Ar kopīgu baltiešu vēlmi drošības ceļā uz NATO

Par Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanos

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs

Vakar, 23. augustā, Rīgā notika kārtējā, šogad jau otrā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kurā Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks apsprieda savu valstu Rīcības plānu dalībai NATO izpildi.

Ministri apsprieda arī Baltijas valstu kopējo projektu — BALTBAT, BALTDEFKOL, BALTNET un BALTRON — attīstību. Tika pārrunāta arī semināra "Baltijas valstu militāro struktūru sadarbība vides aizsardzības jomā" rīkošana. Šo semināru septembrī Siguldā organizē Latvijas Aizsardzības ministrija kopīgi ar ASV Vides aizsardzības aģentūras 5. reģionu un Zviedrijas bruņotajiem spēkiem. Latvijas puse Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus vakar iepazīstināja arī ar savu operatīvās plānošanas pieredzi.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri vakar parakstīja līgumu par BALTBAT štāba darbību, kā arī komunikē par sarunu gaitu.

Iepriekšējā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās notika februārī Tallinā, nākamā tikšanās būs gada beigās Viļņā.

Vakar notika arī aizsardzības ministru preses konference, kurā Ģirts Valdis Kristovskis, Lins Linkevičs un Jiri Luiks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstneša" jautājums: — Ministru kungi, kā jūs katrs vērtējat savas valsts gatavību iestāties NATO, ja tas būtu aktuāli jau šobrīd? Un ko jūs sagaidāt no NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes 2002.gadā?

Ģ.V.Kristovskis: — Mēs uz Prāgas apspriedi raugāmies cerīgi, ar optimismu un paveicama darba apziņu. Un šī apziņa liecina: Latvija un arī mūsu tuvākie kaimiņi — Igaunija un Lietuva — ir sasnieguši tādu gatavības pakāpi, ka droši gaida izvērtējumu. Mēs esam gatavi pierādīt, ka spēsim būt uzticami NATO dalībnieki. Taču vienlaikus mēs apzināmies, ka darāmā vēl ir daudz, ka par mūsu valsts un mūsu reģiona nostiprināšanu būs jādomā vēl daudzus gadus, arī nākamajām paaudzēm.

Lins Linkevičs: — Es gribu uzsvērt, ka runa nav tikai par mūsu gatavību, bet arī par NATO gatavību mūsu uzņemšanai. Mēs esam gatavi uzņemties šo atbildību, gatavi aizstāvēt savu pozīciju un savas vērtības. Šo manu pārliecību tagad vairo arī divpadsmit Lietuvas politisko partiju — gan pozīcijas, gan opozīcijas— atbalsts mūsu valsts aizsardzības koncepcijai un ilgtermiņa aizsardzības budžetam. Tā ir visskaidrākā liecība, ka aizsardzība ir mūsu prioritāte. Šīs koncepcijas pieņemšana patiešām dod pamatu ar optimismu raudzīties uz Prāgas apspriedi.

Jiri Luiks: — Es pilnībā piekrītu savu kolēģu teiktajam. Igaunija ir gatava uzņemties atbildību būt par NATO dalībvalsti. Taču NATO paplašināšana ir process, kas nebeigsies ar Prāgas apspriedi vai Baltijas valstu uzņemšanas līgumu ratificēšanu. NATO dalībvalstis taču pastāvīgi rūpējas par savu aizsardzības spēju nostiprināšanu, un tas būs arī mūsu nākotnes uzdevums.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"