Pasaule un Latvijas valsts

ASV Kongresa Senāta un Pārstāvju palātas 2001. gada rezolūcija

ASV Kongresa Senātā un Pārstāvju palātā pieņemta rezolūcija, kurā tiek apsveiktas Baltijas valstis — Igaunija, Latvija un Lietuva desmitajā gadadienā, kopš beigusies to nelikumīgā inkorporācija Padomju Savienībā.

Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva no 1940. gada līdz 1991. gadam bija vardarbīgi un nelikumīgi iekļautas Padomju Savienībā;

ņemot vērā to, ka Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas šo valstu vardarbīgo un nelikumīgo iekļaušanu Padomju Savienībā;

ņemot vērā to, ka no 1940. gada līdz 1991. gadam tūkstošiem igauņu, latviešu un lietuviešu tika sodīti ar nāvi, ieslodzīti cietumos vai izsūtīti, un to veica padomju varas orgāni, izmantojot nežēlīgu apspiešanas režīmu, sovjetizāciju un rusifikāciju šajās valstīs;

ņemot vērā to, ka par spīti Padomju Savienības pūlēm iznīcināt atmiņas par neatkarību, Baltijas valstu tautas nekad nezaudēja cerību atgūt brīvību un savu ilgi loloto saptni par pilnīgu neatkarību;

ņemot vērā to, ka laikā, kad Padomju Savienībā bija iestājies atklātības un pārbūves periods, Baltijas valstu tautas cīnījās par demokrātiskām reformām un valsts neatkarību;

ņemot vērā to, ka turpmākajos gados pēc pilnīgas neatkarības atjaunošanos Igaunija, Latvija un Lietuva ir apliecinājušas savu uzticību demokrātijai, cilvēktiesībām un tiesiskumam, kā arī ir aktīvi iesaistījušās daudzās starptautiskās struktūrās, cenšoties tālāk integrēties Eiropas politiskajās, ekonomiskajās un drošības organizācijās, tātad ņemot vērā visus šos apstākļus,

Senāts (pievienojoties Pārstāvju palātai) nolemj, ka Kongress —

(1) apsveic Igauniju, Latviju un Lietuvu desmitajā gadadienā, kopš beigusies to nelikumīgā inkorporācija Padomju Savienības sastāvā, un

(2) aicina prezidentu turpināt ciešās un savstarpēji izdevīgās attiecības, kādas Amerikas Savienotajām Valstīm ir izveidojušās ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, kopš šīs valstis ir atguvušas pilnīgu neatkarību.

"LV" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 21.08.1991. Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"

Apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā,

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme.

2. Atzīt par spēku zaudējušu 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 5.punktu, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto .

3. Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.

4. Konstitucionālais likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas A.Gorbunovs

Augstākās Padomes priekšsēdētājs (paraksts)

Latvijas Republikas I.Daudišs

Augstākās Padomes sekretārs (paraksts)

Rīgā 1991.gada 21.augustā

LR Saeimas arhīvs, LR Augstākās Padomes fonds, 10.apr., 3287.l., 189.lp. Oriģināls

 

 

Igaunijas Republikas Augstākās Padomes 22.08.1991. deklarācija par attiecībām starp Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku

Es apsveicu latviešu tautu un tās likumdevēju varu ar 1991.gada 21.augusta Konstitucionālā likuma pieņemšanu, kas Latviju atjauno kā neatkarīgu, demokrātisku republiku uz 1922.gada 15.februāra Satversmes pamata.

Igaunijas Republika atzīst Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts un starptautisko tiesību subjekta atjaunošanu un uzskata Latvijas Republikas Augstāko Padomi un valdības institūcijas par vienīgo un likumīgo varu Latvijas Republikas teritorijā.

Igaunijas Republika paziņo par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku.

Igaunijas Republikas Arnold Rūūtel

Augstākās Padomes priekšsēdētājs (paraksts)

Tallinā 1991.gada 22.augustā

ĀMA, sēr.Nr.210. Oriģināls. Deklarācija igauņu un angļu valodā. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Islandes Republikas ārlietu ministra 22.08.1991. vēstule par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu

Dārgais kolēģi, [Ārlietu ministram J.Jurkānam]

sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes deklarāciju,1 kas deklarē Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku Republiku un atjauno 1922.gada 15.februāra Satversmes darbību, man ir tas gods valdības vārdā paziņot sekojošo:

Islandes valdība apstiprina, ka Latvijas neatkarības atzīšana ir pilnīgi likumīga, jo Islande nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai;

atbildot Latvijas valdības lūgumam, ir gatava uzsākt sarunas par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp abām valstīm.

Pieņemiet, dārgais kolēģi, manas visaugstākās cieņas apliecinājumus.

Islandes Republikas ārlietu ministrs Jon Baldvin Hannibalsson ,

Kopenhāgenā 1991.gada 22.augustā (paraksts)

ĀMA, sēr.Nr.210. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas.

1 Domāts 21.08.1991. Konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"

 

 

Lietuvas Republikas Augstākās Padomes 22.08.1991. deklarācija par Lietuvas Republikas attiecībām ar neatkarīgo Latvijas Republiku

Lietuvas Republikas Augstākā Padome,

apsveicot Latvijas tautu un visus Latvijas ļaudis sakarā ar 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākajā Padomē pieņemto Latvijas Valsts pamatlikumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu",

izsakot lietuviešu tautas solidaritāti ar latviešu tautu mūsu kopīgajā daudzus gadu desmitus ilgušajā cīņā par brīvību un neatkarību pret padomju okupāciju, spaidiem un teroru,

godinot visus cīņā par Latvijas brīvību un neatkarību bojā gājušos,

būdama pārliecināta par to, ka neatkarīgās Latvijas valsts atgriešanās demokrātisko valstu starptautiskajā sabiedrībā ir vēsturisks notikums,

svinīgi paziņo, ka atzīst Latvijas Republiku par neatkarīgu un suverēnu valsti un ir gatava atjaunot diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku un apmainīties ar diplomātiskajiem pārstāvjiem vēstnieku līmenī.

Lietuvas Republikas V.Landsberģis

Augstākās Padomes priekšsēdētājs (paraksts)

Viļņā 1991.gada 22.augustā (zīmogs)

ĀMA, sēr.Nr.210. Apliecināta kopija. Deklarācija lietuviešu un krievu valodā. Tulkojums no lietuviešu valodas

 

 

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas 23.08.1991. preses paziņojums par Baltijas valstu atzīšanu

Ārlietu ministrs Mark Eyskens kungs uzskata par nepieciešamu atgādināt, ka Belģijai nav no jauna jāpārskata Baltijas valstu atzīšanas jautājums, jo tas iekļaujas šo valstu divdesmito gadu atzīšanas aktu pārmantojamībā.

Beļģija cer, ka diplomātiskās attiecības var tikt atjaunotas visdrīzākajā laikā. Tā cer, ka Padomju Savienība, kurā ir uzvarējuši demokrātiskie spēki un šo uzvaru ir nostiprinājusi prezidenta Gorbačova* atgriešanās pie savu pienākumu pildīšanas, veicinās priekšnoteikumu radīšanu šā jautājuma risinājumam.

Beļģija atbalsta saskaņotu divpadsmit valstu politiku attiecībām ar Baltijas valstīm un no šā brīža uzsāk kontaktus ar Eiropas [Kopienas]1 dalībvalstīm šajā jautājumā.

Briselē 1991.gada 23.augustā Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija

ĀMA, sēr.N.210. Fakss. 27.08.1991. saņemts LR ĀM no LR Pastāvīgās pār- stāvniecības Maskavā. Tulkojums no franču valodas.

1 Dokumentu tulkojumos Latvijā vairāk izplatīts termins Eiropas Kopiena. Lieto arī — Eiropas Asociācija

 

 

Dānijas Karalistes ārlietu ministra 24.08.1991. vēstule par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Dārgais kolēģi, [Ārlietu ministram J.Jurkānam]

ar lielu prieka sajūtu un dziļu atvieglojumu Dānijas valdība un visa Dānijas tauta uzzināja par notikumiem, kas nozīmē, ka Jūsu valsts tagad var sākt veidot brīvu un demokrātisku sabiedrību saskaņā ar tās tautas vēlēšanos. Es vēlos sveikt Jūs un Latvijas Republikas valdību ar šo vēsturisko notikumu, kura dēļ Jūs esat tik daudz strādājuši.

Man ir prieks apstiprināt saskaņā ar Jūsu agrāk izteikto vēlēšanos, ka Dānija tagad ir gatava nodibināt diplomātiskās attiecības ar Jūsu valsti.

Ceru, ka ar Jūsu piekrišanu Dānijas pārstāvis Jūsu galvaspilsētā vistuvākajā nākotnē varēs izveidot pārstāvniecību.

Esmu devis rīkojumu nelielai delegācijai šajā lietā veikt praktiskos pasākumus. Ceru, ka delegācija varēs ierasties Jūsu valstī tuvāko dienu laikā.

Dānijas valdība ir pārliecināta, ka uzdevumu klāsts, ar ko Jums nāksies saskarties, turpinot reformu procesu, būs milzīgs. Dānijas valdība lūgs parlamenta apstiprinājumu palīdzības un sadarbības programmas uzsākšanai ar Jūsu valsti, kas, cerams, kļūs par nozīmīgu ieguldījumu dažu sākotnējo problēmu atrisināšanā, kā arī ilgtermiņa sadarbībā ar Jūsu valsti.

Es vēlos ieteikt šo jautājumu apspriest tikšanās laikā vienā no Baltijas galvaspilsētām 1991.gada 9.septembrī.

Sirsnīgi jūsu, — Uffe Ellemann–Jensen ,

Kopenhāgenā 1991.gada 24.augustā Dānijas ārlietu ministrs

ĀMA, sēr.Nr.210. Telekss. 25.08.1991. Saņemts LR ĀM. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Latvijas Republikas ārlietu ministra vietas izpildītāja personiskā nota par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Dānijas Karalisti no 24.08.1991.

