Trīs zvaigznes un trīs kroņi — tik tuva un tik skaisti atšķirīga ir šajos simbolos Latvija un Zviedrija. Gan vakar, 17.augustā, Zviedrijas karalim viesojoties Rīgā, gan pagātnes un nākotnes gadsimtos

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Karaliska aizjūras dāvana Rīgas jubilejā — Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava vizīte

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, dodoties pastaigā pa Vecrīgu pēc izstādes "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" atklāšanas

Par vienu no spilgtākajiem Rīgas 800 gadu jubilejas trīs dienu svinību notikumiem noteikti kļūs Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava vizīte un piedalīšanās izstādes "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" atklāšanā izstāžu zālē "Arsenāls".

Rīgā augstais viesis ieradās vakar, 17. augusta pēcpusdienā, un devās uz Rīgas pili, kur viņu sagaidīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Pēc kopīgās fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā Rīgas pilī notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas, Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un abu valstu delegāciju sarunas.

Pie izstāžu zāles "Arsenāls" tikmēr jau uzstājās no Zviedrijas atbraukušais ansamblis "Smālanders Karoliner" vēsturiskos mundieros. Tuvojoties Latvijas Valsts prezidentes un Zviedrijas karaļa ierašanās brīdim, "Smālenders Karoliner" dalībnieki gar korteža ceļu izveidoja goda ierindu. Trīs "Smālanders Karoliner" vīri komandiera Rolanda Sandberga vadībā ieņēma vietas pie Zviedrijas oficiālās dāvanas — Livonijas kājnieku pulka rotas 1703. gada karoga kopijas.

Pulksten15 Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga "Smālanders Karoliner" goda eskorta pavadībā ieradās izstāžu zālē "Arsenāls", kur viņus sveica Latvijas Valsts vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš. Skanēja Zviedrijas un Latvijas valsts himnas. Augstos viesus uzrunāja Latvijas Republikas kultūras ministre Karina Pētersone un Zviedrijas institūta direktors Erlands Ringborgs. Muzicēja ansamblis "Academia Baltica".

Tad runāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Tika pieteikta Zviedrijas oficiālā dāvanas pasniegšanas ceremonija. Senlaicīgās uniformās tērptie zviedru karognesēji pienesa karogu Zviedrijas vēstniekam Latvijā Tomasam Bertelmanam, kurš to nodeva Zviedrijas karalim. Kārlis XVI Gustavs karogu pasniedza Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai. Pēc tam, ilgiem aplausiem skanot, Zviedrijas karalis kopīgi ar Latvijas Valsts prezidenti pārgrieza izstādes atklāšanas lentītes Latvijas un Zviedrijas karoga krāsās. Karalis Kārlis XVI Gustavs teica atklāšanas runu.

Latvijas Valsts prezidente un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs bija arī izstādes pirmie apmeklētāji.

Ar savdabīgo ekspozīciju viņus iepazīstināja projekta vadītājs Leifs Tornkvists, izstādes rīkotāji Annemarija Dālberga un Arnis Radiņš, kā arī izstādes mākslinieciskais vadītājs Tūrs Sēdermans.

Izstāde "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" tapusi Zviedrijas Militārās vēstures muzeju apvienības un Latvijas Valsts vēstures muzeja sadarbībā un uzskatāmi atspoguļo Latvijas un Zviedrijas ciešās vēsturiskās un kultūras saiknes.Līdzās mērķtiecīgi izraudzītiem vēsturiskajiem priekšmetiem un savdabīgi eksponētiem faktiem par abu zemju kopīgajām likteņgaitām redzami arī jaunākie zviedru literatūras izdevumi Latvijā un citas mūsdienu sadarbības liecības.Par projekta patroniem savā laikā tika aicināti un piekrita būt Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs.

Zviedrijas karalis vakardienas vizītes laikā apmeklēja arī Rīgas Ekonomikas augstskolu, kas iekārtota un darbojas ar Zviedrijas atbalstu. Pēc sarunas ar augstskolas mācību spēkiem un studentiem karalis Kārlis XVI Gustavs vakar devās atceļā uz Stokholmu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Rīgas pilī tikās ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu.

