Kāpēc ir vajadzīga Eiropas Savienība

Reijo Pānanens ( Reijo Paananen ), Eiropas kustības Somijā ģenerālsekretārs

Es aplūkošu trīs jautājumus, kurus uzskatu par politiski nozīmīgākajiem. Pirmkārt, to, ka ES ir vērtību savienība. Otrkārt, es runāšu par ES jēdzienu. Treškārt, ar prieku pastāstīšu par tikko kā Somijā notikušo sabiedriskās domas aptauju attiecībā uz paplašināšanos un jo īpaši Baltijas valstu pievienošanos.

Kāpēc ir vajadzīga ES? Kādi ir tās galvenie mērķi? Manuprāt, bet tas nav tikai mans viedoklis, ES saviem iedzīvotājiem ir jānodrošina četras lietas. Tās ir stabilitāte, izaugsme, miers un labklājība. Ja ES nevar saviem iedzīvotājiem tās nodrošināt, nav vajadzības pēc tās. ES var izmantot, lai īstenotu šīs vērtības, — to vajadzētu atcerēties. Kamēr mums ir kopīgi ideāli, mēs varam sadarboties. Dienā, kad tie vairs nebūs mūsu ideāli, mēs varam šķirties un neturpināt ceļu kopā. Tas ir svarīgi. Ja ES var nodrošināt šīs vērtības, iedzīvotāji, protams, to novērtēs. Pretējā gadījumā iedzīvotāji var just naidu pret to vai vienkārši nelikties ne zinis.

Man ir piemērs, kā mēs ar savu uzvedību varam radīt sliktu priekšstatu par ES. Tas bija kopīgajā seminārā ar Eiropas kustību Zviedrijā, kas notika Stokholmā un Helsinkos pagājušajā novembrī. Tas varēja būt ikviens, bet šoreiz tas bija Zviedrijas valsts sekretārs, kam tika uzdots jautājums par Zviedrijas kā ES prezidējošās valsts informācijas stratēģiju. Viņš atbildēja: "Tas ir ļoti vienkārši. Visas labās lietas nāk no Stokholmas, visas sliktās — no Briseles." Es atkārtoju, tas varēja būt jebkurš. Tā gadās Somijā un, esmu pārliecināts, arī Dānijā un citās valstīs. Kad runājam par sekmēm — tas ir pašmāju politikas nopelns. Ja ir kaut kas slikts, vainojam Briseli.

Tagad es pievērsīšos otram punktam. Dažreiz, runājot par paplašināšanos austrumu virzienā, mēs sadalām Eiropu divās daļās. Vienā pusē Rietumi un otrā — Austrumi. Turklāt mēs — Zviedrija un Somija — faktiski esam Austrumu pusē. Pieminot karti, es gribu paskaidrot, kāpēc mēs vēlamies Baltijas valstu pievienošanos ES. Zviedrija, protams, mums nodrošina tiešu pieeju ES. Mēs varam izmantot lidmašīnu, kuģi vai automašīnu, bet citas tiešas pieejas mums nav. Mēs vēlamies, lai jūsu valstis būtu dalībvalstis, jo tad Eiropa būtu tuvāk Somijai, mēs negribam būt izolēti. Mēs negribam būt pēdējā robeža, kas var nosūtīt palīdzības lūgumu, un negribam, lai palīdzības spēki ierastos ar nokavējumu sakarā ar to, ka Somija atrodas tālu. Tēlaini runājot, mēs gribam tiešu piekļuvi. Ne tikai ģeogrāfiski, bet arī mentāli. Es negribu radīt kādas problēmas starp ES dienvidu daļu un ziemeļu daļu, taču Vidusjūras reģions, ES dienvidu daļa, ir pietiekami stabila. Neviens nevar mums liegt attīstīt ES kā vienotu veselumu. Tas nozīmē, ka mums, ziemeļu daļai, ir lieliskas sadarbības iespējas. Attiecībā uz ziemeļu daļu es gribētu norādīt jomas, kas saistās ar pētniecību un tirdzniecību, informācijas sabiedrību, sociālo labklājību un veselības aizsardzību, vidi, kā arī uzņēmējdarbību un rūpniecību.

Katrs zina, ko dod uzņēmējdarbība un rūpniecība. Attiecībā uz pētniecību, mācībām, vidi un informācijas sabiedrību ir neskaitāmas nozares, kurās mēs, ja ir tāda iespēja, varētu sadarboties. Piesārņojums neievēro nekādas robežas. Ir īpašas problēmas, kuras skar vidi un ilgtspējīgu attīstību Baltijas jūras reģiona perspektīvā. Videi draudzīga un noturīga dabas resursu izmantošana, kas dažreiz ir diezgan grūti izpildāms uzdevums, jo īpaši, ja sev izvirzām arī ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas uzdevumu, mums ir ļoti svarīgs dabas resursu jautājums. Ir skaidrs, ka ES valstīs nav pārāk daudz mežu, un tās ir ieinteresētas aizsargāt savus mežus. Ir vajadzīga piemērota politika attiecībā uz to, kā izmantot mūsu dabas resursus. Un es nesaku "mūsu" kā soms, bet kā cilvēks. Dažādu universitāšu, augstākās izglītības iestāžu un pētniecības institūtu starpā vajadzētu būt atklātai sadarbībai un sakariem. Nepietiek ar to, ka zināšanas tiek uzkrātas; lai radītu pievienoto vērtību, zināšanas ir jāliek lietā, pretējā gadījumā tās ir veltīgas.

Protams, šī ir cilvēku apdzīvota laimīga pasaule, un mums ir vajadzīgas studentu apmaiņas programmas, lai vairotu izpratni par to, kas mēs esam, kas esat jūs, kā mēs veicam atsevišķas lietas, kā mēs redzam lietas, kā tās saprotam.

Nevar šķirt labklājību un labus sociālus apstākļus. Mums ir vajadzīga attīstība, lai nodrošinātu labus dzīves apstākļus, lai samazinātu ienākumu atšķirības vai tuvinātu dzīves standartus visās valstīs. Šis ir visaugstākās prioritātes mērķis.

Mums ir vajadzīgs profilakses darbs un sadarbība veselības aizsardzības jomā. Mēs nevaram noliegt, ka visām valstīm ir HIV infekcijas problēma. Pastāv arī narkotisko vielu lietošanas un tirdzniecības problēma. Tāpēc mums ir jāsadarbojas, lai atrisinātu šīs problēmas. Sadarbība ir svarīga arī, veidojot sabiedrisko domu. Kāpēc šīm lietām, ir jāpievērš vislielākā uzmanība? Tāpēc, ka tās ir mūsu ikdienas dzīvē, tās ir svarīgas ģimenes cilvēkiem, sievietēm. Vismaz Somijā, ja gribat dzirdēt kritisku viedokli par ES un paplašināšanos, jautājiet sievietēm. Jo sievietes ir tās, kas uzdod sev jautājumu par to, ko ES dod ģimenei, un tas ir ļoti pamatots jautājums.

Pēdējais punkts Eiropas ziemeļu daļas sakarā ir informācijas sabiedrība. Izmantojot interneta tīklu, var sazināties ar cilvēkiem citās valstīs. Tam būtu jābūt katrā skolā, katrā bibliotēkā. Tam ir arī savi mīnusi, bet tas, ka tas ir ātrākais cilvēku saziņas veids, tos atsver. Eiropas dienu sakarā tika rīkots seminārs, bet kāda Eiropas Komisijas direktorāta augsta ranga amatpersona atteicās ierasties, jo tas esot pārāk tālu. Mēs atbildējām, ka dalība seminārā ir iespējama arī, izmantojot videokameras. Mēs redzēsim jūs, un jūs redzēsit mūs, un mēs bez kādām problēmām varēsim sazināties. Iespēja rīkot videokonferenci internetā ieinteresēja. Dzīvotspējīgā sabiedrībā būtu pilnīgi jāīstenojas šim sadarbības procesam. Mēs esam civila sabiedrība, nevalstiskas organizācijas, strādājoši un aktīvi cilvēki.

Es gribētu minēt "Baltijas tilta" projektu, ko kopīgi īsteno Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva. Tas ir projekts, ar kuru mēs mēģinām organizēt cilvēkus. Protams, mums ir vajadzīga nauda, elastīgāki nosacījumi, lai apvienotu naudas līdzekļus no dažādiem avotiem.

Saistībā ar Ziemeļu dimensiju vēlos runāt arī par Baltijas jūras reģionu un Krieviju. Tā tur ir, daudziem no mums tas nepatīk, bet tas neko nemaina, tā tur ir un būs. Ja izliksimies to neredzot, noliegsim patiesību. Mums ir jāiesaista Krievija. Tas ir ārkārtīgi svarīgs iemesls, kāpēc Baltijas valstīm būtu jāpievienojas ES. Jums ir tāda pieredze attiecībās ar Krieviju, kāda ES gandrīz nepastāv. Tādējādi jūs būsit augstu vērtēti eksperti.

Eiropas kustība Somijā diezgan bieži veic profesionālu sabiedriskās domas aptauju, un pirms Eiropas dienām mēs atkal to veicām. Galveno uzmanību pievērsām paplašināsanās procesam un, kā jau minēju, speciāli Baltijas valstīm. Mēs uzdevām divus jautājumus. Pirmkārt, par paplašināšanos vispār, t.i., vai tā ir vai nav svarīga. 55% uzskata, ka paplašināšanās attiecībā uz valstīm, ar kurām notiek sarunas, ir svarīgs uzdevums. 17% domā, ka tas nav nekas labs, pārējiem ir vienalga. Otrs aptaujā uzdotais jautājums bija, vai Baltijas valstis būtu jāuzņem pirmajā kārtā. 53% uzskata, ka to pievienošanās pirmajā kārtā ir svarīgs uzdevums. 14% uzskata, ka tas nebūtu labi. Mēs vēlamies paturēt šo līmeni, pat paaugstināt to, bet cilvēku domāšanu mainīt nav viegli.

Jebkurā gadījumā, ja mēs sevi ziedojam Eiropai, vēl ir daudz darāmā. Labi ir tas, ka Eiropas attīstība ir nepārtraukts process. Neviens, neatkarīgi no tā, kad būtu pievienojies savienībai, nejūtas tā, it kā būtu ieradies par vēlu, jo nav iespējams, ka mēs kādu dienu varētu teikt, ka "tagad Eiropa ir gatava". Tas ir nepārtraukts process, un tādam tam ir jābūt, un tāpēc ir tik viegli veikt soli un kļūt par daļu no tā.

Lappuses redaktors — "LV" informācijas redaktors GINTS MOORS