[Dānijas vēstniekam Otto Rosem Borham]

Kungs, man ir tas gods paziņot par Jūsu Ekselences 1991.gada 27.augusta notas saņemšanu, kurā teikts sekojošais:

"Kungs, man ir gods atsaukties uz Kopīgo protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, kurš parakstīts 1991.gada 18.martā Kopenhāgenā un kurā vēlreiz apstiprināta Dānijas 1921.gadā pasludinātā Latvijas Republikas atzīšana par neatkarīgu valsti, kā arī paziņots, ka Dānija un Latvija labvēlīgā situācijā meklēs iespējas atjaunot diplomātiskās attiecības, un arī uz Dānijas 1991.g. 24.augusta vēstuli, ko parakstījis Uffe Ellemann–Jensen , Dānijas Karalistes ārlietu ministrs, par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp abām mūsu valstīm vistuvākajā laikā.

Man ir tas gods, rīkojoties saskaņā ar manas valdības instrukcijām, apstiprināt 1991.gada 24.augusta vēstules saturu un ierosināt, lai šī nota un Jūsu Ekselences atbilde uz to tiktu uzskatītas par vienošanos starp mūsu valdībām, apstiprinot diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku no 1991.gada 24.augusta.

Es izmantoju šo iespēju, lai izteiktu Jums, Kungs, manas visaugstākās cieņas apliecinājumus."

Atbildot man ir gods paziņot, ka Latvijas Republikas valdība pieņem Dānijas Karalistes valdības priekšlikumu un piekrīt, ka Jūsu Ekselences nota un šī atbilde būs pamats nolīgumam starp abām valdībām.

Izmantojot šo iespēju, atļaujiet man izteikt Jums, Kungs, manas visaugstākās cieņas apliecinājumus.

Mārtiņš Virsis

Latvijas Republikas ārlietu ministra vietas izpildītājs

Rīgā 1991.gada 27.augustā

ĀMA, sēr.Nr.210. Oriģināls. Personiskā nota noformēta uz ministrijas veidlapas, nav parakstīta. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidenta 24.08.1991. dekrēts par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

1. Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu par valstiskās neatkarības pasludināšanu atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.

2. KPFSR Ārlietu ministrijai veikt attiecīgas pārrunas un parakstīt vienošanos par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp KPFSR un Latvijas Republiku.

3. Aicināt PSRS prezidentu atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un veikt pārrunas starptautisko attiecību nokārtošanai starp PSRS un Latvijas Republiku.

4. Aicināt starptautisko sabiedrību atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.

KPFSR prezidents B.Jeļcins

Maskava, Kremlis. 1991.gada 24.augustā (paraksts)

ĀMA, sēr. Nr.210. Fakss 24.08.1991. nosūtīts no Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Maskavā uz LR Ārlietu ministriju. Tulkojums no krievu valodas.

Publicēts $Dtljvjcnb C(tplf yfhjlys[ ltgenfnjd CCCH b Dth[jdyjuj Cjdtnf CCCH$> 1991, § 35

 

 

Ungārijas Republikas Ārlietu ministrijas paziņojums par valdības 24.08.1991. lēmumu par Baltijas Republiku neatkarības atzīšanu

Ungārija atbalsta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu centienus atjaunot savu valstisko suverenitāti. Budapešta, 1991.gada 24.augusts (MTI).1

24.augustā Ungārijas Republikas Ārlietu ministrija pilnvaroja MTI publicēt Ungārijas Republikas paziņojumu attiecībā uz Baltijas Republiku neatkarības centieniem.

Paziņojumā tiek konstatēts: Ungārijas valdība un tauta pēdējās dienās deklarēja savu atbalstu Padomju Savienības demokrātiskajiem spēkiem, noteikti izteicās par Igaunijai, Latvijai un Lietuvai draudošo totalitārisma briesmu novēršanu.

Ungārijas Republikas valdība Molotova–Ribentropa paktu uzskata par spēkā neesošu un nelikumīgu, līdzīgi Krievijai un citām valstīm, kuras atzīst Baltijas Republiku neatkarību. Ungārija uzskata par likumīgiem un atbalsta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus atjaunot savu valstisko suverenitāti.

Ungārija atzīst un atbalsta likumīgi ievēlētos Baltijas Republiku vadītājus un valsts varas orgānus. Ungārijas Republikas valdība tic, ka Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika saņems starptautiskās garantijas tam, ka tuvākajā laikā varēs sasniegt savu tautu deklarēto mērķi — patiesu suverenitāti, ko atbalsta pasaules demokrātiskie spēki.

Ungārijas Republikas valdība pilnvaro Ārlietu ministriju paplašināt Ungārijas Republikas pārstāvniecību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā un sagatavot iespēju šīm republikām attiecīgā līmenī veidot pārstāvniecības Ungārijā.

Ungārijas Republikas Ārlietu ministrija šo paziņojumu oficiāli iesniegs Baltijas Republiku vadītājiem pa diplomātiskajiem kanāliem.

25.08.1991. Ungārijas Republikas Ārlietu ministrija

ĀMA, sēr.Nr.210. Fakss. 25.08.1991. saņemts LR ĀM. Paziņojums ungāru valodā. Tulkojums no neoficiālā tulkojuma krievu valodā.

