Par juridiski sakārtotu ārzonu uzņēmumu darbību

Latvijas Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra Māra Gulbja vadībā izstrādāti priekšlikumi ārzonu uzņēmumu nelikumīgās darbības ierobežošanai. Tie galvenokārt skar uzņēmumu reģistrēšanas un nodokļu normatīvo aktu jomu, paredzot plašāku informācijas pieejamību par ārzonās reģistrētajiem uzņēmumiem. Ziņojums nu iesniegts izskatīšanai Tieslietu ministrijā.

"Ārzonu uzņēmumu darbība kopumā visā pasaulē netiek aizliegta, tāpēc arī Latvijā jautājums par ārzonu uzņēmumu nelikumīgo darbību jārisina, nevis aizliedzot šādus uzņēmumus, bet, izvērtējot Eiropas valstu pieredzi, jārada jaunas normas normatīvajos aktos, lai padarītu šo uzņēmumu darbību kontrolējamu," norādīts ziņojumā*.

Kā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai uzlabotu kontroli pār ārzonu uzņēmumu darbību Latvijā, ir plašāka informācijas pieejamība. Šobrīd likuma normas paredz, ja ārvalstīs reģistrēts uzņēmums kļūst par kāda Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku - UR jāiesniedz tikai reģistrācijas apliecības kopija vai izraksts no ārvalsts reģistra. Faktiski UR nav iespēju pārbaudīt, vai šāds uzņēmums patiešām eksistē. Prakse liecina, ka nereti tas jau likvidēts vai nav reģistrēts (gadījumā, ja tiek viltota reģistrācijas apliecība).

* Ziņojums izstrādāts balstoties uz Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Finansu policijas sniegtajiem priekšlikumiem darba grupā, kas 2001.gada 10.aprīlī izveidota ar tieslietu ministres rīkojumu "Par darba grupas, kas izstrādātu priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos ārzonu uzņēmumu nelikumīgās darbības ierobežošanai"

Tāpat būtiska nozīme informācijas pieejamībai ir gadījumos, ja kāds Latvijas uzņēmums simtprocentīgi pāriet ārzonas uzņēmuma īpašumā.

Lai novērstu iespēju šādi reģistrēt fiktīvus uzņēmumus, UR ierosina normatīvos aktus papildināt, paredzot, ka ārzonas uzņēmumam, kļūstot par Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, jāiesniedz arī dokuments (izziņa), kas apliecina, ka ārvalstīs (tai skaitā - ārzonā) reģistrētais uzņēmums nav likvidēts, nav ierosināta maksātnespēja vai tas neatrodas likvidācijas stadijā un reģistra amatpersona apliecina šī uzņēmuma labo reputāciju ( Certificate of good standing ). Un šis apliecinājums UR būtu jāiesniedz katru gadu.

"Ziņas par šo ārzonu uzņēmumu īpašniekiem ir konfidenciālas, nav skaidri zināms, vai šāda veida ārzonā reģistrēta uzņēmuma ieguldījums Latvijā patiešām ir uzskatāms par ārvalstu investīcijām, vai tie ir Latvijas rezidentu ieguldījumi, izmantojot ārzonu. Bieži vien jāsecina - ārzonu firmu patiesie īpašnieki tomēr ir Latvijas iedzīvotāji vai Latvijā reģistrēti uzņēmumi. Reizēm darījumos abas puses pārstāv pat viena un tā pati persona," secināts ziņojumā.

Šāds ārzonu uzņēmumu izmantošanas mērķis ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas - slēpt darījumus, izmaksas, veikt netīrās naudas atmazgāšanu, samazināt ar nodokli apliekamo objektu un citas darbības, kā arī dažādu parādu summas padarīt par nepiedzenamām - uzņēmuma pārreģistrēšana 100% uz ārzonu uzņēmuma vārda. "Līdz ar to šāda veida ārzonu uzņēmumu investīcijas nevarētu uzskatīt par īstām tiešajām investīcijām, kas sekmētu valsts ekonomisko attīstību," uzskata ziņojuma autori.

