Lai, atveroties pasaulei, mēs nepazaudētu sevi

Kultūras ministre Karina Pētersone un Ministru prezidents Andris Bērziņš, atklājot Eiropas valstu kultūras ministru neformālo tikšanos, un paši viesi Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 16. augustā, un šodien Eiropas kultūras mēneša ietvaros Rīgā norit Eiropas valstu kultūras ministru neformālā tikšanās un divu dienu diskusija. Kultūras ministru un kultūras ministriju augstāko amatpersonu tikšanās mērķis ir izprast veidus, kā saglabāt dažādo Eiropas nacionālo kultūru īpatnības un kā veidot šo dažādo kultūru mijiedarbību, vakar diskusiju starplaikā notikušajā preses konferencē pastāstīja Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone.

Divu dienu tikšanās laikā diskusijas norit par diviem galvenajiem tematiem: vakardienas diskusijas tēma bija — multikulturālisms un tā ietekme uz kultūras daudzveidības saglabāšanu globalizācijas apstākļos.

Šodien kultūras ministri un ministriju augstākie ierēdņi Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā diskutē par tēmu — netradicionālās vietas kultūras pasākumiem.

"Mēs dzīvojam lielu politisku pārmaiņu laikā, kad valstis un veseli kontinenti mēģina atrast savu vietu un lomu jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos, šis ir laiks, kad valstis meklē iespējas saglabāt savas nacionālās kultūras vērtības un sadarboties ar citām kultūrām," preses konferencē sacīja K. Pētersone.

Runājot par multikulturālismu, diskusijas mērķis bija uzzināt, kā multikulturālisma modelis tiek veidots katrā no konferences dalībvalstīm un kā citās valstīs redz šo daudzo kultūru sadzīvošanu Eiropā.

Diskusijas laikā runāts arī par multikulturālismu nacionālajā kultūrpolitikā, kur līdzās pastāv gan dažādas etniskās kultūras, bērnu un pieaugušo kultūras, tautas un profesionālā kultūra. "Raugoties uz Eiropas modeli, multikulturālisms izpaužas katrā kultūras sfērā, vai tā ir valodas saskarsme vai starptautiskie kultūras notikumi, vai tas ir tik paradoksāla parādība, kā, piemēram, dziesmu svētki, ko latviešu tauta uzskata par savas identitātes augstāko zīmi, patiesībā veidojušies kā vācu dziedāšanas biedrību tradīciju turpinājums," atzina K. Pētersone.

Runājot par multikulturālismu Eiropā un Eiropas valstu sadarbību kultūras jomā, Zviedrijas kultūras ministre Marita Ulvskoga uzsvēra Zviedrijas lielo ieguldījumu šīs sadarbības attīstīšanā, kādu tā sniegusi savas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā šī gada pirmajos sešos mēnešos. Šajā laikā Zviedrija rīkoja kultūras ministru tikšanos, kurā par Eiropas kultūras nākotni diskutēt bija aicināti ne tikai 15 ES dalībvalstu, bet arī 12 kandidātvalstu kultūras ministri. Tādējādi paplašinātā Eiropa kļuva jau par realitāti vēl pirms oficiālās jauno dalībvalstu uzņemšanas.

ES līmenī sadarbība norit galvenokārt par audiovizuālo kultūru. Vispirms mums ir jāprot pasniegt savu kultūru nacionālajā līmenī, bet, ja nebūsim to iemācījušies dot citiem, tad mēs arī nepratīsim būt atvērti kultūras apmaiņai un jauniem iespaidiem, uzsvēra M. Ulvskoga.

Lai kultūras apmaiņa noritētu pietiekami sekmīgi, pirmais un galvenais priekšnosacījums ir plurālisms plašsaziņas līdzekļos, jo tieši mediji ir galvenie kultūras vērtību un dažādu kultūras izpausmju izplatītāji. Visa pamatā nepieciešama kultūras dažādība un plurālisms.

Savukārt Latvijas Kultūras fonda direktors Pēteris Bankovskis, runājot par multikulturālismu Eiropā, par galveno uzdevumu izvirzīja nacionālo valodu, kas ir būtiska kultūras identitātes vienības saglabāšanai. Bez savas valodas tautai nav arī savas kultūras, un bez tās nevar būt arī kultūras apmaiņas, norādīja P. Bankovskis. "Mēs Eiropā patlaban, kur vajag un kur nevajag, visas lietas kārtojam angļu valodā, bet savu nacionālo valodu lietojam tikai mājās. Bez savas valodas mēs zaudējam arī savu īpatno domāšanu, un bez šīs oriģinālās domāšanas kultūras apmaiņa un kultūras dažādība kļūst bezjēdzīga," preses konferencē teica P. Bankovskis.

Arī Igaunijas kultūras ministre Signe Kivi pievienojās diskusijai par nacionālas kultūras nosargāšanu, tās vērtību saglabāšanu un iekļaušanos Eiropas multikulturālismā. "Mums jāmācās būt tolerantiem un iecietīgiem pret citām kultūrām, tajā pašā laikā saglabājot savu kultūras identitāti," sacīja S. Kivi.

Kopumā uz Latvijas uzaicinājumu diskutēt par Eiropas kultūras dažādību un mijiedarbību atsaukušies 11 valstu pārstāvji. Diskusijā piedalās Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Horvātijas un Azerbaidžānas kultūras ministri, kā arī ministru vietnieki un kultūras ministriju augstākie ierēdņi no Lietuvas, Krievijas, Polijas, Vācijas, Portugāles, Somijas un Zviedrijas.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors