Vācijas, Igaunijas, Lietuvas prezidenti Rīgā

Vācija apsolās darīt visu, lai palīdzētu Latvijai

Rīgas svētku prominentie viesi

  Valsts prezidente:

— atklājot Rīgas astoņsimtgades svinības

Labvakar, mīļie rīdzinieki, dārgie viesi, augsti godātais Igaunijas prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Mēs esam pulcējušies, lai ieskandinātu Rīgas svētkus. Mēs stāvam šeit, Vecrīgas pašā sirdī, un no šīm velvēm, šiem namiem, šiem mūriem 800 gadu vēsture uz mums nolūkojas. Un šo gadu simtu gaitā Rīga ir tikusi celta un atkal nojaukta, un atkal uzcelta, nodedzināta, iekarota, sabradāta, bet vienmēr, atkal un atkal, Rīga kā fēnikss ir piecēlusies no saviem pelniem. Rīga atkal un atkal ir tikusi celta un būvēta, un veidota no visām tām rokām, kam liktenis bija lēmis šeit piedzimt kā Rīgas pirmdzimtajiem vai šeit nokļūt pa visiem tiem ceļiem — "lieliem un maziem", kā saka tautasdziesma, kas visi satek Rīgā. Vai arī uzņemt savā vidū svešiniekus, kas brauca šurp ar dažādām dārgām un retām precēm, bet arī ikdienas vajadzībām — sāli un sālītām siļķēm. Kuģi devās atpakaļ un veda prom pasaulē Latvijas baļķus un mastus, linus un medu, un zvērādas, veda to Latvijas bagātību, ko kurzemnieku sūra vara, vidzemnieku kalti kumeliņi, latgaliešu gari lini bija Latvijā veidojuši, audzējuši, ražojuši. Rīga kļuva kā mezgls, kur saplūda bagātība no visas Latvijas, aizplūda tālāk pasaulē, bet nāca arī atpakaļ, apgrozījās un lēnām izplatījās pa visu zemi.

Rīga bija pilsēta, veidota ap pili, kurai apkārt sēta. Pilsēta kā droša vieta pret uzbrukumiem, tik droša, cik nu tā varēja būt. Rīgas atslēgu dažkārt Rīgas rātes kungi vai nu bija spiesti atdot iekarotājiem, vai arī paši padevīgi iznāca aiz Rīgas mūriem, pasniedza labdarīgi Rīgas atslēgu ar cerību, ka pilsēta tad netiks nopostīta. Bet rīdzinieki pārdzīvoja visu — karus un mērus, un vaidu laikus (18.gadsimta sākumā puse Rīgas izmira melnajā mērī), bet Rīga atdzima, Rīga atkopās, atdzīvojās, Rīga pārvarēja visu, ko vēsture lika tai pārciest un piedzīvot.

Šodien mēs, šeit stāvēdami, arī esam daļa no vēstures. Šis notikums, šis vakars, šīs trīs dienu svinības — tie ir vēstures grieži, kuros mums ir unikāla priekšrocība būt klāt un par kuriem pēc 100 gadiem citi teiks: "Nez kā toreiz, pirms 100 gadiem, Rīgā svinēja tās 800 gadus?"

Sestdien, 18.augustā, Melngalvju namā: Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas Federālais prezidents Johanness Raus		18.augustā: Vaira Vīķe–Freiberga un Johanness Raus		Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" 17.augustā: Vaira Vīķe–Freiberga un Lennarts Meri

Sestdien, 18.augustā, Melngalvju namā: Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas Federālais prezidents Johanness Raus ar dzīvesbiedriem

Mēs Rīgā skaisti svinēsim savus 800 gadus, un mēs varam priecāties par to, ka iekarošanas, karu, mēru un vaidu laiki ir aizskaloti, aizplūduši. Daugava tos ir aizskalojusi jūriņā. Ka apspiestības, netaisnības, tirānijas gadi un gadu simteņi ir izputējuši vēstures vējos.

Mēs stāvam šeit — brīvās Latvijas pilsoņi brīvās Latvijas galvaspilsētā. Mēs tagad veidosim savu pilsētu, savu valsti un savu nākotni tādu, kādu mēs izvēlamies, kādu mēs to gribam, kāda mums tā patīk. Tā būs mūsu Rīga, mūsu Latvija, mūsu zeme. Es novēlu Rīgai Dieva svētību, laimi un veiksmi visā, kas pilsētas robežās notiek. Es novēlu, lai Rīga turpina zelt un plaukt, kā viņa to ir darījusi gadu simteņiem cauri. Lai tā turpina attīstīties gadu simteņos kā neatkarīgās Latvijas galvaspilsēta, kā Eiropas kultūras pērle. Lai dzīvo Rīga, daudz laimes Rīgai un rīdziniekiem!

