Mums Eiropas korī jādzird Latvijas balss

Ekarts Herolds, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Vēstnieka kungs, pirms desmit gadiem Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību, ko bija zaudējusi 1939. gada 23. augustā divu totalitāru režīmu noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Arī jūsu zemei un tautai šis pakts, iezīmējot Otrā pasaules kara aizsākumu, nesa milzu postu un ciešanas. Ko jūs izjūtat šajā latviešu tautai tik nozīmīgajā jubilejā — desmitajā gadskārtā kopš mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas?

— Latvijas valsts neatkarības atgūšana pirms desmit gadiem mūs, vāciešus, priecē un gandarī. Vienlaikus mēs apbrīnojam pēdējos desmit gados noieto Latvijas attīstības ceļu. Pagātnes rūgtā pieredze mums māca, ka tautu savstarpējās attiecībās jāievēro šādi baušļi: nacionālisma izsludināšana ārpus likuma, humānisms kā politiskās rīcības mērs un tiesību ievērošana.

— Kā jūsu tautieši šodien, vairāk nekā piecdesmit piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, izjūt savas zemes pagājušā gadsimta vēsturi? Un kā jūs vērtējat Vācijas un Latvijas divpusējās attiecības vēsturiskā un šodienas kontekstā, kā arī raugoties no nākotnes perspektīvas?

— Pagājušais gadsimts daudzviet bija nebrīves un karu gadsimts. Kopā ar saviem partneriem Eiropas Savienībā (ES), transatlantiskajā savienībā un visā Eiropā mēs gribam aktīvi iestāties par to, lai 21. gadsimtu raksturotu brīvība, cilvēka tiesības un miers. Mēs esam Latvijas lielākais tirdzniecības partneris un otrs lielākais investors. Mūs saista daudzpusīgas un rosīgas attiecības kultūras jomā. Tas, ka šomēnes Latviju apmeklē gan Vācijas prezidents, gan finansu ministrs un vēl citi augsta ranga politiķi, liecina par vācu puses — gan valstisko, gan nevalstisko organizāciju — lielo ieinteresētību. Reizē tā ir arī garantija, ka mūsu attiecības vienmēr paplašināsies un padziļināsies.

— Jūs pavisam nesen esat uzsācis savu atbildīgo vēstnieka misiju Rīgā. Ko jūs priekšā stāvošajos gados vēlaties paveikt?

— Man ir paveicies, ka varu sākt strādāt šeit Latvijai ļoti svarīgā laikā. Es ceru, ka varēšu dot arī savu ieguldījumu, lai Latvijas ceļš uz Eiropas un transatlantiskajām institūcijām noritētu atbilstoši Latvijas tautas vēlmēm.

Divpusējo attiecību jomā es vēlos kopā ar vēstniecības darbiniekiem turpināt iesākto un meklēt jaunas ierosmes. Mums nepieciešams Eiropas korī dzirdēt Latvijas balsi.

— Pirms desmit gadiem, kad atjaunojām savu neatkarību, mēs neviens laikam gan nevarējām iedomāties, ka tik drīz mūsu valsts reāli kandidēs uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Kā jums, vēstnieka kungs, šķiet, cik tuvi ir šie abi Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi?

— Eiropas Savienības iestāšanās sarunās Latvija sasniegusi ievērojamu progresu, panākot citus kandidātus. To nesen apstiprināja arī ES komisārs Ginters Ferhoigens. Jums ir labas izredzes pabeigt sarunas 2002. gadā, un tad jūsu valstij savukārt būtu iespējams piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās 2002. gadā.

Vācijas Federatīvā Republika jau vairākkārt ir akcentējusi, ka transatlantiskā savienība ir atvērta jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Mēs neakceptējam "sarkanās līnijas", kas izslēgtu kādas konkrētas valstis. Bet mēs arī vēlamies, lai līdz ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu stabilitāte Eiropā nostiprinātos, nevis mazinātos. Bet kopējās pozīcijas izveidošanas process par to, kuras valstis vajadzētu pieņemt nākamajā NATO paplašināšanas kārtā, Vācijā un mūsu nozīmīgākajās partnervalstīs vēl nav pabeigts. Vācija jau tagad aktīvi atbalsta Latviju projektos, kas tiek īstenoti, lai veicinātu tuvošanos šai savienībai.

— Ko jūs gribētu novēlēt latviešu tautai desmitajā gadskārtā kopš mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas?

— Es vēlu Latvijas tautai, lai tā kopā ar partneriem un draugiem varētu priecāties par atgūto neatkarību. Lai jums arī turpmāk veiktos, attīstot savu ekonomiku un valstiskās institūcijas. Visbeidzot, es vēlu mums visiem, lai Latvijai arvien būtu iespēja dot savu ieguldījumu Eiropas tautu kopīgajā dzīvē.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors