Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija:

laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns, Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.116, 08.08.2001., "LV" Nr.117, 10.08.2001., "LV" Nr.118, 15.08.2001., "LV" Nr.119, 17.08.2001.

Zālē iestājās svinīgs klusums, un vēsturiskā akta dalībnieki dziļā saviļņojumā vēroja, kā prezidents pakāpās uz zinātņu altāra pakājes, ko greznoja dienas datums "29. X 39." (avīzē ieviesusies kļūda, jo telpu iesvētības notika 28. oktobrī, 28. oktobra datums altārī redzams arī kādā tāsdienas fotogrāfijā — K.V. ), un, pieliekdams lāpu, aizdedzināja liesmu zeltītai urnai līdzīgā traukā. Reizē ar to, katrā pusē altārim dzidri atbalsodamās, pirmo reizi atskanēja valsts himna. Lielā aizkustinājumā svinību dalībnieki nodziedāja vēl otro reizi.

Lāpa bija sudrabā kalta un speciāli izgatavota akadēmijas iesvētīšanas svinībām [ Zinātņu lāpa, kuru iedegs Jelgavas lauksaimniecības akadēmijas iesvētīšanas svinībās sestdien // Brīvā Zeme. — 1939. — 25. okt. ].

Tad prezidents teica savu apsveikuma runu [ Mūsu nākotnes ķīla ir mūsu lauki: Sajūsma un ideāla aizrautība lai nekad nedziest jauniešu sirdīs // Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt., Vienoti latvieši arvien palikuši uzvarētāji: Mūsu tagadne un nākotne atkarīga no mums pašiem: Valsts Prezidenta Dr. K.Ulmaņa uzruna šorīt Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas saimei // Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt. ]. Tajā viņš cita starpā teica: "Lauksaimniecības akadēmijas nodibināšana ir devusi arī zināmu pārveidojumu un pārveidošanos mācību iekārtā un gaitā. Akadēmijas studējošā jaunatne ir tuvāka lauku dzīvei, tuvāka vietām, no kurām viņa nākusi un uz kurām viņa atgriezīsies sava dzīves darba piepildīšanai. (..) Tavs darbs un tava dzīve, un tavs mūžs nepieder tev vien, bet gan arī tavai tautai un zemei. Tāpēc — neko nedarīt uz labu laimi, bez apdoma un bez mērķa, bet mūžam gan turēt prātā vispārējo labumu, bez apstājas meklēt atbildi jautājumam: vai pietiekami es ar savu darbu un rīcību kalpoju un pakalpoju tautai?

Jaunieši, jums visiem jābūt skaidrībā par to, ka panākumi dzīvē un darbā lielā mērā atkarīgi no patiesās, ne mākslīgi iedomātās, dzīves pazīšanas, no tās vides, no to cilvēku pazīšanas un no saaugšanas ar tiem, no gribēšanas un varēšanas cienīt tos, kuru starpā būs jāstrādā, ar kuriem jādzīvo, priekš kuriem būs jāstrādā, ar kuriem būs jāsastrādā vistiešāk un vistuvāk. Ja grāmatas un lekcijas nesniedz vajadzīgo, ņemiet palīgā vasaras darbus laukos, ņemiet palīgā pašdarbību savās studentu apvienībās".

Pēc prezidenta runas akadēmijas rektors prof. P.Kreišmanis ziņoja par ziedojumiem, ko akadēmijai tikko bija nodevis tās pirmais Goda biedrs Valsts prezidents. Pirmais ziedojums — 6000 latu, kas tuvākos piecos gados izdalāmi godalgās studentiem par labākiem kāda pagasta vai draudzes dzīves aprakstiem. Ik gadu bija paredzēta pirmā godalga Ls 300, divas otrās godalgas pa Ls 200 un vairākas uzmudinājuma balvas kopā Ls 500. Bibliotēku paplašināšanai abu fakultāšu studējošiem bija domāts Prezidenta otrais ziedojums 2000 latu. Šie dāvinājumi pievienojās 10000 latiem, ko prezidents akadēmijai nodeva pagājušajā decembrī, un 20000 latiem, ko akadēmija saņēma prezidenta pirmajā apmeklējumā 1. jūlijā [ Valsts Prezidents iededzina zinātnes uguni Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā // Brīvā Zeme. — 1939. — 30. okt. ].

