Nu tas brīdis ir pavisam tuvu. Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka spēcināti, jūtamies vēl tuvāk savam mērķim kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli. Franču vārdos der ieklausīties, jo viņi ir vieni no ES tēviem–dibinātājiem. Bet Eiropas Savienībā mums jātiek, ja gribam tāpat kā trīsdesmitajos gados kļūt par vienu no piecpadsmit pasaules bagātākajām valstīm. Un jaunajā gadsimtā vienatnē to panākt vairs nav iespējams.

Eiropas Savienība nav totalitārisma, bet gan individuālisma veidojums. Tātad mums pieredzes trūkuma dēļ lielākā vai mazākā mērā ir visai aptuvens priekšstats par to, ko līdzdalība ES dod katrai atsevišķai dalībvalstij, katrai atsevišķai tautai un katram atsevišķam indivīdam. Kā likt šai tautu ekonomiskajai un arī kultūras kopībai respektēt katras nācijas individualitāti, katras tautas identitāti? Ko darīt, lai katras mazās valsts balsi sadzirdētu un respektētu Eiropas miljoni? Par to runāja maijā notikušajā starptautiskajā konferencē "23. Ziemeļeiropas sarunas. Eiropas integrācija kā kultūras uzdevums Baltijas jūras telpā", par kuras norisi un atziņām "Latvijas Vēstnesis" savus lasītājus jau ir informējis (9., 16., 18., 25.05.).

Tagad ar Eiropas kustības Latvijā izdevuma "Virziens — Eiropa" starpniecību kļuvuši plašāk pieejami konferences referātu latviskojumi. Līdz ar to piedāvājam interesantāko plašākam lasītāju lokam, kuru vidū var būt gan Eiropas kustības aktīvisti, gan eiroskeptiķi, gan Apvienotās Eiropas idejas klaji nīdēji.

Visi konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka katru atsevišķi Briselē var arī nesadzirdēt, bet Baltijas jūras reģiona valstu kopbalsī visi būs spiesti ieklausīties, jo reģionā mīt vairāk nekā 130 miljonu iedzīvotāju — katrs piektais Apvienotās Eiropas pilsonis. Tādēļ sekmīgai eirointegrācijai nepieciešama ne vien iekšējā integrācija, bet arī visplašākā reģionālā sadarbība. Analīze liecina, ka Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Polijā un visbeidzot Baltijas valstīs ir tik daudz nacionālo bagātību, tik daudz visam reģionam kopēju vērtību, ka tās ir vērts aizsargāt. Bet aizsargāt iespējams tikai, kopā turoties jeb integrējoties, citādi, kā saka Dr. Vita Matīsa, mūs pakārs katru atsevišķi.

Gints Moors, "LV" informācijas redaktors