoklis. Viedokļi dalās par to, vai ir nepieciešams partiju finansējums no budžeta vai nav. Lūkojoties uz pēdējiem notikumiem, par kuriem jūs runājāt, es varu vēl vienu reizi atkārtot savu viedokli. Man liekas, ka kopumā sabiedrībai šāds modelis — finansēšanas modelis, kad partijas kaut kādā veidā, atbilstoši deputātu skaitam. saņemtam iepriekšējās vēlēšanās, vai kaut kā citādi, tiktu finansētas caur budžetu — kopumā sabiedrībai tas izmaksātu stipri lētāk. Pats galvenais — zustu jebkāda nepieciešamība kalpot kaut kādiem sponsoriem vai realizēt kādu sponsoru idejas, kā mēs te dzirdam, nu, kaut vai jūsu minētajā kontekstā.

— Bet valsts budžets jau nav tāds, kur visiem pietiek. Šeit tik lielu robu tas iesitīs. Vai tomēr ne?

A.Bērziņš: — Jādomā ir par saprātīgi mazām summām. Ja mēs šeit vispār runājam par šo jautājumu, tad tā varētu būt summa, kas nosedz, teiksim, kaut kāda neliela partijas biroja īri un uzturēšanu: vienu, divas sekretāres — neko vairāk, nekādus pārspīlējumus, nekādus miljonus.

— Tad, kad es klausījos, kā Latvijas Radio uzstājas tie, kuri arī šo likumprojektu izstrādā, un kas taps likumā, tad tomēr galvenā uzmanība bija vērsta uz to, ka būs nepieciešama ļoti liela kontrole šīs naudas izlietošanā. Otra lieta — kā tad jūs tomēr izsekosiet, lai nenāktu sponsoru naudas? Tur taču var iztaisīt līkumu līkumus ap to visu.

A.Bērziņš: — No kontroles viedokļa, es domāju, nav nekas vienkāršāk — ja tas ir valsts budžets, tad tiek apstiprināta tāme. Atbilstoši tāmei, budžeta klasifikācijai visa nauda tiek kontrolēta, un atbildīgas amatpersonas parakstās. Kolīdz kaut kas nav tā, kā vajag, šis finansējums tiek apturēts, un tā ir ļoti normāla lieta. Ja ir finansējums caur valsts budžetu, tad šāda problēma nevar rasties. Attiecībā uz sponsoru maksājumiem — arī attiecīgas partijas vai sabiedriskās organizācijas kontos, rēķinos jau ir redzams, no kurienes nāk līdzekļi. Tātad arī tas līdz ar to kļūst caurspīdīgāks. Arī šodien visas partijas un sabiedriskās organizācijas deklarē savus sponsorus, norāda, no kuriem viņi ir saņēmuši ziedojumus, norāda uzvārdus, ja tās ir privātpersonas.

— Teorētiski jau tas tā ir, bet sociāldemokrātu partijā ko tie notikumi rāda? Un šodien atkal Imanta Burvja lielais raksts laikrakstā — tas jau liecina, ka tik vienkārši tās lietas nav.

A.Bērziņš: — Neviens process nav vienkāršs, bet pats galvenais: jebkura procesa pamatā jāieliek skaidra un saprotama, loģiska shēma — tāda kopumā darbotos sabiedrības interesēs, un tad jau arī kontrole ir vienkāršāka.

— Jūsu atvaļinājuma laikā ar presi runāja Einars Repše, baņķieris un arī bankas prezidents. Viņš sacīja ļoti kritiskus vārdus par situāciju, kāda šobrīd ir valstī, par korumpētību un daudzām citām lietām. Īstenībā tā ir kritika arī jums un jūsu vadītajai valdībai.

