Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis

Augstskolas attīstība: tas ir garants arī valsts attīstībai

Uzruna Pasaules latviešu zinātnieku 2.kongresa noslēgumā 2001.gada 15.augustā

Pasaules latviešu zinātnieku 2.kongress tuvojas izskaņai. Senču garu un organizācijas komitejas labo gariņu pieskatīti, mēs esam ieguvuši emocionālu lādiņu, jaunas atziņas un arī partnerus rītdienas projektiem. Paldies visiem un ikvienam, kas ar savu darbu vai artavu atļāva kongresam īstenoties! Mana īpaša pateicība visiem Latvijas Universitātes zinātniekiem, studentiem un darbiniekiem, kas deva ieguldījumu šajā latviešu zinātniekiem vēsturiskajā notikumā. Izmantojot organizācijas komitejas piedāvājumu, es vēlētos īsi dalīties pārdomās par LU vietu Latvijas zinātnes laukā, dažiem sasniegumiem, problēmām un to risinājuma ceļiem.

Desmit gados LU ir īstenota pāreja uz bakalaura, maģistra, profesionālajām un arī 24 doktorantūras programmām. Pabeigta programmu starptautiskā izvērtēšana un akreditācija, akreditēta arī pati Universitāte. Ir pabeigta LZA institūtu integrācijas pirmā stadija, kas formālos rādītājos varbūt visspilgtāk izpaužas profesūras veidošanā, proti, no institūtu darbiniekiem 1997.g. mēs ieguvām 23 profesorus un viņu veidotās skolas.

LU, pateicoties labāko pētnieku darbībai, ir spējusi palielināt savu ieguldījumu Latvijas zinātniskajā produkcijā, piemēram, 1997. g. LU un tās institūtu personāls bija autori 46% no citētajiem darbiem, 2000.g. — jau 58%. Divi LU institūti kļuvuši par ES ekselences centriem, LU Matemātikas un informātikas institūts (MII) un Datorikas nodaļa piedalās praktiski visu svarīgāko valsts informatizācijas projektu realizācijā, un, neanalizējot šī institūta zinātnisko produktu, varam piezīmēt, ka tas valstij nodokļos atmaksā divas reizes vairāk nekā saņem no budžeta dotācijas.

Nedaudz aizkavējusies un tāpēc vēl jo aktuālāka ir pētniecības un ar to saistāmo studiju programmu prioritāšu noteikšana Universitātē. Tās definējot, mums jārēķinās ar LU vēsturi un tradīcijām, Latvijas vajadzībām, globalizācijas uzliktajiem nosacījumiem. Potenciālo pētniecības un inovatīvo ražotņu klāsteru veidošanos ap mūsu Universitāti, universitāšu sadarbību un citiem aspektiem. Gribot vai negribot būs jānosauc galīgs skaits prioritāro virzienu, kuros zinātniskie pētījumi tiks veltīti galvenokārt noteiktu problēmu risināšanai, nevis "dzims" no nozares tradīcijām.

Šodien ikvienam zinātniekam jāapzinās sava pilsoniskā atbildība un no jebkuras tribīnes Latvijas sabiedrībai jāziņo, ka Latvijā zemais zinātnes un augstākās izglītības finansējums, to nekoordinētā piesaiste apdraud ne tikai mūsu valsts harmonisku integrāciju ES, kavē tās attīstības iespējas, bet draud sagraut zinātni un universitāšu izglītību Latvijā kā tādu!

Šeit gan jāsaka, ka arī mēs paši neesam bez grēka, jo niecīgais finansējums vēl ir sadalīts pa ministrijām, projektiem un sadrumstalots kā zinātnē, tā arī augstākajā izglītībā. Universitātē akadēmiskā personāla pārslodze ir kļuvusi par ierastu ikdienu, pieaugot projektu un darba devēju skaitam, samazinot iespējas veltīt individuālu uzmanību studentam un veidot pēctecību zinātniskajās skolās.