1MTI — Informācijas aģentūra

 

 

Argentīnas Republikas vēstnieka PSRS vēstule par Argentīnas valdības 25.08.1991. deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Viņa Ekselencei Latvijas Republikas ārlietu ministram

Man ir tas gods uzrunāt Jūsu Ekselenci pēc Argentīnas Republikas prezidenta Dr.Carlos Saul Menem norādījuma un lūgt Jūs informēt Latvijas valsts galvu Anatoliju Gorbunovu, ka apmēram plkst.22.00 pēc Argentīnas laika svētdien, 25.augustā (pirmdien, 26.augustā, plkst.04.00 pēc Maskavas laika), Argentīnas valdība paziņos par Latvijas Republikas kā starptautisko tiesību subjekta pilnīgas neatkarības atzīšanu.

Tajā pašā laikā tiks paziņots, ka Argentīnas vēstnieks Maskavā vienlaikus tiks akreditēts par vēstnieku Rīgā.

Lūdzu pieņemt manas visaugstākās cieņas apliecinājumu.

Gaston de Prat Gay,

Argentīnas vēstnieks PSRS

ĀMA, sēr.Nr.210. Telekss. 26.08.1991. nosūtīts no Argentīnas vēstniecības PSRS uz LR ĀM. Dokuments spāņu un angļu valodā. Tulkojums no neoficiālā tulkojuma angļu valodā

 

 

Norvēģijas Karalistes ārlietu ministra 25.08.1991. nota par gatavību noslēgt diplomātiskās attiecības

Jūsu Ekselence, [Ārlietu ministram J.Jurkānam]

man ir tas gods informēt Jūs, ka Norvēģijas Valdība vēlas nodibināt diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republikas Valdību.

Šajā sakarā Norvēģijas puse ir gatava pēc iespējas ātrāk izskatīt attiecīgos praktiskos jautājumus.

Mēs vēlētos, lai kopīgā deklarācija par šo jautājumu tiktu parakstīta visdrīzākajā laikā. Šai sakarā man ir prieks Jūs ielūgt uz Oslo tuvākajā nākotnē.

Es drīzumā izsūtīšu uz Rīgu pārstāvi, kas kārtotu šos jautājumus.

Lūdzu, pieņemiet, Jūsu Ekselence, manas visaugstākās cieņas apliecinājumus.

Norvēģijas Karalistes ārlietu ministrs Thorvald Stoltenberg

1991. gada 25. augustā (paraksts)

ĀMA, sēr. Nr.210. Apliecināts noraksts. Nota nosūtīta ar teleksu uz LR ĀM 25.08.1991. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Somijas valdības 25.08.1991. paziņojums par Baltijas republiku neatkarību

Somijas Valdības Ārlietu komisija šodien noturēja sēdi, Republikas prezidentam klātesot. Sēdē pieņemts šāds paziņojums:

Pēdējā laika notikumi acīmredzami veicinājuši Baltijas Republiku neatkarības atgūšanas procesu.

Somijas Valdība ir gatava uzsākt pārrunas par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Baltijas republikām.

Somijas vēstniecība PSRS

ĀMA, sēr. Nr.210. Apliecināts noraksts. 26.08.1991. nosūtīts no PSRS Ārlietu ministrijas Latvijas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Maskavā. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Kanādas ārlietu valsts sekretāres 26.08.1991. paziņojums par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Lietuvu, Latviju un Igauniju un to de iure atzīšanas atkārtotu apstiprināšanu

Kanādas ārlietu valsts sekretāre cienījamā Barbara McDougall šodien paziņoja par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Lietuvu, Latviju un Igauniju.

Kanādas Valdība 52 gadus atbalstījusi šīs trīs valstis varonīgajā cīņā par brīvības atgūšanu. Kanāda nekad nav atzinusi šo valstu aneksiju.

Kanāda uzturēja de iure atzīšanu līdz brīdim, kad Lietuva, Latvija un Igaunija būs brīvas, lai atkārtoti apstiprinātu to neatkarību. Šī diena ir pienākusi.

1991. gada 26. augustā Preses paziņojums

ĀMA, sēr. Nr.210. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Ukrainas Augstākās Padomes Prezidija 26.08.1991. lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Ukrainas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu par valstiskās neatkarības pasludināšanu atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.

2. Ukrainas Ārlietu ministrijai veikt attiecīgās pārrunas un parakstīt vienošanos par Ukrainas un Latvijas Republikas diplomātisko attiecību nodibināšanu.

Ukrainas Augstākās Padomes priekšsēdētājs L.Kravčuks

Kijevā 1991. gada 26. augustā (zīmogs)

ĀMA, sēr. Nr.210. Fakss. 27.08.1991. saņemts LR ĀM. Tulkojums no ukraiņu valodas

 

 

Austrālijas Savienības vēstnieka PSRS vēstule ar premjerministra paziņojuma tekstu par Austrālijas 27.08.1991. lēmumu nodibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm pilnā apjomā

[Latvijas Republikas pastāvīgajam pārstāvim Maskavā]

Dārgais Petera kungs,

man ir tas gods darīt zināmu Jums, ka Austrālijas Valdība 1991. gada 27. augustā ir nolēmusi nodibināt diplomātiskās attiecības pilnā apjomā ar Latvijas Valdību.

"Valdība ir nolēmusi šodien nodibināt diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm Igauniju, Latviju un Lietuvu pilnā apjomā.

Austrālija ir lepna atrasties starp pirmajām valstīm, kas spērusi šo soli.