Akadēmijas telpu iesvētīšanas svinībās vairākas iestādes un organizācijas akadēmijas vadībai pasniedza veltes. Zemes ierīcības departaments dāvāja akadēmijai instrumentus un darbarīkus (91 priekšmetu), Lauksaimniecības kamera — mākslinieka L.Liberta darināto liela formāta prezidenta ģīmetni, Jelgavas pilsētas valde — Jurķeļa gleznu "Jelgavas skats" un adresi, Jelgavas savstarpējā kredītbiedrība — Ls 600, Jelgavas valsts ģimnāzija — sešus linu dvieļus tautiskā rakstā, Jelgavas valsts ģimnāzijas mazpulks — sešus mazpulku dalībnieku darinātus krēslu spilvenus.

Zemgales savstarpējā kredītbiedrība akadēmijai ziedoja Ls 6000 un Bauskas krājaizdevu sabiedrība Ls 1000, c/s "Turība" akadēmijai nodeva koncertflīģeli, Latvijas centrālais sēklu eksports — Ls 4000, a/s "Ādu un vilnas centrāle" — prezidenta krūšutēlu, a/s "Tosmāre" — kartupeļu rokamo mašīnu, privātdocente Dagmāra Talce akadēmijas vadībai nodeva sava nelaiķa vīra agronoma V.Talces lauksaimnieciska rakstura bibliotēku dažādās valodās (402 sējumi) [ Valsts Prezidenta dāvana Lauksaimniecības akadēmijai // Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt. ].

Latvijas Universitātes rektors pasniedza profesoram P.Kreišmanim apsveikuma adresi ar šādu tekstu [ Akadēmijas satversmes grozījumi //Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt. ]: "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, kas izaugusi no Latvijas Universitātes bijušās Lauksaimniecības fakultātes un kas attīstījās uz kopējā celma ar pārējām fakultātēm, saista ar Universitāti ne tikai vienotā darbā pavadītie divdesmit gadi, bet arī kopēji uzdevumi nākotnē. Šis mūsu kopējais nākotnes ceļš ir nosprausts kā Latvijas Universitātes, tā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes 1. pantā, kuri nosaka, ka šīm abām mācību iestādēm ir jābūt par augstākām zinātnes un izglītības iestādēm valstī.

Lai šīs tuvās attiecības arī uz priekšu paliktu tikpat tuvas un lai kādā redzamā veidā apzīmētu mūsu kopējo nākotnes ceļu, Universitātes padome savā š.g. 25. oktobra sēdē vienbalsīgi atvēlēja Ls 1000 rektora amata ķēdes iegādāšanai savas pirmās dižās atvases, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas, vajadzībām, ko dziļā priekā ziņoju akadēmijai."

1939. gada oktobrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus akadēmijas satversmē, kas noteica, ka mācībspēki, kas 1939. gada 1. oktobrī ieņēma vecākā docenta amatu, tiek pārdēvēti par ārkārtējiem profesoriem. [ Akadēmijas satversmes grozījumi //Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt. ] (..)

Par ārkārtējiem profesoriem tika pārdēvēti vecākie docenti Pēteris Delle, Pēteris Kulitāns, Augusts Raisters, Nikolajs Zemītis, Fridrihs Neilands, Andrejs Teikmanis un Jānis Bokalders [ Valsts Prezidents Jelgavā iededzināja zinātnes uguni: Lauksaimniecības akadēmijas iesvētīšanas svinību norise // Zemgales Balss. — 1939. — 30. okt. ].

1939. gada 6. septembrī akadēmijā bija pieņemti darbā 59 mācībspēki [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 302.-303. lpp. ] Oktobra beigās akadēmijā jau bija vairāk par 70 mācībspēkiem [ Svētki akadēmijas pilsētai // Brīva Zeme. — 1939. — 28. okt. ].