Tāpēc ir svarīgi izvērtēt situāciju, apzināties nākotnes vīziju, izstrādāt LU stratēģiskās attīstības plānu, sadalīt atbildību un pienākumus Universitātes zinātnes ilgtspējības nodrošināšanai. Reālo situāciju vislabāk var precizēt, apkopojot auditoru un ārējo ekspertu pētījumus, struktūrvienību un studiju programmu īstenotāju pašnovērtējuma ziņojumus. LU kopš 2000.g. ir saņēmusi divu starptautisku starpuniversitāšu ekspertu komisiju vērtējumus par akadēmisko un administratīvo darbību, auditorfirmas "Artur & Andersen" ierobežotus pārskatus par saimniecisko darbību un līgumsaistībām, LU Studentu padomes pētījumu par pasniedzēju vērtējumu, lielu skaitu studentu aptauju rezultātus. Pavasara semestrī LU Senāts apstiprināja uz šo materiālu bāzes izveidoto LU Misiju, LU attīstības redzējumu — Vīziju, LU stratēģiskos pamatuzdevumus un Rektora rīcības programmu. Īsi dažas atziņas no šiem dokumentiem:

LU attīstības redzējums (Vīzija) paredz, ka "2005. gadā LU būs moderns akadēmisko un profesionālo studiju centrs, kurš saistībā ar pētījumiem dabas, humanitārajās, sociālajās, tehniskajās zinātnēs un medicīnā sniegs dažāda veida un līmeņa augstākās izglītības iespējas kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem. Tam būs izšķiroša loma Latvijas sabiedrības akadēmisko tradīciju, tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības aizsardzības, latviešu valodas un kultūras attīstībā.

Iekļaujoties ES un NATO, Latvija izvēlas uz zināšanām balstītas sabiedrības modeli, kurā augstākajai izglītībai būs starptautiski atzīta, nozīmīga valsts tēla daļa. Piesaistot studējošo un akadēmiskā personāla profesionālajai izaugsmei dažādu fondu līdzekļus, LU kā līdzvērtīgs partneris iekļausies pasaules universitāšu sadarbības programmās.

Nozīmīgu LU ienākumu daļu veidos intelektuālais īpašums, ko sekmēs ap LU izveidots uzņēmējsabiedrību loks."

LU sūtība (Misija) skan:

"Latvijas Universitāte ir garants Latvijas attīstībai. LU apvieno daudzveidīgu pētniecību, studijas un radošu uzņēmību, lai sniegtu Eiropā (pasaulē) atzītu augstāko izglītību, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas."

Daži no LU stratēģiskajiem mērķiem ir:

• Nodrošināt akadēmiskā darba kvalitāti, panākt pētījumu un studiju saistību, veidojot LU pētījumu projektus, pabeidzot zinātnisko institūtu integrāciju, harmonizējot darba slodzes un vērtējumu pedagoģiskajā un pētniecības darbā.

• Izveidot Eiropas līmeņa pētniecisko infrastruktūru LU prioritārajās zinātņu nozarēs.

• Radīt akadēmiskā un administratīvā darba kvalitātes vadības sistēmu, palielināt profesoru atbildību par akadēmisko darbu zinātņu nozarēs un apakšnozarēs.

• Celt akadēmiskā darba prestižu, efektīvi piesaistot papildu resursus un izlīdzinot LU studiju finansējumu ar Eiropas attīstīto valstu normām.

LU devīze "zinātnei un tēvzemei" mums uzliek pienākumu savā darbībā vadīties pēc Latvijas vajadzībām un rēķināties arī ar tās iespējām. Tāpēc mums Universitātē ir jāvienojas par galīgu skaitu prioritāšu. Kā studiju darbā, tā arī zinātnē uzsvars jāliek uz EKSELENCI. Jo tikai ar oriģinalitāti mēs spēsim konkurēt vienotajā Eiropas zinātniskajā telpā. Mums arvien vairāk jāpaļaujas uz studējošajiem kā partneriem un jāpalīdz viņiem veidoties nākotnē par zināšanu sabiedrības vadītājiem.

LU atjaunotnei laika nav daudz, tāpēc LU steidzami jāpanāk valsts dibinātas iestādes statusa nomaiņa pret publisko tiesību subjekta statusu ar tam sekojošām izmaiņām likumos (sākot ar Augstskolu un beidzot ar Budžeta likumu), lai nodrošinātu reālu juridisko un saimniecisko pamatu zinātnisko institūtu tālākai integrācijai.