Tas ir senlolota sapņa piepildījums daudzām Baltijas tautām, kuru pārstāvji atraduši mājas Austrālijā un ir devuši lielisku ieguldījumu mūsu nacionālās dzīves nozarēs.

Austrālija neatzina Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienības sastāvā 1940. gadā, bet mēs līdz šai dienai pieņēmām kā realitāti padomju de facto kontroli Jūsu lietās.

Tagad sakarā ar pagājušās nedēļas notikumiem Baltijas valstis pirmo reizi kopš 1940. gada ir atguvušas kontroli pār savām lietām. Pēc mūsu domām, katra Baltijas valsts ir nodibinājusi pietiekamu kontroli pār tai piederošo teritoriju un atrodas pietiekami drošā stāvoklī, lai dibinātu diplomātiskās attiecības ar citām valstīm, kas atbilst starptautiski pieņemtiem valstu neatkarības kritērijiem.

Mēs ceram uz ciešāku attiecību veidošanu un efektīvāku sadarbību ar Baltijas valstīm. Austrālijas Valdība drīz akreditēs vēstnieku Kopenhāgenā par vēstnieku Lietuvā un Latvijā un vēstnieku Stokholmā par vēstnieku Igaunijā. Viņi nekavējoties ieradīsies apspriest nepieciešamos praktiskos pasākumus ar Baltijas valdībām."

Es būtu pateicīgs, ja Jūs varētu šo piedāvājumu oficiāli iesniegt Jūsu Valdībai.

Sirsnīgi Jūsu, — Cavan Hogue

Austrālijas Savienības vēstnieks PSRS (paraksts)

1991. gada 27. augustā

ĀMA, sēr. Nr. 210. Fakss. 27.08.1991. nosūtīts no Austrālijas vēstniecības Maskavā uz LR Pastāvīgo pārstāvniecību Maskavā. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Gruzijas Republikas prezidenta 27.08.1991. dekrēts par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu

Saskaņā ar Gruzijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu nolemju:

1. Pamatojoties uz 1991. gada 21. augusta aktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības pasludināšanu, Gruzijas Republika atzīst Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti un pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

2. Gruzijas Republikas Ārlietu ministrijai uzsākt pārrunas ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp mūsu valstīm.

3. Gruzijas Republika aicina visas suverēnās valstis atzīt Latvijas Republikas valstisko neatkarību.

Gruzijas Republikas prezidents Z.Gamsahurdija

Tbilisi 1991. gada 27. augustā (zīmogs)

ĀMA, sēr. Nr.210. Apliecināts noraksts. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava vēstule par valdības 27.08.1991. lēmumu atzīt Latvijas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti

[Augstākās Padomes priekšsēdētājam A. Gorbunovam]

Es vēlos paziņot Jūsu Ekselencei, ka Zviedrijas Valdība šodien nolēma formāli un oficiāli atzīt Latvijas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti.

Šajā sakarā pieņemiet manus sirsnīgākos labklājības un uzplaukuma novēlējumus Latvijas Republikas tautai.

Carl Gustaf R

Stokholmā 1991. gada 27. augustā Karaliskā pils, Stokholma

ĀMA, sēr. Nr.210. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Mongolijas Tautas Republikas vēstniecības PSRS 29.08.1991. nota par Latvijas Republikas suverenitātes un neatkarības atzīšanu

Mongolijas Tautas Republikas vēstniecība PSRS apliecina savu cieņu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, un Mongolijas Tautas Republikas Valdības vārdā tai ir tas gods paziņot, ka Mongolijas Tautas Republika atzīst Latvijas Republikas suverenitāti un neatkarību un ir gatava attīstīt ar to draudzīgas attiecības.

Vēstniecība izmanto šo iespēju, lai izteiktu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai savas augstās cieņas apliecinājumus.

Mongolijas Tautas Republikas vēstniecība Maskavā

Maskavā 1991. gada 29. augustā (zīmogs)

ĀMA, sēr. Nr.210. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Dienvidāfrikas Republikas vēstniecības Somijā nota par valdības 29.08.1991. lēmumu atzīt Baltijas valstu neatkarību

Dienvidāfrikas Republikas vēstniecība Somijā izsaka savas cieņas apliecinājumus Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, un tai ir tas gods informēt ministriju, ka Dienvidāfrikas Valdība 1991. gada 29. augustā atzina visu triju Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — neatkarību. Vēstniecībai ir tas gods lūgt iespēju Dienvidāfrikas delegācijai tikties ar ārlietu ministru J.Jurkāna kungu 1991. gada 24. septembrī.

Dienvidāfrikas delegācijas sastāvā būs Luis Mullinder kungs, atbildīgais par Baltijas valstīm Dienvidāfrikas Ārlietu ministrijā Pretorijā, un Philip Riley kungs, Dienvidāfrikas vēstniecības Somijā trešais sekretārs. Delegācija vēlas personīgi pasniegt J.Jurkāna kungam Dienvidāfrikas ārlietu ministra R.F.Botha kunga apsveikuma vēstuli sakarā ar Latvijas neatkarību. Paredzēts arī apspriest kopīgo interešu jautājumus.