Valsts prezidenta kanceleja

 

Vācijas Federālais prezidents Johanness Raus

Sestdien, 18. augusta rītā, Rīgā ieradās Vācijas Federālais prezidents Johanness Raus. Oficiālajā sagaidīšanas rituālā pie Rīgas pils iekļāvās arī negaidīta epizode, kas droši vien paliks gan augstā viesa, gan viņa sagaidītāju sirdīs. Uz sarkanā tepiķa pie Federālā prezidenta un sagaidītāju kājām nosēdās balts balodis un apbrīnojamā pašapziņā iekļāvās turpmākajā sagaidīšanas rituālā, nebaidoties pat no godasardzes karavīru soļu piesitieniem turpat līdzās. Šo rindu autoram ir tikai viens racionāls šīs gluži mistiskās parādības izskaidrojums: balodis kā Rīgas jubilejas dienu gaišās auras indikators. (Kā zināms, putni, šīs nevainīgās Dieva radības, it īpaši izjūt labu vai ļaunu auru.)

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Vācijas Federālā prezidenta Johannesa Raua saruna Rīgas pilī neaprobežojās tikai ar Rīgas 800 gadu jubilejas tematiku. Runājot par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm, mūsu Valsts prezidente vēlreiz akcentēja Baltijas valstu sadarbību un argumentēja nepieciešamību visām trim Baltijas valstīm kopīgi tikt uzaicinātām iestāties NATO. Vācijas Federālais prezidents apliecināja, ka izprot Latvijas vēlmi tikt uzņemtai NATO. Savukārt Vācijas delegācijā esošie Bundestāga deputāti, kam Vācijas konstitūcija neliedz, atšķirībā no Vācijas Federālā prezidenta, paust savu viedokli ārpolitikas jautājumos arī pirms attiecīga valdības lēmuma pieņemšanas, uzsvēra, ka darīs visu, lai atbalstītu trīs Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Johanness Raus arī uzaicināja Vairu Vīķi-Freibergu apmeklēt Vāciju augstākā līmeņa vizītē. Vācijas Federālais prezidents ar Latvijas Valsts prezidenti piedalījās arī preses īssaietā, kā arī tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku. Vācijas Federālā prezidenta klātbūtni Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās jo nozīmīgāku vērta veiksmīgi aizvadītā Vācijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri un Lietuvas prezidents Valds Adamkus

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri Rīgā ieradās jau piektdien, 17. augustā, jubilejas svinību pirmās dienas pievakarē un kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu piedalījās svētku svinīgajā atklāšanā Doma laukumā.

Savukārt Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus savu uzturēšanās laiku Rīgā 18. augustā izmantoja, lai ne vien piedalītos jubilejas svinībās, bet arī tikās ar Vācijas Federālo prezidentu Johannesu Rauu. Visai zīmīga parādība, kas nākotnē varētu vērsties plašumā, Latvijas galvaspilsētai kļūstot par vienu no Eiropas un pasaules politiķu tikšanās vietām kā Ženēva, Vīne un Helsinki.

Valds Adamkus Rīgā apciemoja arī Lietuviešu skolu Prūšu ielā, kur mācās pusotra simta bērnu, un uzdāvināja tai Lietuvas vēstures grāmatu, mūzikas enciklopēdiju, svešvārdu vārdnīcu, lietuviešu ābeci un vairākas citas mazajiem Latvijas lietuviešiem nozīmīgas grāmatas.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un Vācijas Federālā prezidenta tikšanās Rīgā apliecināja arī, ka valstis aizvien integrētākajā Eiropā nezaudē savu vēsturisko, kulturālo un garīgo savdabību, saglabājot kopīgās vēsturiskās saiknes, kā arī kopjot radniecīgo mentalitāti un kultūru. Šo tēzi pauda arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā Rīgas astoņsimtgades svinību pusdienās par godu Igaunijas, Lietuvas un Vācijas prezidentiem, uzsverot, ka "Baltijas jūras telpā atkal kūsā dzīvība, kas šim reģionam Eiropā paredz visstraujākās attīstības garu".