Sarunā prezidente un Zviedrijas karalis runāja par Rīgas astoņsimtgades svinībām. V.Vīķe–Freiberga pauda prieku par to, ka uz šīm svinībām ir varējis ierasties Zviedrijas karalis, atklājot kopā izstādi par Latvijas un Zviedrijas kopīgajām vēstures lappusēm "Trīs zvaigznes — trīs kroņi".

Karalis interesējās par Latvijas ekonomisko attīstību un Rīgas Ekonomikas augstskolu, kuru viņš pagājušā apmeklējuma laikā Rīgā atklāja kopā ar bijušo prezidentu G.Ulmani. Prezidente stāstīja par Latvijas prioritātēm ekonomikā, atzīmējot informācijas tehnoloģiju jomu. Tika pārrunāta globalizācijas procesu ietekme uz valstu attīstību.

V.Vīķe–Freiberga pateicās Zviedrijas karaliskajai ģimenei par labdarības projektiem, ko tā atbalstījusi Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa, atklājot izstādi "Trīs zvaigznes — trīs kroņi", vakar, 17.augustā, izstāžu zālē "Arsenāls"

Jūsu majestāte, jūsu ekselences, Zviedrijas un Latvijas muzeju direktori, godātie mākslinieki, viesi!

Latvija šovasar laistās trīs zvaigžņu mirdzumā. Tautas atjaunotā Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes lepnumā mirdz pār Rīgu, kura pirmo reizi savā simtgades jubilejā ir neatkarīgas valsts galvaspilsēta un svin savas valsts atjaunotās neatkarības desmit gadus. Varam priecīgi svinēt arī tāpēc, ka mums ir tik daudz labu draugu. Šodien redzam visapkārt, cik radošs un dziļš izdevies Latvijas un Zviedrijas draudzības darbs, atklājot abu valstu kopīgās kultūrvēstures lappuses.

Kā garīgs ceļojums šī izstāde izvedīs mūs cauri latviešu—zviedru laiku lokiem, no vikingu un kuršu laivām, cauri Vidzemes zviedru gadiem, cauri starpkaru draudzībai, kas vainagojās ar pirmo karaļa vizīti neatkarīgajā Latvijā, un tā bija Zviedrijas karaļa Gustava V vizīte. Šodien, kad atklājam izstādi, ar patiesu prieku sveicu Rīgā Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu, un esmu gandarīta, ka mūsu valstis sasaista kopā simtiem tūkstošu draudzības saišu — no valstiski oficiālām līdz cilvēciski sirsnīgām.

Arī Rīga un Stokholma kā divas māsas ir šīs kopīgās vēstures dalībnieces. Svinot savas apaļās jubilejas, tās viena pie otras ciemojas — šogad pie astoņsimtgadīgās Rīgas ciemojas Stokholma, nākamgad Stokholmas 750 gadu svinībās klāt būs Rīga. Trīs zvaigznes un trīs kroņi — tik tuva un tik skaisti atšķirīga ir šajos simbolos ietvertā Latvija un Zviedrija.

Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Tālāk runa sekoja angļu valodā.

Man ir patiess prieks, ka izstādes "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" atklāšana notiek laikā, kas ir nozīmīgs gan Latvijas, gan Zviedrijas vēsturē. Šogad Rīga svin 800 gadu jubileju kopš tās oficiālās dibināšanas. Šogad Rīga pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē atzīmē savu simtgadi kā neatkarīgās Latvijas galvaspilsēta. Šis ir svarīgs notikums ne tikai Rīgai, bet arī visai valstij, un es sirsnīgi sveicu visus Rīgas viesus, kas ieradušies no tuvienes un tālienes, lai kopā ar mums parādītu godu šai diženajai pilsētai. Mēs ļoti priecājamies, ka šīs izstādes atklāšanu ar savu klātbūtni ir pagodinājis Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs.

Nākamajā gadā šī izstāde ceļos uz Stokholmu, kas gatavojas atzīmēt 750 gadu jubileju. Gadsimtu gaitā Stokholma un Rīga ir kļuvušas par brālīgām pilsētām kopīgās Baltijas jūras pretējos krastos. Abas pilsētas ir izaugušas par nozīmīgām un modernām metropolēm. Tās abas uzskata, ka ir ļoti svarīgi saglabāt kultūras mantojumu. Šādas jubilejas svinības dod iespēju atskatīties pagātnē un plānot nākotni. Šomēnes Latvija atzīmē vēl vienu nozīmīgu gadadienu. Pirms desmit gadiem Latvija atguva savu neatkarību no Padomju Savienības un tiesības izlemt savu likteni. Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina mūsu neatkarību un atjaunoja diplomātiskās attiecības ar mums, un par to Latvija ir ļoti pateicīga. Latvieši vienmēr atcerēsies, ka 79 pirmdienas pēc klārtas Zviedrijas iedzīvotāji pulcējās publiskās demonstrācijās, lai tādējādi paustu atbalstu Baltijas neatkarībai.