Ja Jurkāna kungs ir aizņemts, būsim pateicīgi par tikšanos ar ministra vietnieku otrdien. Lūdzam būt tik laipniem un kontaktēties ar Philip Riley kungu Dienvidāfrikas vēstniecībā Helsinkos [telefona un faksa numuri], lai apstiprinātu tikšanos.

Dienvidāfrikas vēstniecība Somijā izmanto šo izdevību, lai atjaunotu savas visaugstākās cieņas apliecinājumus Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai.

Dienvidāfrikas Republikas vēstniecība Somijā

Helsinki, 1991. gada 19. septembris (zīmogs)

ĀMA, sēr. Nr.210. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Itālijas Republikas prezidenta

29.08.1991. paziņojums

par atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai

[Augstākās Padomes priekšsēdētājam A.Gorbunovam]

Prezidenta kungs,

ziņa par Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanu Itālijas Valdībai un man personīgi izraisīja patiesu prieku, vēl jo vairāk tāpēc, ka nesenā dramatiskā situācija, ko radīja valsts apvērsums Padomju Savienībā, atstāja arī dramatisku iespaidu uz Jūsu valsti. Esmu patiesi priecīgs, ka briesmas ir garām, un izsaku apbrīnu par Latvijas valdības rīcību un tautas izturēšanos.

Itālija, kura nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā, uzskata, ka Latvijas pilnīgas suverenitātes panākšana ir mērķis, kas jāatbalsta visai starptautiskajai sabiedrībai, un nešaubās, ka Latvijas Republikas nākotnes politika pamatosies uz visu Helsinku principu ievērošanu, arī to, kas attiecas uz nacionālajām mazākumgrupām. Tādā veidā tiks likti cieši pamati Jūsu valsts un citu Eiropas valstu sadarbībai, ko Itālijas Valdība aktīvi un pārliecinoši atbalstīs.

Ar šādām jūtām Itālija, kas jau 1921. gadā nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju, ar interesi pievēršas visām jaunajām iespējām divpusējo attiecību plāksnē, kuras radušās, pateicoties pēdējiem notikumiem PSRS un demokrātisko spēku panākumiem. Šādā perspektīvā Itālija ir gatava veidot diplomātiskās attiecības ar Jūsu valsti.

Ar manas visaugstākās cieņas apliecinājumiem,

Jūsu labais un dārgais draugs, — Francesko Cossiga,

Itālijas Republikas prezidents

1991. gada 29. augustā (paraksts)

ĀMA, sēr. Nr. 210. Oriģināls. Tulkojums no itāļu valodas

 

 

Svētā Krēsla valsts sekretāra 29.08.1991. vēstule

sakarā ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu un gatavību atjaunot oficiālās attiecības

[Ministru Padomes priekšsēdētājam I. Godmanim]

Man ir tas gods paziņot Jūsu Ekselencei, ka Svētais Krēsls priecājas, redzot, ka daudzas starptautiskās sabiedrības dalībvalstis atzīst Jūsu valsts suverenitāti, ar to izbeidzot pārlieku ilgo aneksiju.

Apustuliskais Krēsls tāpat priecājas, ka jaunie apstākļi ļauj kopš šā brīža apmainīties ar diplomātiskajiem pārstāvjiem un tas ļauj atjaunot oficiālās attiecības, kas vardarbības rezultātā tika pārtrauktas.

Esmu laimīgs darīt Jums zināmu, ka Viņa Svētība Pāvests Jānis Pāvils II lūdz par visas Latvijas tautas labklājību. Es lūdzu Jūs pieņemt manas visdziļākās cieņas apliecinājumus.

1991. gada 29. augustā Angelo , Sodano kardināls, valsts sekretārs

ĀMA, sēr. Nr.210. Fakss. Tulkojums no franču valodas

 

 

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta 31.08.1991.

vēstule sakarā ar Latvijas Republikas

neatkarības atgūšanu

[Augstākās Padomes priekšsēdētājam A.Gorbunovam]

Dārgais Prezidenta kungs!

Es priecājos paziņot, ka Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas atjaunot diplomātiskās attiecības ar Jūsu Valdību.

Kā Jums zināms, Latvijas Republikas atzīšana no Amerikas puses turpinās bez pārtraukuma kopš 1922. gada. Savienotās Valstis nekad nav atzinušas vardarbīgo Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā, un mēs esam lepni, ka bijām kopā ar latviešu tautu daudzos grūtos brīžos pēdējo piecdesmit gadu laikā. Tāpēc esmu sevišķi priecīgs, ka nesenie notikumi deva Jums iespēju atjaunot neatkarīgas valsts statusu un mums apmainīties ar diplomātiem. Savienotās Valstis cer uz siltu un abpusēji labvēlīgu attiecību attīstību starp abām mūsu nācijām.

Pēdējo gadu laikā Latvijas tautas drosme un mērķtiecība ir bijis paraugs un iedvesmojums visiem mums, kas mīl brīvību. Pasaule neaizmirsīs Jūsu personīgo drosmi un disciplinēto vadību janvāra drūmajās dienās un nesenā apvērsuma laikā. Es vēlētos nākotnē ar Jums tikties un ceru uz regulāriem un auglīgiem kontaktiem starp mūsu abām valdībām turpmāko mēnešu un gadu laikā.

