Iela, kas gadsimta garumā
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā atvērta izstāde "Rīgas arhitektūra. 20. gadsimts"
Rīgas svētkos mūsu galvaspilsētā bija ielas, kur varēja izdejoties un izēsties cauri tās astoņiem gadsimtiem, kanālmalā varēja skatīties, kā rīdzinieki ģērbušies dažādos laikos, bet jau kopš 10.augusta Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā var izstaigāt kādu ielu, kas ved no eklektisma un jūgendstila 20.gadsimta sākumā līdz postmodernismam un "jaunajai vienkāršībai" uz 21.gadsimta sliekšņa, ļaujot izsekot visām Rīgas būvmākslas stilistiskajām tendencēm gadsimta garumā.
Šo ielu veido ēku lielizmēra fotoattēli, kas grupēti pēc to stilistiskās piederības, katru vēsturiski stilistisko periodu iezīmējot savā krāsā: dzeltenā — eklektika, zaļā — jūgendstils, zilā — funkcionālisms un neoeklektisms, kas bija valdošais stils abu pasaules karu starplaikā, koši sarkanā — padomju laikā radītais sociālistiskais reālisms jeb "Staļina baroks", pelēkā — starptautiskais modernisms, kas raksturo 60. un 70. gadu stilistiku, tumšsarkanā - postmodernisms un "jaunā vienkāršība", kas sākās astoņdesmitajos gados un raksturo mūsdienu arhitektūru.
Izstādi "Rīgas arhitektūra. 20.gadsimts", kurai vijas cauri šī neparastā iela, sarīkojušas Latvijas Arhitektu savienība un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte. Kā uzsver koncepcijas autors profesors Jānis Krastiņš, izstādes mērķis ir parādīt Rīgas arhitektūras bagātību, būvmākslas daudzveidību, stilistiskās īpatnības un augstās mākslinieciskās kvalitātes. Rīgas pilsētvide tajā parādīta 20.gadsimta būvmākslas kontekstā. Tā kā pilsētas apbūves lielākā daļa radusies tieši šajā vēstures posmā, izstāde atspoguļo Rīgai kopumā raksturīgo vidi, kurā atbalsojas visi galvenie Eiropas arhitektūras strāvojumi 20.gadsimtā.
Ekspozīcija tematiski sakārtota septiņās daļās: pilsētbūvniecība, izstāžu arhitektūra, dzīvojamās mājas un viesnīcas, rūpniecības, komunālās saimniecības un transporta būves, sabiedriskās ēkas (skolas, teātri, muzeji, baznīcas, bankas u.tml.), parku un dārzu arhitektūra, pieminekļi un memoriālās būves. Katrā vēsturiski stilistiskajā periodā akcentēta laikmeta noskaņa un estētiskie ideāli, izcelts tā būtiskākais pienesums kopējā gadsimta kultūrvērtību uzkrājumā. Līdzās lielizmēra fotogrāfijām ir mazāku fotoattēlu kolāžas, plāni un citi grafiskie materiāli, arī oriģinālrasējumi. Starp maketiem izceļas Vecrīgas makets mērogā 1:250. Apmeklētāji var noskatīties senas kinohronikas un iepazīties ar ievērojamāko Rīgas 20.gadsimta arhitektu portretu galeriju.
Izstādes atklāšanas svētkos Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga atgādināja, ka 20.gadsimta pirmajā pusē Rīgā realizētā arhitektūra ir izveidojusies par vērtību, kas kopā ar Vecrīgu ir iekļauta pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā, un aicināja kolēģus strādāt tā, lai 21.gadsimtā šis mantojums kļūtu vēl bagātāks.