Varbūt atvērts jauns logs uz Aleksandru Čaku

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Īsi pirms Rīga sāk klāt garo svētku galdu un stutēt deju grīdas apaļajai astoņu gadsimtu jubilejai, laikraksts "Latvijas Vēstnesis" izdevis grāmatu "Aleksandra Čaka logi". Tās autori — A.Čaka muzeja vadītāja Andra Konste un žurnālists, laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenā redaktora vietnieks Andris Sproģis (attēlā) — savam garabērnam devuši apakšvirsrakstu — "Atskārsmes, atskati, atklāsmes". Jo, izrādās, arī Dzejnieka simtās jubilejas gadā tādas vēl ir iespējamas un, kā rādās, ne tuvu nav izsmeltas arī ar šo grāmatu.

"Ja kāds stāsta, ka Aleksandrs Čaks ir miris, neticiet viņam! Dzejnieki ir burvji, kas spēj pārtapt daudz un dažādos veidos. Un Rīgas drēbnieka Jāņa Čadaraiņa vienīgā atvase šajā ziņā nav izņēmums, viņš ne par mata tiesu neatpaliek no saviem amata brāļiem. Cilvēks, kas klausa uz vārdiem "Dzejnieks", "Spēlmanis", "Lieluma ābola kodējs" un vēl daudziem citiem, arvien ir starp mums — savā tautā, savos lasītājos.

Bet ko mēs par viņu zinām? Diezgan maz." Tā vienā no grāmatas nodaļām — logiem — saka autori, un turpmāk 230 lappušu garumā caur 38 logiem mēģina plest plašāku šo "diezgan maz". Ar pēkšņu atskārsmi par visiem it kā zināmām lietām ("Miglā asaro logs..." — dzejolis un dziesma, kas kļuvis par vienu no latviešu kultūrkodiem, iespējams, veltīts vairākām sievietēm. Vismaz vairākas tā gribētu domāt…), ar nenogurstošiem atskatiem uz laiku, cilvēkiem un lietām ap Aleksandru Čaku — caur arvien jauniem stāstītājiem, ar meklējumiem, kas vainagojušies atklāsmēm ("sadzītas pēdas" visiem tik zināmajai, bet nekad īsti neredzētajai Angelikai Blauai, apzināts nams tepat Rīgas centrā, kura sienas elpojušas vienā ritmā ar Dzejnieku, rakstot "Mūžības skartos"). Katra grāmatas nodaļa kā logs tik pazīstamā ēkā, kas atvērts reizēm atklāj noslēpumu, reizēm tikai uzzibsnī jaunu niansi pierastā redzējumā — kā saules zaķi no stikla rūts.

Bet kāpēc tieši logi?

Te vietā minēt vēl kādu grāmatas līdzautoru, kurš, paša vārdiem runājot, savu vārdu redz piena rakstā, ar zinātājiem vien izlasāmo tinti tai grāmatas vāka stūrī, kur Čaka kamašu pazoles — "Latvijas Vēstneša" galveno redaktoru Oskaru Gertu. Jo tieši viņam pieder ideja par savdabīga skatloga izveidi "Latvijas Vēstneša" preses namiņā uz Bruņinieku un Krišjāņa Barona ielas stūra. Tas tika atvēlēts A.Čaka muzejam — lai divreiz mēnesī tur tiktu rādīti autentiski materiāli par A.Čaku, un tad Čaka logos redzamo atspoguļot laikrakstā tika uzticēts Andrim Sproģim. Tāds bija sākums 1997.gadā.