 

Savukārt jau piektdien, 17. augustā, Rīgu apmeklēja

Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs

(skat. "LV" Nr.120, 18.08.2001.).

Rīgas jubilejas svinībās piedalījās arī Hamburgas zemes parlamenta prezidente Doroteja Štāpelfelte un Vācijas Bundestāga delegācija, kā arī Dienvidaustrālijas leitnantgubernators Bruno Krūmiņš, Uzbekistānas parlamenta delegācija, Prāgas un citu tuvu un tālu pilsētu mēri. Arī Sanktpēterburgas gubernators Vladimirs Jakovļevs, kurš nodeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina sveicienu. Sveicienus Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai Rīgas astoņsimtgades dienās atsūtīja arī ASV prezidents Džordžs Bušs un Ukrainas prezidents Leonīds Kučma.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas Federālais prezidents Johanness Raus oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā un svinīgajās pusdienās

Latvijas Valsts prezidentes un Vācijas Federālā prezidenta preses konferencē

Sestdien, 18. augustā, Rīgas pilī tūlīt pēc Latvijas valsts prezidentes un Vācijas Federālā prezidenta un delegāciju sarunām notika abu prezidentu preses konference. Pirmā latviešu un vācu žurnālistus uzrunāja

Vaira Vīķe–Freiberga:

— Es ļoti priecājos par šo Vācijas Federālā prezidenta vizīti. Viņš atsaucās uz manu ielūgumu, ko izteicu, kad viesojos Vācijā. Ļoti priecājos par to, ka prezidentam līdzi ir arī liela parlamentāriešu delegācija, kā arī ministra līmeņa pārstāvis no Ziemeļreinas–Vestfālenes — zemes, kuru savā laikā vadīja tagadējais prezidents. Mums bija ļoti bagāta, ļoti vērtīga un ļoti sirsnīga saruna.

Johanness Raus:

— Dāmas un kungi! Vēlos nodot Latvijas tautai un Rīgas iedzīvotājiem sveicienu no vācu tautas. Rīga ir lepna un skaista pilsēta, kas šajās dienās svin savu 800 gadu jubileju. Mēs zinām, kāda bijusi Latvijas vēsture — gan ar labām un skaistām, gan ciešanu pilnām lappusēm. Tādēļ jo vairāk iespaido tas, ko Latvija pēdējos desmit, divpadsmit gados sasniegusi, un tas, kāda tagad izskatās modernā Latvija. Ceļā no lidostas līdz Rīgas pilij mani ļoti iespaidoja redzētais. Simbioze klasiskā saistībā ar moderno, ar glezniecību un skulptūru. Šis apkopojums ir ļoti iespaidīgs.

Šajā pēcpusdienā man būs iespēja vēl vairāk izjust Rīgas garu un iepazīties ar jūsu pilsētu, kā arī noklausīties koncertu, kurā uzstāsies izcilais Latvijas mūziķis Gidons Krēmers. Tas šo dienu padara īpaši nozīmīgu. Esmu gandarīts par to, ka šodien Rīgā uzturas arī Igaunijas un Lietuvas prezidenti. Mēs ar prezidentes kundzi netiekamies pirmoreiz, un ceru, ka šī nebūs arī beidzamā reize. Jo es ar gandarījumu izteicu prezidentes kundzei un Freiberga kungam ielūgumu apmeklēt Vāciju valsts vizītē un ceru, ka nākamgad tā varēs notikt.

Būdams Vācijas Federatīvās Republikas Federālais prezidents, es nedarbojos tā sauktajā operatīvajā politikā un tāpēc arī neizsaku viedokļus par ārpolitiska rakstura jautājumiem. Tomēr es apzinos, ka Latvijai jautājums par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO pieder pie stratēģiski svarīgākajiem mērķiem. Es apliecinu, ka Vācija darīs visu, lai palīdzētu Latvijai radīt priekšnoteikumus iespējai iestāties šajās organizācijās. Lai jums veicas un lai Rīgai un Latvijai svētība!

Jautājums:

— Francijas un ASV prezidenti jau pauduši atbalstu Latvijas virzībai uz NATO. Kāpēc Vācija līdz šim bijusi visatturīgākā? Vai Latvija var paļauties uz Vācijas atbalstu virzībā uz NATO?