Amerikas tautas vārdā, lūdzu, pieņemiet mūsu apsveikumus Jums un visai latviešu tautai sakarā ar patiesi nopelnīto brīvību un neatkarību.

Sirsnīgi, — G.Bush

Baltais nams, Vašingtona. 1991. gada 31. augustā (paraksts)

ĀMA, sēr. Nr. 210. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Izraēlas Valsts ģenerālkonsulāta Maskavā nota

ar ārlietu ministra 04.09.1991. paziņojumu

par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu

Izraēlas Valsts ģenerālkonsulāts apliecina savu cieņu Latvijas Republikas oficiālajai pārstāvniecībai. Lūdzu, iepazīstieties ar David Levy , Izraēlas Valsts ārlietu ministra un premjerministra vietnieka, 1991. gada 4. septembra paziņojumu par Baltijas valstu neatkarības pasludināšanu:

 

"Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdību lūguma rezultātā un pēc saskaņošanas ar premjerministru šorīt mēs esam nolēmuši paziņot, ka Izraēlas Valdība atzīst to neatkarību. Tās ir nogājušas garu ceļu uz brīvību un beidzot sasniegušas neatkarību.

Tuvākajā nākotnē vienosimies, kādā veidā mēs nodibināsim diplomātiskās attiecības starp tām un Izraēlu, taču mums ir jāatceras notikumi holokausta periodā. Šīm valstīm ir jāmācās no pagātnes, it sevišķi jaunajai paaudzei jāsaprot, ka tas bija noziegums, kas atvēra strutojošu rētu, kura nekad nesadzīs. Mūsu vienīgais mierinājums būs jaunatnes zināšana par nežēlīgo izrēķināšanos ar mūsu tautu, piemērs, kas būs mācība nākotnei.

Mēs apsveicam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas republikas ar viņu neatkarību. Šis notikums, kas tika gaidīts, ir īstenojies.

David Levy

,

premjerministra vietnieks,

Izraēlas Valsts ārlietu ministrs"

Izraēlas Valsts ģenerālkonsulāts izmanto šo izdevību, lai izteiktu savas visaugstākās cieņas apliecinājumus.

1991. gada 5. septembrī Izraēlas Valsts ģenerālkonsulāts Maskavā

ĀMA, sēr. Nr.210. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Japānas ārlietu ministra vēstule par valdības

06.09.1991. lēmumu atzīt Latvijas neatkarību

un gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

Jūsu Ekselence, [Ārlietu ministram J.Jurkānam]

man ir tas gods informēt Jūsu Ekselenci, ka Japānas Valdība atzīst Latvijas Republikas neatkarību no 1991. gada 6. septembra, un Japānas Valdība vēlas pēc iespējas ātrāk nodibināt diplomātiskās attiecības starp abām valstīm.

Japānas Valdība un tauta sirsnīgi apsveic Latvijas Republikas Valdību un tautu sakarā ar tās neatkarību. Šajā labvēlīgajā brīdī es vēlos arī uzsvērt, ka Japānas Valdība un tauta sirsnīgi cer uz Latvijas Republikas labklājību, dedzīgi vēlas attīstīt draudzīgas un labvēlīgas attiecības starp abām valstīm.

Es izmantoju šo izdevību, lai izteiktu Jūsu Ekselencei manas visaugstākās cieņas apliecinājumus.

Taro Nakayama

,

Tokijā 1991. gada 6. septembrī Japānas ārlietu ministrs

ĀMA, sēr. Nr. 210. Kopija. Tulkojums no angļu valodas

 

Ķīnas Tautas Republikas valsts padomnieka

un ārlietu ministra 07.09.1991. vēstule

par Latvijas valdības atzīšanu

un tūlītēju diplomātisko attiecību nodibināšanu

Jūsu Ekselence, [Ārlietu ministram J.Jurkānam]

man ir tas gods Ķīnas Tautas Republikas Valdības vārdā apsveikt Jūs ar Latvijas Republikas neatkarību. Izmantojot izdevību, vēlos Jums paziņot, ka Ķīnas valdība ir nolēmusi atzīt Latvijas Republikas Valdību un nekavējoties nosūtīt ārlietu ministra vietnieku Tian Zengpei uz Latviju sarunām par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp abām valstīm.

Ķīnas valdība vēlas attīstīt draudzīgas attiecības un sadarbību ar Latviju, kas balstītos uz pieciem mierīgas līdzāspastāvēšanas principiem. Lai draudzība starp Ķīnas un Latvijas tautām pieaug ar katru dienu.

Cian Cichen,

Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministrs

Pekinā 1991.gada 7.septembrī

ĀMA, sēr.Nr.210. Fakss. Tulkojums no neoficiālā tulkojuma angļu valodā

 

 

Irānas Islama Republikas ārlietu ministra 10.09.1991. nota par gatavību nodibināt diplomātiskās attiecības

un atbalstu Latvijas neatkarībai

[Ārlietu ministram J.Jurkānam]

Žēlsirdīgā, līdzjūtīgā Allāha vārdā,

Jūsu Ekselence,

es vēlos Jūs apsveikt sakarā ar Latvijas Republikas tikko atgūto neatkarību.

Sekojot ārpolitikas principiem, Irānas Islama Republika respektē tautu gribu un vēlēšanos.