Svinīgs brīdis, parakstoties Valsts prezidenta Goda viesu grāmatā: Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs

800. gadadiena kopš Rīgas nodibināšanas, Stokholmas 750. gadadiena un 10. gadadiena kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Latviju un Zviedriju paver lieliskas iespējas abām valstīm nostiprināt savstarpējās attiecības kā kaimiņiem, draugiem un sabiedrotajiem.

Monumentālā "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" izstāde dod brīnišķīgu ieskatu Latvijas un Zviedrijas vēsturē, reliģiskajās tradīcijās un kultūras attīstībā. Tā izgaismos to, kas mūsu valstīm ir kopējs, un vienlaikus parādīs to, kur mūsu attīstība ir gājusi atšķirīgu ceļu. Šī izstāde palīdzēs mums labāk iepazīt vienam otru un nostiprinās draudzības un sadarbības saites mūsu starpā.

Latvija un Zviedrija ir tuvas kaimiņvalstis. Kurzemes rietumu krasts atrodas tikai 150 kilometru attālumā no Gotlandes austrumu krasta. Tomēr dzelzs priekškara aizvēršana stipri ierobežoja sakarus starp mūsu valstīm. Veselus piecus gadu desmitus. Tā rezultātā pat šodien daudz cilvēku Zviedrijā ļoti maz zina par Latviju. Es priecājos, ka kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas mūsu abu valstu iedzīvotāji izrāda arvien lielāku interesi par to, lai vairāk uzzinātu viens par otru. Izstāde "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" un citi nozīmīgi projekti tālāk nostiprinās draudzības tiltu, kas vieno divas līdzīgi domājošas valstis Baltijas jūras krastos. Baltijas jūra, kas tik ilgi atdalīja mūsu tautas vienu no otras, tagad tuvina mūs kopīgas Ziemeļeiropas reģiona identitātes nostiprināšanā. Priecājos arī par to, ka zviedri tagad savā dzimtajā valodā var lasīt latviešu literatūras un latviešu tautas dziesmu tulkojumus un gūt izpratni par vērtībām un ieskatiem, ko latvieši gadsimtiem ilgi ir mutvārdos nodevuši no paaudzes paaudzē. Latviešiem, savukārt, tagad kļuvuši pieejami plaši pazīstamo zviedru literāro darbu tulkojumi latviešu valodā, tostarp arī dzeja. Ceru, ka Baltijas valstu Kultūras festivāls Ziemeļvalstīs, kas notiks šā gada septembrī un oktobrī, turpinās modināt skandināvos interesi par trīs Baltijas valstu skaistumu un daudzveidību.

Es vēlreiz gribētu pateikties visiem, kas palīdzēja sarūpēt šo brīnišķīgo dāvanu Rīgai tās 800 gadu jubilejā, un ceru, ka izstāde "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" iedevesmos radīt līdzīgus nozīmīgus projektus arī turpmāk.

"LV" (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Kultūras ministre Karina Pētersone:

Runa, atklājot izstādi "Trīs zvaigznes — trīs kroņi", vakar, 17.augustā, izstāžu zālē "Arsenāls"

Jūsu majestāte! Jūsu ekselence Valsts prezidentes kundze! Ekselences! Cienījamie izstādes rīkotāji un viesi!

Jau gandrīz gadsimtu mūsu vecāku grāmatu plauktos Selmas Lāgerlēvas un Astridas Lindgrēnes grāmatas ir stāvējušas līdzās Poruka un Blaumaņa darbiem. Tāpēc latviešu bērni uzzina, ka Karlsons un Pepija Garzeķe ir zviedri tikai tad, kad viņi izaug lieli. Bet savu sēklu mūsu sirdīs šīs grāmatas jau ir iedēstījušas. Tās ir kļuvušas par daļu no mūsu dzīves pieredzes un apziņas. Un tikai pēc tam tās sākušas veidot mūsu izpratni par zviedriem un Zviedriju.