J. Raus:

— Es uzskatu, ka tas, ko es jau esmu pateicis, nav atturīgs vērtējums. Kā jau sacīju, mans Federālā prezidenta amats nav saistīts ar operatīvo politiku. Es neesmu arī saistīts ar gaidāmo NATO dalībvalstu galotņu tikšanos.

V. Vīķe-Freiberga:

— Es varētu vēl piebilst, ka mēs saņēmām no Vācijas parlamentāriešu delegācijas apliecinājumu tam, ka viņi darīs visu, kas ir viņu spēkos, lai arī Vācijas parlamentā nodrošinātu atbalstu Baltijas valstīm šajā jautājumā.

Jautājums:

— Prezidentes kundze , kas Latvijai ir lielāka prioritāte — iestāšanās NATO vai ES, un kādas ir jūsu laika perspektīvas?

V. Vīķe-Freiberga:

— Es jau teicu, ka mums nav izvēles. Abas šīs starptautiskās organizācijas mums ir svarīgas. Ceru, ka nākamā gada beigās tiks pieņemts mums pozitīvs lēmums abās organizācijās. Es ceru, un tas arī varētu būt iespējams.

Parakstoties Valsts prezidenta Goda viesu grāmatā: Vācijas Federālais prezidents Jahanness Raus un Igaunijas prezidents Lennarts Meri

"Latvijas Vēstneša" jautājums abiem prezidentiem:

— Kas, jūsuprāt, būs dominante Latvijas un Vācijas attiecībās turpmākajos simt gados, līdz Rīgas 900 gadu jubilejai? Vai jūs šajās attiecībās redzat mūsu valstis kā sabiedrotās ES un NATO, un cik ātri tas varētu notikt? Federālā prezidenta kungs, vai tomēr iespējams dzirdēt arī jūsu personīgo izjūtu?

J. Raus

(Draudzīgi smejas): — Ziniet, prognozēt simt gadu attīstību ir diezgan sarežģīta lieta. Esmu pārliecināts, ka tā būs liela, vienota Eiropa. Ceru, ka tā būs Eiropa, kurā konflikti netiks risināti militārā veidā. Ceru, ka jaunajā Eiropā nebūs karu ne starp Latviju un Vāciju, ne citām Eiropas tautām. Ceru, ka mums izdosies šos simt gadus iet kopīgi pa miera ceļu. Kaut gan, skatoties uz to, kas notiek Balkānos, šādas cerības reizēm pagaist. Taču, no otras puses, raugoties uz to, kas tiek darīts, lai Balkānos un Tuvajos Austrumos stiprinātu mieru, šīs cerības atkal mostas.

V. Vīķe-Freiberga:

— Es gribētu redzēt atkal apvienotu Eiropu, kuras centrā apvienotā Vācija būtu kā stabilitātes pieturas punkts. Redzēt Eiropu, kurā valdītu līdzsvars starp lielo valstu un mazo valstu vajadzībām un prasībām, kas attīstītos dialogā, kā tas līdz šim jau noticis ES valstu vadītāju apspriedēs. Man šķiet, mēs varam droši prognozēt, ka pēc tam, kad Latvija kļūs ES dalībvalsts, turpinās attīstīties jau tagad ciešās saites starp mūsu zemēm. Ka vēl lielākas investīcijas no vācu puses palīdzēs celt mūsu valsts labklājību. Ka daudz intensīvāk turpināsies mūsu sadarbība kultūras jomā, jo mūsu valstīm un zemēm ir tik daudz kopīgu pozitīvu elementu, uz kuriem atsperoties mēs varam runāt par ļoti intensīvu attīstību nākotnē.

Jautājums:

— Lai nu kā arī būtu ar jūsu piedalīšanos operatīvajā ārpolitikā, bet vai jūs, Federālā prezidenta kungs, pats personīgi atbalstītu Latvijas iestāšanos ES pirmajā kārtā?

