"Patur sev tiesības pirmajai dot atomtriecienu"

"Die Welt"

— 2000.04.25.

Putins jaunajā militārajā doktrīnā grib nostiprināt arī ietekmi apgabalā ap Kaspijas jūru.

Par spīti nesenajiem atbruņošanās signāliem Krievija arī turpmāk balstīsies uz atbaidīšanu ar atomieročiem. Piektdien Krievijas Drošības padome un prezidents Vladimirs Putins pieņēma jauno militāro doktrīnu, kurā Krievija patur sev tiesības pirmajai lietot atomieročus arī uzbrukuma gadījumā ar parastajiem ieročiem.

Krievijas rīcībā pašreiz ir vairāk nekā 6300 stratēģisko kodolgalviņu un 4000 taktisko atomieroču. Krievijas ratificētā START–II vienošanās paredz stratēģisko kodolgalviņu skaitu ierobežot līdz 3000 un 3500. Tagad tai ir jāseko START–III līgumam, saskaņā ar kuru Krievijas stratēģisko kodolgalviņu skaits ir jāsamazina līdz 1500.

"Pietiktu pat ar 500 kodolgalviņām krievu ieroču arsenālā, lai nodrošinātu līdzsvaru ar ASV," domā Maskavas militārais eksperts Pāvels Felgenhauers. "Vašingtona neriskēs ar karu pret mums, ja var tikt iznīcinātas 500 amerikāņu pilsētas. Mēs gaismu Ņujorkā spējam izslēgt 40 minūtēs."

"Krievijas Federācija patur tiesības lietot atomieročus gadījumos, ja draudēs agresija ar atomieročiem vai arī citiem masveida iznīcināšanas ieročiem pret to vai tās sabiedrotajiem, kā arī tad, ja plaši izvērsta agresija ar parastajiem ieročiem radīs kritisku situāciju Krievijas Federācijas drošībai," teikts dokumentā.

Iespēju pirmajai lietot atomieročus savā militārajā doktrīnā paredzēja arī Padomju Savienība. Kamēr Valsts domes Bruņošanās komitejas vadītāja vietnieks Aleksejs Arbatovs saka, ka "ir pazemināts atomieroču izmantošanas slieksnis", Drošības padomes sekretārs Sergejs Ivanovs uzsver dokumenta "aizsardzības raksturu". Ivanovs uzskata, ka Krievija ir iespiesta stūrī, galvenokārt ekonomiski. "Diemžēl fakti rāda, ka Rietumi grib ierobežot Krievijas kā izejvielu piegādātājas lomu."

Jaunajā militārajā doktrīnā Vladimirs Putins pirmo reizi analizē stratēģisko stāvokli Krievijā un ap to. Turklāt Putins ņem vērā, ka pasaule pašreiz ir strukturēta vienpolāri, ka teikšana ir NATO un ASV. Mērķim esot jābūt "multipolārās pasaules" radīšanai, kurā spēki ir sadalīti vienlīdzīgāk nekā līdz šim.

Kā mehānismu starptautisko konfliktu regulēšanai Krievija grib izmantot ANO un EDSO. Krievijas iekšienē galvenokārt kā draudi esot jāuzlūko etniskie konflikti un terorisms.

Pēc START–II līguma ratificēšanas parlaments akceptēja arī līgumu par atomieroču izmēģinājumu aizliegumu. Ar atbruņošanās soļiem Kremlis grib izdarīt spiedienu uz ASV, lai tās turētos pie 1972. gadā noslēgtā ABM līguma par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu. Putins uzskata, ka tad, ja ASV instalēs šādu aizsargvairogu, atbruņošanās līgumi kļūs lieki.

Putins skaidri liek saprast, ka reizē ar militāro doktrīnu notiek arī ārpolitikas aktivizācija. Īpaši viņš aicināja piedalīties sacensībā par naftas un gāzes atradnēm ap Kaspijas jūru. "Krievija šajā reģionā nerīkojas pietiekami aktīvi," domā Putins. Tāpēc tādas valstis kā Turcija, caur kuru ir jāiet cauruļvadiem, kā arī Lielbritānija un ASV ar saviem naftas koncerniem ir aizsteigušās priekšā. "Mums starptautiskajā konkurences cīņā ir jāpiedalās noteiktāk. Taču runa nav par to, lai radītu jaunu konflikta zonu," teica Krievijas prezidents. 19. gadsimtā ar naftu bagātas teritorijas jau bija kļuvušas par "Great Game" skatuvi.

Vašingtona jau deviņdesmito gadu vidū Kaspijas jūru uzskatīja par "stratēģiski svarīgu apgabalu". Tiek uzskatīts, ka zem Kaspijas jūras atrodas no 90 līdz 200 miljardiem barelu naftas un 410 biljoni kubikmetru dabas gāzes, tātad lielākās enerģijas atradnes pasaulē. Taču tās piekrastes valstis — Krievija, Azerbaidžāna, Irāna, Turkmenistāna un Kazahstāna — līdz šim nav spējušas vienoties par Kaspijas jūras statusu un līdz ar to par izejvielu sadali. Tādējādi lielais naftas bums līdz šim nav noticis.

Jens Hartmans