"START–II līgums pārvar pēdējo barjeru"

"Die Welt"

— 2000.04.20.

Krievijas Federācijas padome akceptē vienošanos par atbruņošanos. Putins: dialogs starp draugiem.

Krievijas parlamenta augšpalāta ar 122 balsīm "par" un 15 "pret", septiņiem atturoties, nobalsojusi par atbruņošanās līguma START–II ratificēšanu.

Dokumentā abas puses apņemas stratēģisko kodolgalviņu skaitu samazināt līdz 3000 un 3500. Termiņš ir 2007. gada 31. decembris. Tagad ceļš ir brīvs arī līguma START–III apspriešanai, kas paredz kodolgalviņu skaitu samazināt līdz 2000 un 2500.

Pēc balsošanas to apgabalu gubernatori, kuros kodolgalviņu samazināšana notiks lielākā apjomā, jau izsaka savas prasības. Esot pilnīgi skaidrs, ka START–II piespiedīšot daudzas ieroču rūpnīcas realizēt konversiju, "un tas prasīs lielas investīcijas", teicis Novgorodas gubernators Mihails Prusaks.

Londonā Putins norādīja, ka Maskava lielu nozīmi piešķir 1972. gadā noslēgtajam līgumam par pretraķešu aizsardzības sistēmām ABM. Ja ASV instalēs jauno pretraķešu aizsardzības sistēmu, Krievija savukārt izstāsies no visiem līgumiem par atbruņošanos. Šis formulējums neesot jāsaprot kā draudi atteikties no ierobežojumiem parastā bruņojuma jomā. Taču Putins Londonā signalizēja, ka Krievija ļoti labi prot atšķirt "stratēģiskās un nestratēģiskās pretraķešu sistēmas". Taču pēc tam maigi piebilda: "Mums ir vajadzīgs pacietīgs dialogs starp draugiem." Iespējams, ka rezultāti varētu būt arī "klusajai diplomātijai".

Putinam START–II ratificēšana ir panākums, kas norāda, kāda ir valsts vadītāja ietekme uz parlamentu un viņa rīcībspējas valsts iekšienē. Ārzemēm Kremļa šefs signalizējis par gatavību uz dialogu un vēlēšanos atbruņoties. Vienlaikus Maskavā saskata tikai diplomātiskās priekšrocības. Ja amerikāņi tagad instalēs jaunu pretraķešu sistēmu un atteiksies no atbruņošanās, vaina par jaunas bruņošanās sacensības izraisīšanu būs jāuzņemas ASV.

Manfrēds Kvirings