J. Raus:

— Ir tik grūti vienai personai nošķirt savu personīgo viedokli no amata. Varu teikt, es būtu ļoti gandarīts, ja Latvijai izdotos izpildīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai tā tiktu uzņemta pirmajā paplašināšanas kārtā. Bet ne jau man bija gods izstrādāt iestāšanās sarunu sadaļas. Tāpēc mums nākas paļauties, ka attiecīgo lēmumu pieņems kompetentākas institūcijas. Es pats būtu ļoti priecīgs par šādu attīstību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

 

Valsts prezidente:

— pusdienās Latvijas kaimiņvalstu prezidentiem

Valsts prezidentes tosts Vācijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem rīkotajās pusdienās Melngalvju namā 2001.gada 18.augustā

Ekselences! Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Man ir liels gods sveikt jūs šodien Rīgā. Sirsnīgi sveicu Igaunijas Valsts prezidentu un kundzi. Sirsnīgi sveicu Lietuvas Valsts prezidentu un kundzi. Sirsnīgi sveicu Vācijas federālo prezidentu un kundzi, kā arī delegāciju. Man ir patiess prieks, ka uz Rīgas 800. gadadienas svinībām ir atbraukuši Latvijas kaimiņi, draugi un partneri.

Brīvās un neatkarīgās Latvijas Republikas galvaspilsēta svin 800 gadu jubileju. Kopš 12. gadsimta beigām, kad pie Rīdziņas ietekas Daugavā uz dzīvi apmetās lībieši, zemgaļi, ieceļotāji no Kursas, un kopš 1201. gada, kad savu rezidenci uz Rīgu pārcēla Brēmenes bīskaps Alberts, mēs esam kopā nogājuši garu ceļu astoņsimt gadu ilgajā un mainīgajā vēsturē. 13.gadsimtā Rīga kļūst par Hanzas savienības locekli. Kā hronikās rakstīts, Rīga, Livonijas metropole, izveidojās par vienu no ietekmīgākajām Hanzas pilsētām, kļūstot par Ziemeļeiropas tirdzniecības un sabiedriskās dzīves centru.

Cauri gadu simtiem Rīga izstarojusi lielu pievilkšanas spēku, kas piesaistījis gan tās iedzīvotājus, gan Rīgā nonākušos. Vācu zinātnieki, mākslinieki un sabiedriskie darbinieki ir atstājuši savus vārdus un darbus Rīgas vēsturē. Kā pilsētas teātra direktors vairākus gadus Rīgā darbojās Rihards Vāgners, Rīga ir bijusi šūpulis rakstniekam Verneram Bergengrīnam, zinātnisko darbību Rīgā ir sācis pazīstamais ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds. Rīga slavina arī Johanu Gotfrīdu Herderu, kurš, šeit strādādams, smēlies ierosmi vairākiem saviem darbiem. Saskarsme, kas tuvina mūsu zemes un tautas vairāku gadsimteņu garumā, arī šodien ļauj dziļi izkopt kultūras tradīcijas un padziļināt mūsu garīgo dialogu. Vēlos atzīmēt paaudžu paaudzēs sniegto vācbaltiešu ieguldījumu Rīgas un visas Latvijas kultūras un saimnieciskajā dzīvē. Vācbaltieši arī šodien kā tilta cēlēji uztur saikni ar bijušo dzimteni.

Mēs lepojamies, ka Rīgas dēls ir igauņu mūsdienīgās dzejas aizsācējs Kristjans Jāks Petersons. 19.gadsimta beigās Rīga kļuva par nozīmīgu izglītības un zinātnes centru. Mēs esam priecīgi, ka daudzus Lietuvas valsts un kultūras darbiniekus kā savus skolniekus iepazina Rīgas mācību iestādēs — Rīgas ģimnāzijās un Rīgas politehnikumā. Atļaujiet nosaukt vien dažus to dienu skolniekus, kuru vārdi Lietuvai vēlāk kļuva tik nozīmīgi, — armijas izveidotājs Antans Juozapavičs, mākslinieks Petrs Kalpoks, arhibīskaps Mečislovs Reinis.

Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Rīga svin simtgadi kā Latvijas Republikas galvaspilsēta, turklāt šogad augustā tā atzīmē pirmo desmitgadi kā atjaunotas valsts galvaspilsēta. Priecājos, ka Vācijas Federatīvā Republika bija starp pirmajām valstīm, kas 1991.gada 28.augustā atkal atjaunoja diplomātiskās attiecības ar trim Baltijas valstīm — Latviju, Lietuvu un Igauniju. Aizvadītajā gadu desmitā starp mūsu valstīm atkal sazarojuši patiesi labi un uzticības pilni kontakti. Latvijas un Vācijas sadarbībai ir ielikti stipri pamati. Plaša un auglīga sadarbība saista visas trīs Baltijas valstis.