1938./39. mācību gadā LU Lauksaimniecības fakultātē bija 19 katedras [ Latvijas universitāte divdesmit gados, 1919.—1939. / 1. daļa: Vēsturiskas un statistiskas ziņas par universitāti un tās fakultātēm. — R.: Latv. univ., 1939. — 920 lpp. — 445.-446. lpp. ]: Augkopības, Augu kaitēkļu un kaišu, Biškopības, Būvniecības, Dārzkopības, Laukkopības, Lauksaimniecības ķīmijas, Lauksaimniecības mašīnu, Lauksaimniecības tehnoloģijas, Lopkopības, Mežkopības, Mežu bioloģijas, Mežu izmantošanas, Mežu taksācijas un ierīcības, Mežu tehnoloģijas, Mikrobioloģijas, Piensaimniecības, Purvu un kūdras izmantošanas, Saimniekošanas mācības un agrārpolitikas. No šīm katedrām uz Jelgavu nepārgāja vienīgi Purvu un kūdras izmantošanas katedra, līdz ar to arī tās vadītājs profesors Pēteris Nomals, vecākie asistenti Marija Galeniece un Jānis Zēbergs. Universitātes Inženierzinātņu fakultātē vēlāk tika izveidota Purvu ekspluatācijas katedra un Purvu institūts, kurus vadīja profesors Pēteris Nomals [ LVA, 1340. f.,1. apr., 50. l. — 11. lpp. ] un par docenti strādāja Marija Galeniece. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā līdzās bijušajām Lauksaimniecības fakultātes katedrām izveidoja 9 jaunas: Augsnes zinību, Mājlopu anatomijas un fizioloģijas, Zooloģijas katedras Lauksaimniecības fakultātē un Botānikas, Fizikas, Ķīmijas un Mērniecības katedras Mežsaimniecības fakultātē.

23. oktobrī Latvijas Universitātes rektors informēja dekānu padomi, ka ir tādi Universitātes studenti, kuri vēlas apgūt dažus priekšmetus Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, un, no otras puses, ir akadēmijas studenti, kuri vēlas dažus priekšmetus apgūt Universitātē. Padome nolēma neiebilst, taču ar noteikumu, ka katrā atsevišķā gadījumā jābūt kā Universitātes, tā arī Akadēmijas attiecīgo fakultāšu dekānu rakstiskai piekrišanai [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 310. lpp. ]. 25. oktobrī dekānu padomes lēmumam piekrita Universitātes padome. Analogu lēmumu nedaudz vēlāk pieņēma arī akadēmijas padome.

Akadēmijas padomes 30. novembra sēdē rektors informēja, ka Latvijas Agronomu un Mežkopju biedrības izteikušas vēlēšanos dāvināt Lauksaimniecības akadēmijai vienības simbolu - karogu. Padome nolēma dāvinājumu ar pateicību pieņemt un saziņā ar dāvinātājiem un māksliniekiem izstrādāt karoga metu [ Agronomi un mežkopji dāvina karogu Lauksaimniecības akadēmijai // Zemgales Balss. — 1939. — 30. okt. ]. Latvijas Mežkopju biedrības pagaidvalde šādam Agronomu biedrības priekšlikumam piekrita tajā pašā 30. novembrī [ Latvijas Mežkopju biedrība // Meža dzīve. — 1939. — Nŗ 2. — 661. lpp. ]. Rektors arī informēja, ka Zemes banka Augkopības katedras vajadzībām ziedojusi Ls 5000, Hipotēku banka Akadēmijas vispārējām vajadzībām ziedojusi Ls 5000 un Vispārējā lauksaimniecības banka nodevusi 500 grāmatas un dažādus izdevumus bibliotēkas paplašināšanai. Padome ziedotājiem izteica pateicību.

1939./40. mācību gada rudens semestrī Lauksaimniecības fakultātē bijuši 558 studenti, to skaitā 171 sieviete un 14 nelatvieši - 5 krievi, 5 ebreji, 3 vācieši un 1 polis [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 27. l. — 162. lpp. ]. Mežsaimniecības fakultātē bijuši 227 studenti, to skaitā 3 sievietes un 11 nelatvieši — 6 krievi, 2 vācieši un pa vienam ebrejam, polim, igaunim. Visi studenti bijuši Latvijas pilsoņi, izņemot vienu Mežsaimniecības fakultātes studentu, kurš bijis Padomju Savienības pavalstnieks. Rudens semestrī Lauksaimniecības fakultāti beiguši 26 agronomi, t.sk. 9 sievietes, Mežsaimniecības fakultāti — 6 vīrieši mežkopji. Visi absolventi bijuši latvieši.

1939./40. mācību gadā no mācību maksas atbrīvoti 17 studenti — 6 mācībspēku bērni, 1 citu akadēmijas darbinieku bērns, 1 mirušā mācībspēka bērns, 1 bijušā mācībspēka bērns, 2 brīvības cīņu dalībnieki, 4 Lāčplēša ordeņa kavalieri un viņu bērni un 2 kara invalīdi un viņu bērni [ LVVA, 5636. f, 3. apr., 27. l. — 156. lpp. ]. Akadēmijas mācībspēku un darbinieku bērnus atbrīvoja no mācību maksas saskaņā ar akadēmijas satversmes 78. pantu: "Akadēmijas, kā arī Latvijas Universitātes mācības spēku un citu to darbinieku bērni atsvabināti no mācību maksas Akadēmijā." [ Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme // Valdības Vēstnesis. — 1938. —23. dec. ] Par mirušo un bijušo darbinieku bērnu atbrīvošanu no mācību maksas lēma akadēmijas valde, brīvības cīņu dalībniekus, Lāčplēša ordeņa kavalierus un kara invalīdus no maksas atbrīvoja uz īpaša likuma pamata. Rudens semestrī piešķīra aizdevumu 309, bet pavasara semestrī 340 trūcīgajiem studentiem. (..)