Tāpat kā katram cilvēkam, arī katrai tautai ir izveidojies zināms priekšstats par sevi un par kaimiņiem. Šie priekšstati nerodas tieši, bet uzslāņojoties daudzu paaudžu priekšstatiem un atmiņām.

Ekspozīcija "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" un tās ietvaros sarīkotā izstāde ir brīnišķīgs mēģinājums, no vienas puses, atlobīt šos priekšstatus pa kārtām, un, no otras, — saskatīt zviedrisko un latvisko priekšstatu pusi. Tāpēc, manuprāt, izstādes autori ir pelnījuši uzslavu par uzdrošināšanos atkāpties no tradicionālās izstāžu atribūtikas. Viņi ir pievērsušies lietām un autentiskiem apliecinājumiem par kopīgo un atšķirīgo mūsu dzīves redzējumā ļoti plašā un tomēr trāpīgi izvēlētā amplitūdā — no vēstures un politikas līdz reliģijai un valodai. Tāpēc lai atzinība par vairāk nekā trīs gadu garumā paveikto ir abu darba grupu vadītājiem, kas ir Latvijas Vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Zviedrijas Militāro muzeju apvienības direktors Leifs Tornkvists, kā arī visiem, kas viņu vadībā strādājuši — muzeju, bibliotēku, arhīvu darbiniekiem. Bet nobeigumā, jūsu majestāte un jūsu ekselence, atļaujiet man teikt: tas, ka Latvijas Valsts prezidente un Zviedrijas karaļnama galva piekrituši būt par patroniem šai izstādei, ļāvis ne tikai abu valstu sabiedrībām kļūt tuvākām un labāk iepazīt vienai otru, bet arī nodrošinājis, ka šī izstāde kļūs par nozīmīgu notikumu mūsu valstu attiecību vēsturē.

( Pēc ieraksta "LV"diktofonā )

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Smālenders Karoliner pie izstāžu zāles "Arsenāls", kur iekārtota izstāde "Trīs zvaigznes — trīs kroņi", sagaida augstos viesus		Pastaigā pa Vecrīgu Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs gūst apstiprinājumu, ka zviedru pēdas Rīgā ir arvien — pilsēta saglabājusi Zviedru vārtus

Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs:

Runa, atklājot izstādi "Trīs zvaigznes — trīs kroņi", vakar, 17.augustā, izstāžu zālē "Arsenāls"

Viņa majestātes Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava runa, atklājot izstādi "Trīs zvaigznes — trīs kroņi"

Jūsu ekselence Valsts prezidentes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi! Eiropā šobrīd risinās divi paralēli procesi. Līdztekus tam, ka notiek savstarpējās sadarbības padziļināšanās dažādos Paneiropas līmeņos, padziļinās arī interese par plašajām sadarbības iespējām ar tuvākajiem reģioniem un interese par nacionālo identitāti. Šī paralēlā attīstība īpaši spilgti izpaužas tieši Baltijas jūras reģionā.

Šo parādību īpaši spilgti demonstrē arī šodien atklātā izstāde "Trīs zvaigznes — trīs kroņi", kas ir arī apliecinājums tuvajām attiecībām un attīstības iespējām starp mūsu valstīm. Šī izstāde atspoguļo mūsu zemju plašo kultūrvēsturisko attīstību un tās lomu plašākā reģionā. Zīmīgi, ka šī izstāde tiek atklāta tieši 2001. gadā, kad Rīga svin savu 800 gadu jubileju. Pilsēta, kurai ir plaša loma mūsu kopīgajā reģionā, var šādā veidā runāt arī par kopējo, kas ir mūsu valstu vēsturē. Izstādes nosaukums "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" liecina par ciešajām saitēm starp mūsu valstīm, kā arī sasaucas ar dziļi simbolisko heraldiku, kas atspoguļota mūsu valstu ģerboņos. Mūsu valstu un mūsu tautu vēsturē ir ļoti daudz kopīga, bet ir arī ļoti daudz atšķirīga. Es domāju, šī izstāde būs lieliska iespēja mums vēl vairāk iepazīt un apzināties tieši kopējo starp mūsu valstīm. Ar šiem vārdiem izstādi "Trīs zvaigznes — trīs kroņi" pasludinu par atklātu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

(Pēc ieraksta "LV"diktofonā)