• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas priekšsēdētājs: - tiekoties ar Hamburgas zemes parlamenta prezidenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.08.2001., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53308

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - saņemot apsveikuma vēstules Rīgas un Latvijas svētkos

Vēl šajā numurā

18.08.2001., Nr. 120

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas priekšsēdētājs:

— tiekoties ar Hamburgas zemes parlamenta prezidenti

Piektdien, 17.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Hamburgas zemes parlamenta prezidenti Doroteju Štāpelfelti.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka kopš abu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās ir pagājis mazāk nekā gads, tomēr šis laiks bijis būtiskiem notikumiem bagāts. Par to liecina jau izveidojušies kontakti gan starp Latviju un Vāciju, gan arī starp Rīgu un Hamburgu.

Savukārt Hamburgas zemes parlamenta prezidente D.Štāpelfelte sacīja, ka gada laikā vērojamas nozīmīgas pārmaiņas, kas skārušas ne tikai mūsu valsts politikas un ekonomikas jomu, bet arī galvaspilsētas izskatu — tā kļuvusi vēl skaistāka. Ciešāka un intensīvāka kļuvusi arī sadarbība abu valstu un pilsētu starpā, it sevišķi kultūras un izglītības sfērā. Prezidente pauda pārliecību, ka veiksmīgās attiecības turpināsies arī pēc Hamburgas parlamenta vēlēšanām, kas notiks jau septembrī.

Pārrunājot ES paplašināšanas norisi, D. Štāpelfelte sacīja, ka šis jautājums Hamburgai ir aktuāls, tomēr pašlaik svarīgāka par to ir eiro ieviešana. Viņa uzsvēra, ka Hamburga gan politiskajā, gan ekonomiskajā aspektā atbalsta ES paplašināšanu austrumu virzienā un Latvijas iekļaušanu ES paplašināšanas pirmajā kārtā. Savukārt J.Straume, informējot par Latvijas paveikto ceļā uz iestāšanos ES, sacīja, ka Latvijas politika lielā mērā ir pakļauta tās ārpolitisko mērķu — integrācijas ES un NATO — sasniegšanai. "Esam aktīvi iesaistījušies sarunu procesā, un līdzšinējā tā norises dinamika ļauj cerēt, ka sarunas varēsim pabeigt jau 2002.gada otrajā pusē," teica Saeimas priekšsēdētājs. Viņš akcentēja, ka Latvija apzinās, ka iestāšanās sarunu procesā jāpanāk iespējami augstāka kvalitāte gan jautājumos, kas skar lēmējvaru, gan izpildvaras līmenī. Tomēr ļoti būtiska būs arī sabiedrības attieksme, jo tieši pilsoņi būs tie, kuri referendumā teiks jā vai nē Latvijai kā ES dalībvalstij. Pašlaik socioloģisko pētījumu dati liecina, ka ES atbalstītāju un eiroskeptiķu skaits ir apmēram vienāds, bet joprojām lielai daļai cilvēku nav skaidras nostājas šajā mūsu valsts nākotnei tik nozīmīgajā jautājumā. "Ne tikai Latvijas politiķu spēja izskaidrot Eiropas Savienības plusus un mīnusus noteiks mūsu valsts sabiedrības izvēli — lielā mērā to var ietekmēt arī pašreizējo ES dalībvalstu attieksme pret organizācijas paplašināšanu," sacīja J.Straume, piebilstot, ka Latvijas neiekļaušana ES paplašināšanas nākamajā kārtā var radīt lielu skepsi valsts iedzīvotāju vidū.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!