Kopš tā laika tapuši vairāk nekā četrdesmit logi. Un kā grāmatas atvēršanai veltītajās autoru, izdevēju un lasītāju tikšanās reizēs vakar un aizvakar stāstīja logu "aprakstītājs", sākotnēji vizuālais materiāls skatlogā dominējis pār tekstu avīzes lapās. Bet pamazām nepublicētas fotogrāfijas un rokraksti vedinājuši arvien dziļākos meklējumos, nesuši arvien jaunus — lielākus un mazākus atklājumus: par Dzejnieka dzimšanas gadu, uzvārdu un dzimtas zarojumu, par viņa paradumiem, svinot Jāņus vai Ziemassvētkus, par oficiālās sievas, Anitas Bērziņas, dienasgrāmatām, saglabātām starp A.Čaka lietām, par fotofilmu, kas neattīstīta glabājusi Dzejnieka bēru attēlus pusgadsimta garumā, par divām jumtistabām tagadējās A.Čaka ielas 51. namā, kur tapuši "Mūžības skartie", un vēl un vēl…

Kopīgā sarunā: viens no grāmatas idejas līdzautoriem — "Latvijas Vēstneša" galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts

Kad Čaka logu skaits jau iesniedzies ceturtajā desmitā un laikrakstā dažbrīd aizņēmis jau veselu lappusi, nācis jauns O.Gerta piedāvājums nu jau par vienotu komandu saliedētajiem Čaka logu autoriem Andrai Konstei un Andrim Sproģim — visu uzrakstīto ielikt grāmatas vakos.

Saņēmuši piekrītošu "jā" no izdevēja, valsts uzņēmējsabiedrības valdes priekšsēdētāja Inta Kalniņa un priekšsedētāja vietnieces Dainas Ābeles, un viņu organizatoriski atbalstīti, mākslinieces Guntas Terēzijas "iestikloti" un apgāda "Pils" nodrukāti. "Aleksandra Čaka logi" šodien jau ienāk veikalu plauktos. Kā dāvana Meistaram viņa simtajā un viņa pilsētai astoņsimtajā jubilejā. No laikraksta, kas, A.Konstes vārdiem runājot, ir sasniedzis tādu brieduma pakāpi, ka spēj izdot paliekošu grāmatu. No autoriem, kuri, stāstot par grāmatas tapšanas procesu, vairās runāt par kategoriju "grūti", jo "tas ir sirdsdarbs, kas nācis viegli".

Jauno grāmatu grūti ielikt tik pierastajos žanra plauktos. Nopietnas recenzijas, cerams, vēl būs, bet šobrīd paši autori vēl šaubās — kas īsti ir Čaka logi. Varbūt esejas par dzejnieka dzīvi, domā A.Konste. Dzīvesstāsts esejās, piekrīt A.Sproģis. Pavīd arī doma, ka tas varētu būt romāns — jo ir daudz, kas tam piederīgs: galvenais varonis, caurviju motīvi, sižetiskās intrigas.

Lai spriež lasītāji, jo grāmata domāta ikvienam, kas reiz dzirdējis vai lasījis kaut vienu A.Čaka dzejoli. "Grāmata būs interesanta arī tiem, kurus vienkārši interesē citu cilvēku dzīve," skaidro A.Sproģis. "Tas ir mēģinājums parādīt dzejnieku daudzveidībā un arī pretrunās. Bez politiskas selekcijas, no kuras vēl nesenā pagātnē diemžēl nebija iespējams izvairīties. Jo ir pēdējais laiks to darīt. Mēs esam paspējuši "ielēkt priekšpēdējā, varbūt pat pēdējā vagonā, jo ļoti maz vairs ir to, kas pazinuši A.Čaku viņa dzīves laikā. Tie, kas par Dzejnieku stāstīs to, ko viņiem ir stāstījuši citi, būs jau jauna paaudze".

Paaudze nomainīs paaudzi, tas dabas likums, un cilvēkiem pār to nav varas. Tik vien dots kā mēģināt sevi atstāt citiem darbos. Čaks mums ir arī piecdesmit gadus pēc savas nāves. Simt gadus vecs viņš arvien prot redzēt, dzirdēt, dziedāt, jūsmot, ciest un mīlēt. Dzīvot Rīgas namos un trotuāros, cilvēku sirdīs. Un radīt arvien no jauna, lai arī citu rokām un spalvu. Liekot domāt par sevi, par to, kas reiz uzrakstīts. Tā vērušies arī "Aleksandra Čaka logi". Šodien — nākamībai.

Liena Pilsētniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Jānis Polis — "Latvijas Vēstnesim"