13. decembrī akadēmijas padome apstiprināja Mežsaimniecības fakultātes lēmumu par Goda doktora grāda piešķiršanu [ Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija: Akadēmijas padomes lēmumi // Students. — 1940. — Nŗ 6. — 3. febr., Ko vakar lēma Lauksaimniecības akadēmijas Padome // Brīvā Zeme. — 1939. — 14. dec., Lauksaimniecības akadēmijā rīt noslēgsies pirmais pusgads // Brīvā Zeme. — 1939. — 14. dec. ] mežsaimniekam Krišam Melderim [ Vārtukapteinis K., Ozols J. Mežzinātnieks un pedagogs Krišs Melderis // Meža fakultātes zinātniski praktiskā konference 1999. g. 22. sept: referātu tēzes. — Jelgava: LLU, 2000. — 28.—31. lpp. ]. Vairākās publikācijās [ Krēsliņš A. Darbs Mežu departamentā un Latvijas universitātē // Meža Dzīve. — 1994. — Nŗ 2. — 24.—25. lpp., Krišs Melderis // Meža Dzīve. — 1994. — Nŗ 2. — 24. lpp., Melderis Krišs // Enciklopēdiskā vārdnīca. 1. sēj. — Rīga: Latvijas Enciklopēdiju red., 1991. — 428. lpp., Melderis Krišs // Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sēj. — Rīga: Zinātne, 1968. — 537. lpp., Melderis Krišs // Lauksaimniecības enciklopēdija. 3. daļa. — Rīga: Liesma, 1969. — 249. lpp., Rokjānis B. Mežkopi K.Melderi atceroties // Mežsaimniecība un mežrūpniecība. — 1970. — No 4. — 47.—48. lpp. ] kļūdaini minēts, ka Goda doktora grādu viņam piešķīrusi Latvijas Universitāte. Goda doktora diplomu slimajam K.Melderim [ LVVA, 5636. f., 4. apr. , 10. l. ] viņa dzīves vietā Priedainē pasniedza 21. decembrī īpaša akadēmijas delegācija akadēmijas sekretāra profesora Jāņa Vārsberga vadībā [ Prezidenta balva lauksaimniecēm: Inž. mežk. K.Melders — Akadēmijas goda doktors // Zemgales Balss. — 1939. — 22. dec. ].

16. decembrī "Zemgales Balss" informēja [ Svētku eglīte Lauksaimniecības akadēmijai // Zemgales Balss. — 1939. — 16. dec. ]: "Lauksaimniecības akadēmijas mācību spēki ar rektoru prof. P.Kreišmani un akadēmiskā jaunatne vakar kuplā skaitā pulcējās Viestura piemiņas pils lielajā zālē pie Ziemassvētku eglītes. (..)"

Rektors savā 1940. gada 2. janvāra vēstulē ziņoja izglītības ministram, ka akadēmijas studentu dzīves noorganizēšanai un vispusīgai pašdarbības izveidošanai nepieciešamas savas telpas [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 107. lpp. ]. Lielākas telpas, pirmkārt, nepieciešamas nodarbībām dažādās sporta nozarēs un obligātajai vingrošanai. (..)

17. janvārī "Zemgales Balss" informēja[ Pirmā studentu biedrība akadēmijā // Zemgales Balss. — 1940. — 17. janv. ]: "Līdzšinējā LU studentu biedrība "Šalkone", kas apvieno mežsaimniecības studentus un līdz ar JLA dibināšanos pārcēlās uz Jelgavu, Sabiedrisko lietu ministrijā pārreģistrēta ar jaunu nosaukumu: Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas studentu biedrība "Šalkone". Līdz ar to studentu biedrība "Šalkone" ir pirmā JLA studentu organizācija."