LU, LZP, IZM un citām zinātnes politikas un finansēšanas struktūrām jāvienojas par galīga skaita prioritārajiem virzieniem, kuros, koncentrējot valsts piešķirtos, pašu pelnītos, investoru izdalītos u.c. resursus, racionalizējot apsaimniekošanu un akcentējot jaunās zinātnieku paaudzes un studentu līdzdalību, jāpanāk esošo un nākotnes potenciālo ekselences centru atdzīvināšana, tos nodrošinot ar pētījumu bāzi Latvijā, t.i., ar mūsdienīgu infrastruktūru (neizslēdzot alternatīvas zinātnes organizācijas formas un rēķinoties ar pētnieku tiesībām uz brīvu tematikas un finansējuma avota izvēli).

Visi LU ārējie eksperti vienbalsīgi norāda uz nepieciešamību koncentrēt, nevis sadalīt resursus un uzmanību.

To darot, jāatceras, ka tāpat kā Eiropu arī LU nes trīs vaļi (katrs ar savu auru, barotni, vajadzībām). Humanitāro zinātņu blokā LU faktiski pārstāv Latvijas zinātni par visiem 100%. Tajā ievērojami jāpalielina valsts dotācijas daļa pētniecībai, par LU, investīciju programmu u.c. līdzekļiem jāmodernizē mācību telpas, aprīkojums un bibliotēkas (kopumā LU par pašu pelnītiem līdzekļiem ik gadu kapitāli atjauno mācību telpas divu līdz trīs tūkstošu kvadrātmetru platībā, spēj atvērt vairākas modernizētas LU bibliotēkas filiāles, datorklases, taču ar to nepietiek).

Sociālo zinātņu blokā LU pilda sabiedrības pasūtījumu pēc liela skaita studiju vietām, akadēmiskais personāls tiek pārslogots ar regulārām auditoriju nodarbībām 1. un 2. līmeņa programmās, nespēj un nav pietiekami motivēts pētniecībai. Lai kolēģiem palīdzētu, LU jāpabeidz administratīvā reforma, jāiedzīvina kvalitātes kontroles sistēma un jāievieš motivācija aizstāt lekciju ar pētniecību. Sociālajās zinātnēs jācenšas būtiski palielināt projektu izstrādi uzņēmējiem un valsts iestādēm ar studentu un doktorantu "rokām".

Dabas zinātņu un dzīvās dabas zinātņu blokā LU ir vairums Latvijas pētniecisko institūtu, uz to bāzes, zinātnieku kontaktiem un sasniegumiem jāizveido LU Zinātnes parks ar mūsdienīgu un aktīvi noslogotu pētniecisko infrastruktūru. Šajā sektorā kā partneri ir jāpiesaista lielās starptautiskās un pašmāju firmas, pašvaldības un citi investori.

AL 27. panta 2. sadaļa nosaka: "Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka augstskola." Taču mēs labi zinām, ka zinātnes finansējums veidojas no individuālajiem grantiem, bet 65% no LU studiju finansējuma nodrošina maksas pakalpojumi. Līdz ar to gan atsevišķais zinātnieks, gan universitāte kļūst par vairāku kungu kalpiem, un arī viņu starpā attiecības nav vienkāršas.

Pārskatāmā nākotnē, lai nodrošinātu zinātnieka prestižu LU, jānonāk līdz stāvoklim, kurā atlīdzība par darbu LU akadēmiskajam personālam ietver dažādu avotu resursus, taču ir vienota un atbilstoša intelektuālajam ieguldījumam. Ikvienai profesora vietai LU jāietver bāzes finansējums (līdzstrādnieki, iekārtas). LU droši vien sāks veidoties par III "campus" universitāti, notiks citas pārmaiņas.

Taču nekāda kosmētika nespēs stabilizēt attīstību, ja jau pārskatāmā nākotnē "augstākā izglītība un zinātne" Universitātē netiks finansēta no valsts budžeta dotācijas "vienā gabalā", pēc līguma ar IZM, varbūt LZP vai kādu citu struktūru.

Tālāk mums jāpanāk, ka šis kopējā finansējuma "gabals" tiek piesaistīts IKP ar noteiktu procentu un viena studenta vidējais finansējums no valsts dotācijas pakāpeniski sasniedz IKP apjomu Latvijā.

Tikai tad Latvijas zinātnieki, šodienas ES dalībnieki, varēs pilntiesīgi darboties vienotajā Eiropas zinātnes telpā, un Latvijai attīstību un ilgtspējību spēs nodrošināt tās zināšanās bāzētā sabiedrība!