Trešdien, 22. augustā, darbu sāka rekonstruētā Ķeguma hidroelektrostacija

Atjaunotās Ķeguma HES atklāšanā: ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Ministru prezidents Andris Bērziņš, "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris un māksliniece Džemma Skulme Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Svinīgajā pasākumā piedalījās Ministru prezidents Andris Bērziņš, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" vadība, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji un citas augstas amatpersonas.

Ķeguma spēkstacijas darba gadu skaits iesniedzies nu jau septītajā gadu desmitā. 1936. gada 4. augustā tika pieņemts "Likums par Ķeguma spēka stacijas būvi". Īstenojot šo likumu un līgumu ar zviedru celtniecības firmu "Svenska Enterprenad A.B.", trīs gadu laikā tika uzcelta viena no tā laika modernākajām hidroelektrostacijām Eiropā. 1939. gada 15. oktobrī tika ieslēgts pirmais hidroagregāts, kas bija pamats vienotas Latvijas energosistēmas darbībai.

Otrā pasaules kara laikā Ķeguma HES gandrīz pilnībā tika saspridzināta. 1944. gada rudenī sāktie atjaunošanas darbi atkal prasīja trīs gadus. Gadu gaitā uz Daugavas gan lejpus, gan augšpus šai hidroelektrostacijai pievienojās radinieces - Pļaviņu HES un Rīgas HES, tomēr darba nekļuva mazāk. Lai palielinātu ģenerējošo jaudu, mazinātu straujās un lielās līmeņu izmaiņas ūdenskrātuvē, septiņdesmito gadu vidū tika īstenots Ķeguma HES paplašināšanas projekts. Tūlīt pēc paplašināšanas spēkstacijas vadība sāka domāt par to hidroagregātu rekonstrukciju, kas bija nokalpojuši apmēram piecdesmit gadu. 1986. gadā PSRS Enerģētikas un elektrifikācijas ministrija pieņēma lēmumu par Ķeguma HES tehnisko modernizāciju. Projekts tika izstrādāts projektēšanas institūtā "Hidroprojekts" Krievijā, bet īstenots tas tika daļēji. Hidroagregātu nomaiņai tika pieņemts norvēģu konsultantu firmas "Norplan" priekšlikums — pāriet uz Rietumu tehnoloģiskajām iekārtām. 1996. gada nogalē tika noslēgts līgums ar konkursa kārtībā izvēlēto franču firmu "Gec Alstom" par Ķeguma HES pilnu rekonstrukciju.

1998. gada 11. maijā svinīgi tika sākti rekonstrukcijas darbi. Tie tika veikti par ERAB izsniegto kredītu. Rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedza trīspadsmit miljonus latu. Nu, pēc trīs gadiem, darbi ir pabeigti un ekspluatācijai nodoti četri modernizētie hidroagregāti. Līdz ar to ir pielikts punkts patlaban vērienīgākajam VAS "Latvenergo" investīciju projektam — Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijai.

Atklāšanas pasākumā A. Bērziņš sacīja, ka neatkarība enerģētikā ir viens no svarīgākajiem valsts neatkarības stūrakmeņiem. Ministru prezidents pateicās visiem, kas daudz darījuši, lai atjaunotu Ķeguma spēkstaciju kā papildu garantiju Latvijas neatkarībai un tās ekonomiskās patstāvības stiprināšanai. Ar Ķeguma HES atjaunošanu ir sperts plats solis pretī vienotam Baltijas un Eiropas Savienības enerģētikas tirgum. Pateicoties Latvijas enerģētiķu darbam, jau šobrīd ES kontekstā nav problēmu ar pašatražojošo resursu sagādāšanu mūsu valstij, atzina A. Bērziņš.

Ekonomikas ministrs A. Kalvītis savukārt norādīja, ka latvieši bieži vien ar neuzticību raugās uz jaunām lietām, it īpaši — uz lieliem investīciju projektiem. 1996. gadā, kad valdībai bija jāpieņem lēmums par kredīta ņemšanu, daudzi politiķi nostājās opozīcijā. Tomēr lēmums tika pieņemts. Un tagad visi elektroenerģijas lietotāji ar lielu gandarījumu var skatīties uz paveikto un uz to, kas gaidāms nākamajās desmitgadēs. A. Kalvītis vēlēja arī citiem būt drošākiem, uzdrīkstēties iesaistīties aizvien jaunos investīciju projektos, jo tikai tā iespējams mūsu valsts ekonomiku stabilizēt un attīstīt pienācīgos tempos.

"Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons savu uzrunu sāka ar citātu: "Pozitīvie un radošie spēki, kas ceļ tautu un valsti, pie mums vairojas. Mēs jūtam un redzam, ka nostiprinās pamati, uz kuriem mēs stāvam un uz kuriem mēs gribam, lai nostājas paaudzes mūsu valstī. Daugavas spēkstacija "Ķegums" ir visspožākā izpausme mūsu neatlaidīgās uz priekšu iešanas pierādījumu virknē." Šos vārdus teicis Kārlis Ulmanis tad, kad Ķeguma HES tika likts pamatakmens. Veicot īsu ekskursu Ķeguma HES pastāvēšanas vēsturē, K. Miķelsons izgaismoja tās nozīmīgo lomu tautsaimniecības attīstībā. Šīs dienas pasākums ir vēsturisks, sacīja K. Miķelsons, ar padarīto mēs iekļaujamies vēsturē, ko paši neesam sākuši, ar padarīto stiprinām vērtības, kuras paši neesam radījuši, ar padarīto mēs veidojam to, kas ir lielāks un varenāks par mums – ūdens spēku.

Arī "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ojārs Kehris un filiāles "Daugavas hidroelektrostacijas" direktors Gunārs Cvetkovs atzina, ka Ķeguma HES atjaunošana ieies enerģētikas un tautsaimniecības vēsturē. O. Kehris norādīja uz Daugavas kaskādē turpmāk darāmo, proti, jāizvērtē Pļaviņu HES drošība. Šī spēkstacija savulaik tikusi uzcelta uz mīkstas grunts, tāpēc slēpj sevī draudus gan Ķeguma HES, gan Rīgai.

Uzņēmuma "Alstom Hydro" projektu vadītājs Filips Lemons kā galvenos ieguvumus pēc Ķeguma HES modernizēšanas minēja agregātu kalpošanas ilguma palielināšanos un turbīnu jaudas paaugstināšanos. Pēc rekonstrukcijas Ķeguma HES darbības spēja tiek atjaunota uz četrdesmit gadiem, savukārt agregātu lietderības koeficients pieaudzis no 82% līdz 91,4%, kas kopumā ļaus elektrostacijai gadā papildus izstrādāt 25 miljonus kWh.

Par godu atjaunotajai spēkstacijai Ministru prezidents un "Latvenergo" prezidents uzstādīja Ķeguma HES pēcrekonstrukcijas atklāšanas plāksni ar uzrakstu "Jaunas enerģijas sākumam".

Svinības turpinājās spēkstacijas iekštelpās, kur četras jaunās turbīnas ieguva vārdus un krustvecākus. Ceturtajai turbīnai tika dots "Lielvārdes" vārds, un par tās krusttēvu kļuva A. Bērziņš. Trešajai turbīnai "Ikšķile" darbīgu mūžu vēlēja tās krusttēvs A. Kalvītis. Par otrās turbīnas — "Koknese" — krustmāti tika izraudzīta māksliniece Džemma Skulme, bet pirmās — "Aizkraukles" — krusttēva godā celts tika K. Miķelsons. Lai ilgs mūžs un darba spars, siltumu un gaismu cilvēkiem dāvājot, — to jaunajiem agregātiem domās novēlēja ikviens klātesošais.

Marika Līdaka, "LV" tautsaimniecības redaktore

Par valsts neatkarību enerģētikā apspriežas "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš		Bez valdības lēmuma 1996.gadā Ķeguma atjaunotne nevarētu notikt apzinās Kārlis Miķelsons un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis		Ar padarīto mēs iekļaujamies vēsturē — par spēkstacijas nākotni glāzi paceļ "Latvenergo" vadonis Kārlis Miķelsons

Augsto viesu pulkā līdzās Ministru prezidentam Andrim Bērziņam —  arī Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona		Ministru prezidents Andris Bērziņš parakstās, ka kļuvis par Lielvārdes turbīnas krusttēvu, savukārt par Kokneses turbīnas krustmāti sevi atzīst māksliniece Džemma Skulme

Jaunā enerģija dos gaismu, spēku un siltumu ne tikai mums, bet arī nākamajām Latvijas tautas paaudzēm Foto: Arnis Blumbergs, "LV"