24. janvārī JLA Padome pieņēma noteikumus par obligāto LF studentu praksi un citus lēmumus [ Zinātnei un tēvu zemei: lauksaimniecības studentiem katru gadu 3 mēneši jāpavada praksē // Zemgales Balss. — 1940. — 25. janv. ]: "Pēc pirmā un otrā gada teorētisko mācību beigšanas visiem LF studentiem jāveic obligātā vasaras prakse svešā saimniecībā. Prakses laikā studentiem jāveic visi lauku darbi, jāseko visiem saimniecības darbiem, jāvēro augi, dzīvnieki, cilvēki, darba organizācija un tehnika, kā arī citi lauku saimniecību ražošanas faktori. Jāpiedalās sabiedriskā dzīvē lauksaimniecības biedrībās, jāapmeklē mazpulku u.c. organizāciju sarīkojumi, pēc iespējas jāuztur ciešas saites ar rajonu agronomiem un citiem agronomiskiem darbiniekiem. Par visu darīto un vēroto jāraksta dienasgrāmata."

Padome vēl pieņēma kārtības noteikumus studējošiem akadēmijas telpās, noteikumus sekmju atzīmēšanai, noteikumus agronomijas un mežzinātņu doktora un goda doktora grāda iegūšanai. Goda doktora grādu varēs iegūt ne tikai par izciliem darbiem zinātnē, bet arī par ievērojamiem, uz zinātni balstītiem sasniegumiem praktiskā lauksaimniecībā un sevišķi svarīgiem nopelniem Latvijas lauksaimniecības veicināšanā.

Sakarā ar satversmi akadēmijai ir izdevniecības tiesības. Par atbildīgo izdevēju apstiprināts akadēmijas sekretārs prof. J.Vārsbergs.

1. marta vēstulē rektors informēja izglītības ministru, ka akadēmijas abu fakultāšu padomes, izstrādājot noteikumus par akadēmiskajiem gala pārbaudījumiem, paredzējušas, ka arī tie fakultāšu pilnu kursu beigušie un akadēmiskos gala pārbaudījumus izturējušie, kas neiesniedz zinātnisku darbu, skaitās par personām ar pabeigtu augstskolas izglītību un bauda visas likumā paredzētās arodtiesības [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 130. lpp. ]. Pirmo zinātnisko grādu šādiem kursu beigušajiem piešķirtu tikai pēc zinātniskā darba aizstāvēšanas.

Akadēmijas padome savā 17. aprīļa sēdē ievēlēja uz nākamo trīs gadu periodu (01.07.1940.-30.06.1943.) par rektoru Pāvilu Kreišmani un par prorektoru — Mežsaimniecības fakultātes ārkārtējo profesoru Andreju Teikmani [ LVVA, 1632. f., 2. apr., 698. l. — 133. lpp. ], Ministru kabinets padomes lēmumu apstiprināja 9. maija sēdē.

1940. gada 29. martā Latvijas Universitātes Saimniecības padome aicināja rektoru izgādāt Universitātes padomes piekrišanu nodot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai Universitātes īpašumus, kuri līdz tam atradās Lauksaimniecības fakultātes lietošanā, — Rāmavas fermu (vērtība Ls 30000), Vecauces mācību saimniecību (Ls 100000), Lielauces mācību un izmēģinājumu mežniecību (Ls 12000) un Auces meža novadu [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 322. lpp. ]. Aicinājums pamatots ar Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmi un pārejas noteikumiem Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, kuru 3. punkts noteica, ka "akadēmijas īpašumā pāriet tā Latvijas Universitātes kustamās un nekustamās mantas daļa, kas līdz tam atradās Lauksaimniecības fakultātes lietošanā, izņemot fakultātes lietošanā nodotos nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas administratīvajās robežās". 3. aprīlī LU padome pilnvaroja Saimniecības padomi veikt minēto objektu nodošanu akadēmijai.

12. aprīlī "Brīvā Zeme" informēja [ Studentu pašvaldības prezidijs Lauksaimniecības akadēmijā // Brīvā Zeme. — 1940. — 12. apr. ], ka JLA noorganizēts studentu pašpārvaldes prezidijs, par kura vadītāju izraudzīts Lauksaimniecības fakultātes students A.Ūdris.

1940. gada 8. aprīlī izglītības ministrs Jūlijs Auškāps ar savu 54. rīkojumu nodibināja komisiju jautājuma noskaidrošanai par Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes institūtu un klīniku pārvietošanas vēlamību un izbūves iespējamību Jelgavā un par šīs fakultātes varbūtēju pievienošanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 323. lpp. ].

Turpmāk — vēl