A.Bērziņš: — Nu, protams! Repšes kungs jau nepateica neko jaunu. Mēs jau paši esam atkārtojuši, ka ir jācīnās ar visām šīm nelaimēm, ko sauc par korupciju, ko sauc par likumpārkāpumiem. To sauc par tiesu sistēmas sakārtošanu, jo tas, ko mums pārmet, pārmet arī Pasaules banka, sakot, ka mums ir neefektīva administrācija. Tas nozīmē, ka administratīvie procesi ir pārāk gari, pārāk ilgi. Mums ir jāsakārto tiesu sistēma, un arī šeit es gribētu teikt, ka ir daļa taisnības tajā apstāklī, ka kriminālprocess ir pietiekami grūts, sarežģīts un ļoti ilgs. Katrā gadījumā advokātiem ir iespējas manipulēt ar dažādiem faktiem, ar dažādiem likumu pantiem un šo tiesas procesu mākslīgi paildzināt, neļaujot tiesai ātri un efektīvi pieņemt lēmumu. Ja tev ir jāsēž cietumā, tad tev jāsēž cietumā. Ja tu esi nevainīgs, tad tu esi nevainīgs — vienvārdsakot, ātri, operatīvi šīs lietas darīt. Tāpēc, piemēram, esmu izveidojis darba grupu, kura pašlaik strādā un gatavo jaunu Kriminālprocesa kodeksu, kur tiešām tiek iestrādātas modernas normas, kam pēc būtības vajadzētu paātrināt visas šīs lietas. Visu to vienā vārdā sauc par korupciju, un mums vēl piedēvē arī tādas lietas kā kukuļu izspiešana vai kukuļu ņemšana. Bet jūs jau redzat, ka cīņa pret šīm visām parādībām notiek katru dienu — aizvien vairāk ir amatpersonu, kuras tiek liktas cietumā par to, ka viņas ir pieķertas. Domāju, šeit izpaužas tas, ka sabiedrība aizvien vairāk sāk ziņot par to, ka tas tā ir. Mēs redzam ļoti nopietnas lietas, kad, teiksim, kontrabandisti tiek aizvien vairāk aizturēti, un tam kopumā jādod savs pozitīvais efekts.

— Vēl tomēr gribu uzdot pēdējo jautājumu, lai gan jautājumu būtu vēl daudz . Kā jūs vērtējat faktu, ja Repše ienāks politikā? Jūs arī esat partijas vadītājs. Un šeit var parādīties jauna partija, spēcīga partija.

A.Bērziņš: — Ļoti pozitīvi. Domāju, ka Repšes kungs, cilvēks, kurš ir bijis politikā un tagad kādus 8—10 gadus nav tajā aktīvi darbojies, nav zaudējis to garšas sajūtu, ko nozīmē būt politikā. Politikā vienmēr vajag nedaudz svaigu vēsmu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— tiekoties ar kārtību sargājošām institūcijām

Vakar Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar kārtību sargājošo institūciju, Rīgas domes un operatīvo struktūru vadību, lai pārspriestu veiktos drošības pasākumus Rīgas 800 gadu jubilejas svinību sekmīgai norisei. Sarunās piedalījās arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Rīgas mērs Gundars Bojārs.

Ministru prezidents iepazinās ar paveikto un svētku laikā plānoto kārtības un drošības uzturēšanas jomā.

Kopējā svētku norises sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas koncepcija tika izstrādāta gada laikā, kārtību sargājošajām institūcijām sadarbojoties ar svētku organizatoriem.

Ir izveidots Rīgas 800 gadu jubilejas svinību sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanas koordinācijas štābs. Kārtības nodrošināšanā tiks iesaistīti vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldības policijas darbinieku, kuri darbosies konkrētās zonās, Daugavā patrulēs policijas un glābšanas dienesta kuteri. Panākta vienošanās ar Vecrīgā esošajām firmām par vairāk nekā 200 stacionāro video novērošanas kameru izmantošanu, darbosies vairāki desmiti policijas pārvietojamo videokameru. Svētku laikā paaugstinātas gatavības režīmā strādās Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Katastrofu medicīnas centrs, kā arī slimnīcas. Visus objektus, kur notiks svinību pasākumi, laikus pārbaudīs pretterorisma vienības. Rūpīgi tiek plānota Rīgas astoņsimtgades kulminācija — salūta norise, izstrādāts salūta skatītāju 11.Novembra krastmalas pakāpeniskas pamešanas plāns. Atbilstoši svinību plānam izdarītas korekcijas sabiedriskā transporta kustības grafikā. Nosprausti operatīvā transporta kustības koridori.

Visas iesaistītās institūcijas ir veikušas ievērojamu sabiedrības informēšanas darbu, iepazīstinot iedzīvotājus ar svētku norises gaitu un aicinot atturēties no bezatbildīgas rīcības. Turklāt rīdzinieki un Rīgas viesi tiek aicināti rūpīgi sekot sava īpašuma drošībai — nenēsāt līdzi lielas naudas summas, automašīnas novietot apsargājamās stāvvietās u.c. Pieredze liecina, ka lielu svētku laikā pieaug dzīvokļu apzagšanu, zādzību no automašīnām un automašīnu zādzību skaits.

Valdības preses departaments