Priekšlikumos gan norādīts, ka plašāku informācijas pieejamību nodrošinās arī Komerclikums, kas, piemēram, paredzēs:

• ne mazāk kā pusei SIA un a/s valdes locekļiem jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā;

• par izmaiņām informācijā par ārvalsts komersantu, tā pilnvarotajām personām būs jāziņo komercreģistram;

• komercreģistra iestādei būs jāsniedz ārvalsts komersanta, kas reģistrējis Latvijā filiāli, gada pārskats.

Kā viens no priekšlikumiem iegūt plašāku informāciju par ārzonu darbību Latvijā ziņojumā minēts - Pilnvaru reģistra izveide. Ārvalstu (tai skaitā ārzonu) uzņēmumus visbiežāk pārstāv pilnvarotās personas, un pašreiz pastāv praktiski maz kontrolējamas pilnvarošanas un pārpilnvarošanas iespējas, tādējādi vienkārši noslēpt īpašuma faktiskos īpašniekus vai darījuma veicējus, tai skaitā arī amatpersonas, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Arī šeit daļēji situāciju atrisinātu Komerclikuma normas, kurās noteikts, ka jāreģistrē atsevišķi pilnvarojuma veidi komercdarbības veikšanai - prokūras, aģentu pilnvaras u.tml. Tomēr ir svarīgi, lai būtu iespējams kontrolēt visu veidu pilnvaroto personu darījumus un operatīvie dienesti - Valsts ieņēmumu dienests, Muita, Valsts policija, Robežsardze - u.c. institūcijas laikus iegūtu objektīvu informāciju.

Pilnvaru reģistra izveide tad palīdzētu :

1) iegūt plašāku informāciju par pilnvarotajām personām;

2) novērst nelikumīgu darījumu veikšanu, izmantojot viltotas, neesošu personu izdotas pilnvaras;

3) nodrošināt nelikumīgajos darījumos iesaistīto personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

Lai konstatētu, cik īsti Latvijā darbojas ārzonu uzņēmumu, savu kapitālu investējot Latvijas uzņēmējsabiedrībās, UR ir apkopojis statistiku pēc Ministru kabineta izveidotā ārzonu saraksta (ar 1997.gada papildinājumiem). Kopumā Latvijā ir aptuveni 378 uzņēmējsabiedrības, kurās ir ieguldīts ārzonu uzņēmumu kapitāls - apmēram 110 miljoni latu. Tie ir tikai 0,4 % no Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopskaita (šobrīd aptuveni 160 tūkst. uzņēmumu), līdz ar to var secināt, ka ārzonu uzņēmumu līdzdalība Latvijas uzņēmumos nav uzskatāma par īpaši lielu.

Šā gada 26.jūnijā pēc UR iniciatīvas Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos Nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām", tos papildinot ar 13 jaunām valstīm un zonām. Kopumā sarakstā iekļautas 68 teritorijas. Ziņojumā atzīts, ka valstī nav izstrādāti noteikti kritēriji, pēc kuriem tiktu izvērtēta kādas valsts iekļaušana minētajā sarakstā, tāpēc tie ir steidzami jāizstrādā.

Ārzonu uzņēmumu skaits pa valstīm

(Dati - uz 20.04.2001. Avots - Lursoft no Uzņēmumu reģistra datiem)

Informāciju par Latvijas uzņēmumiem vai fiziskām personām, kuri nodibinājuši uzņēmumus kādā no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm nav iespējams iegūt, jo šādām ziņām par kapitāldaļu īpašniekiem un akcionāriem zemu un beznodokļu zonās ir konfidenciālās informācijas statuss. Starptautiski jautājumus par ārzonu uzņēmumu iespējamām nelikumīgām darbībām risina Starptautiskā komisija cīņā pret nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanu (FATF - Financial Action Task Force on Money Laundring ). Šajā organizācijā apvienojušās ASV, kā arī daudzas Eiropas valstis.

Maija Celmiņa, LR Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja