Saeimas priekšsēdētājs:

— tiekoties ar Vācijas Bundestāga delegāciju

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume 17.augustā tikās arī ar Vācijas Bundestāga Vācijas–Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju Volgangu fon Štetenu (attēlā) un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka Vācijas Bundestāga Vācijas–Baltijas parlamentu sadarbības grupas vizīte Latvijā notiek īpaši nozīmīgā laikā, jo pēc dažām dienām apritēs desmit gadi, kopš Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību. Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka toreiz nebija daudz to cilvēku, kas Latvijas nākotni konkrēti saistīja ar ES un NATO. Šobrīd tā ir realitāte, jo integrācija šajās struktūrās ir mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes. J.Straume atzīmēja veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies gan abu valstu, gan to parlamentu starpā.

Arī Vācijas Bundestāga pārstāvji bija vienisprātis, ka kontakti starp abām valstīm, bet jo īpaši starp Saeimu un Bundestāgu ir veiksmīgi — tam apliecinājums ir Vācijas parlamenta priekšsēdētāja V.Tīrzes nesenā vizīte Latvijā, kā arī sekmīgais darbs parlamentu sadarbības grupu ietvaros. Delegācijas vadītājs V.fon Štetens sacīja, ka laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas Latvija paveikusi daudz. Tas redzams gan politiskajā un ekonomiskajā progresā, gan pilsētas sakopšanā, gan arī cilvēkos.

Pārrunājot jautājumus, kas skar nacionālo parlamentu lomu ES paplašināšanas kontekstā, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra tās pieaugošo nozīmi. Gan valdībai, gan parlamentam ir vienota izpratne par šo mērķu sasniegšanu, tāpēc darbība noris koordinēti, un visi jautājumi, kas skar valsts ārpolitisko virzību, vispirms tiek saskaņoti parlamentā. J.Straume informēja, ka visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas paudušas atbalstu Latvijas integrācijai ES, bet pret mūsu valsts iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē tikai vienai no sešām parlamenta frakcijām ir rezervēta attieksme. Savukārt iedzīvotāju aptauju dati liecina, ka par iestāšanos NATO pozitīvi izteikušies ap 60% aptaujāto, par integrāciju ES pozitīvu un negatīvu nostāju paudis apmēram vienāds iedzīvotāju skaits, bet gandrīz ceturtajai daļai nav skaidras nostājas. Tāpēc būtisks pēdējā laikā kļuvis jautājums par aktīvu sabiedrības informēšanas darbu, ko jau veiksmīgi īsteno Eiropas Integrācijas birojs, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs, kā arī citas organizācijas. Tikšanās nobeigumā Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijai būtu svarīgi, lai būtiskajos jautājumos par ES un NATO paplašināšanu Vācija ieņemtu pozitīvu nostāju attiecībā pret Baltijas valstīm, kā arī izteica pateicību par Bundestāga Vācijas–Baltijas parlamentu sadarbības grupas sagatavoto rezolūciju, kas skar Baltijas valstu iekļaušanos Ziemeļatlantijas aliansē.

Saeimas preses dienests