Tāpat kā 1929.gada 15.janvārī, kad mana valsts noslēdza draudzības līgumu ar Latvijas Republiku, tagad arī es paziņoju, ka mana valsts ir gatava nodibināt diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.

Es izmantoju šo izdevību, lai vēlētu panākumus Jums un labklājību Latvijas valstij un tautai.

Es ceru, ka tuvākajā nākotnē mēs piedzīvosim divpusējo attiecību nodibināšanu un nostiprināšanu.

Ali Akbar Velayati,

10.09.1991. Irānas Islama Republikas ārlietu ministrs

ĀMA, sēr.Nr.210. Oriģināls. Nota farsi valodā, oriģināls parakstīts. Tulkojums no neoficiālā tulkojuma angļu valodā. Notas datums noteikts pēc Irānas valdības paziņojuma par Latvijas Republikas atzīšanu 1991.gada 10.septembrī

 

 

Spānijas karaļa Huana Karlosa I 20.09.1991.

apsveikums sakarā ar Latvijas Republikas

neatkarības atjaunošanu

Ekselence, [Augstākās Padomes priekšsēdētājam A.Gorbunovam]

sakarā ar attiecību atjaunošanu starp mūsu valstīm un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka vizīti Rīgā man ir tas prieks nosūtīt Jūsu Ekselencei sirsnīgus apsveikuma vārdus laikā, kad Latvijas Republika ir atguvusi savu suverenitāti un laimīgi atgriezusies starptautiskajā sabiedrībā kā neatkarīga valsts.

Pieņemiet manus vislabākos novēlējumus Jūsu valsts uzplaukumam un Jūsu Ekselences personīgajai labklājībai.

Juan Carlos I

Zarzuelas pils 1991.gada 20.septembrī (paraksts)

LVA, 290.f., 8.apr., 111.2.l., 27.–28.lp. Oriģināls. Tulkojums no spāņu valodas.

 

 

Trinidadas un Tobago Republikas pārstāvniecības ANO 16.12.1991. nota ar premjerministra vēstījumu

par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Trinidadas un Tobago pastāvīgā pārstāvniecība Apvienoto Nāciju Organizācijā sveic Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Apvienoto Nāciju Organizācijā un lūdz nosūtīt Latvijas Republikas prezidentam,1 Viņa Ekselencei Anatolijam Gorbunovam, godājamā Trinidadas un Tobago premjerministra A.N.R.Robinson vēstījumu.

 

"Trinidadads un Tobago Republikas Valdības un tautas vārdā man ir tas gods apsveikt Latvijas Republiku ar suverenitātes un neatkarības atjaunošanu.

Jūsu neatkarība ir uzvara cīņā pret apspiedējiem un apliecinājums Jūsu varonīgās tautas garaspēkam un vienotībai. Tā ir neapstrīdams pierādījums tam, ka starptautiskajās attiecībās ir notikušas dziļas, dramatiskas un neatgriezeniskas izmaiņas.

Trinidada un Tobago nelokāmi atbalsta tautu pašnoteikšanās principu ievērošanu un priecājas par Latvijas Republikas pievienošanos tiem, kas paši nosaka savu likteni. Mēs apsveicam Latvijas iestāšanos starptautiskajās organizācijās un ceram uz daudzveidīgu un savstarpēji izdevīgu abu valstu sadarbību.

Latvijas Republika ir atguvusi brīvību un cīnās par savas tautas dzīves uzlabošanu un attīstību, tāpēc Trinidada un Tobago apliecina pilnīgu sadarbību un atbalstu un novēl mieru un labklājību nākotnē.

A.N.R.Robinson,

Trinidadas un Tobago Republikas premjerministrs."

Trinidadas un Tobago Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Apvienotajās Nācijās apliecina visaugstāko cieņu Latvijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Trinidadas un Tobago pārstāvniecība ANO

Ņujorka 1991.gada 16.decembrī (zīmogs)

LVA, 290. f., 8.apr., 1112.l., 50.lp. Oriģināls. Tulkojums no angļu valodas

 

 

Latvijas Republikas un Gambijas Republikas 12.03.1998. protokols par diplomātisko attiecību nodibināšanu

Latvijas Republika un Gambijas Republika, vadoties no ANO Statūtu un starptautisko tiesību principiem, vēloties attīstīt un nostiprināt draudzīgas attiecības starp abām tautām un izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību,

nolēma nodibināt diplomātiskās attiecības vēstnieku līmenī.

Šīs attiecības tiks veidotas saskaņā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju "Par diplomātiskajām attiecībām".

Šis protokols stājas spēkā līdz ar parakstīšanas brīdi.

Parakstīts Parīzē 1998.gada 12.martā divos eksemplāros, katrs latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir autentiski.

Latvijas Republikas vārdā Gambijas Republikas vārdā

V.E.Sandra Kalniete, V.E.N’Jogu Saers Bahs,

ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

(paraksts) (paraksts)

ĀMA, sēr.Nr.210. Oriģināls

 

Publikācija — pēc Latvijas Arhīvistu biedrības, Ārlietu ministrijas un Latvijas Valsts vēstures arhīva krājuma "Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918 – 1998" (Nordik, 1999)