Latvija, Igaunija, Lietuva un Vācija kā Baltijas jūras reģiona valstis saista ne tikai Mare Balticum , tās tuvas kopīgās vērtībās, tās vienotas kopīgos nākotnes mērķos. Baltijas jūras telpā atkal kūsā dzīvība, kas šim reģionam Eiropā paredz visstraujākās attīstības garu. Tam ir liels politiskās, ekonomiskās, zinātnes un kultūras attīstības spēks. Latvija ir aktīva reģionālās un pārrobežu sadarbības dalībniece. Lai minam kaut vai šī gada septembra nogalē Rīgā plānoto e–biznesa forumu. Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka Vācijas Federatīvā Republika ir veiksmīgi aizvadījusi savu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē. Esmu pārliecināta, ka arī turpmāk mūsu valstis nežēlos pūliņus, lai īstenotu visam reģionam svarīgus projektus.

Baltijas valstis ir gatavas rūpēties par mūsu kontinenta drošību un stabilitāti. Mēs gribam pievienoties to valstu saimei, ar kurām mūs vieno un saista kopīgas vērtības. Konsekventa integrācija ES un NATO ir ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiskie mērķi. Šie jautājumi kļuvuši par visas valsts un sabiedrības dzīves sastāvdaļu. Vienīgi kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm, Latvija, Lietuva un Igaunija pilnīgi iekļausies drošības un stabilitātes telpā. Mēs augstu vērtējam draugu un sabiedroto atbalstu ceļā uz ES un NATO. Mēs paļaujamies, ka Vācija kā ES dibinātājvalsts un NATO dalībvalsts konsekventi un mērķtiecīgi iestāsies par Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē.

Baltijas valstīm un Vācijai ir vislabākie priekšnoteikumi, lai veicinātu vienotas Eiropas tapšanu mūsu valstu labklājībai, mūsu kaimiņu labklājībai, Eiropas labklājībai.

Ekselences, es vēlētos uzsaukt tostu par Rīgu un tās iedzīvotājiem!

Par mūsu valstu un tautu auglīgu sadarbību!

Par vienotas Eiropas nākotni!

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidente, tiekoties ar Vācijas Federālo prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 18. augustā Rīgas pilī tikās ar Vācijas Federālo prezidentu Johannesu Rauu.

Sarunas laikā prezidente pauda prieku par to, ka Vācijas prezidents varēja ierasties darba vizītē Latvijā Rīgas 800.gadadienas svinību laikā un ka Rīgas 800.gadskārtu svinēt ir ieradušies arī Lietuvas un Igaunijas prezidenti.

Tikšanās laikā V.Vīķe–Freiberga un J.Raus pārrunāja Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības. Latvijas prezidente uzsvēra, ka Vācija Latvijai ir ļoti nozīmīgs partneris un šai Eiropas lielvalstij ir svarīga loma Eiropas nākotnes veidošanā. Kā svarīgs faktors divpusējās sadarbības izvēršanā tika uzsvērti Vācijas Federālo zemju kontakti ar pašvaldībām Latvijā. J.Raus pauda gandarījumu, ka šie kontakti pārtop konkrētos projektos, kas nāk par labu abu valstu cilvēkiem.

Runājot par Latvijas prioritātēm, prezidente vēlreiz akcentēja Baltijas sadarbību un argumentēja nepieciešamību visām trim Baltijas valstīm kopā tikt uzaicinātām NATO. J.Raus sacīja, ka izprot Latvijas vēlmi tikt uzņemtai NATO. Vācijas delegācijas sastāvā esošie parlamentārieši V.Vīķei–Freibergai apliecināja, ka darīs visu, lai atbalstītu Baltijas valstu iesaisti aliansē. Abas puses arī atzīmēja, ka Latvijas iestāja ES būs papildu impulss vēl aktīvākam daudzlīmeņu dialogam starp Latviju un Vāciju.

Prezidente augstu novērtēja baltvāciešu ieguldījumu, atbalstot Latvijas attīstību kopš neatkarības atjaunošanas, kā arī atzīmēja viņu devumu, bagātinot kultūras, saimniecisko, sabiedrisko dzīvi pirmās Latvijas neatkarības laikā.

J.Raus uzaicināja Latvijas prezidenti apmeklēt Vāciju augstākā līmeņa vizītē. Prezidente pateicās par ielūgumu.

18.augustā Melngalvju namā: Valsts prezidentes rīkotajās pusdienās par godu Vācijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidenta preses dienests