Kad celulozes rūpnīcas projekts nonācis krustcelēs

Interese par celulozes rūpnīcas projekta virzību neizsīkst — par to liecināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvju biedriskā saspiestība preses konferencē, kas notika 15. augustā. Tās rīkotāji — "Metsäliitto International" izpilddirektors un a/s "Baltic Pulp" valdes priekšsēdētājs Ēriks Lāgervals, konsultāciju firmas "PCA Corporate Finance" vecākais padomnieks Kari Nars un SIA "Konsorts" prezidents Uldis Osis — bija vienisprātis, ka Latvijas pusei ir jāpaātrina projekta īstenošanas gaita, lai varētu iekļauties sarunu grafikā un nepakļautu riskam visas investīcijas.

Ē. Lāgervals atgādināja, ka saskaņā ar sākotnējo grafiku sarunas par projekta īstenošanas līgumu starp potenciālajiem investoriem un Latvijas valsti bija jābeidz šā gada 1. aprīlī. Diemžēl sarunas par koksnes nodrošinājuma pašpietiekamību, subsīdijām un infrastruktūru ir ieilgušas. Viņš norādīja, ka 1998. gadā abas ieinteresētās puses apspriedušas jautājumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem kā koksnes nodrošinājuma aspektu, tāpēc pārsteigumu radot pašreizējās nostādņu izmaiņas. "Metsäliitto" un "Södra" uzskata, ka pamatnosacījumiem ir jāpaliek nemainīgiem līdz sarunu beigām. Viens no tādiem ir valsts mežu platību, kas radītu pamatu 40% lielam — 1,2 miljonu kubikmetri gadā — koksnes pašnodrošinājumam, nodošana koncesijā a/s "Baltic Pulp" pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādi jau šobrīd pastāv Latvijā noslēgtajiem mežizstrādes ilgtermiņa līgumiem. Ē. Lāgervals uzsvēra, ka investori negrasās celulozes ražošanai izmantot zāģbaļķus. Tos varētu pārdot valsts mežu apsaimniekotājiem a/s "Latvijas valsts meži", kas savukārt zāģbaļķus realizētu neatkarīgi no "Baltic Pulp". Investori piedāvā šim uzņēmumam nodot arī pirmās izvēles tiesības mežkopības darbos, kas jāveic "Baltic Pulp" ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatību mežos. Visus jautājumus var atrisināt sarunu ceļā, atzina Ē. Lāgervals, tomēr vilcināties ar pamatjautājumu atrisināšanu nevajadzētu. Kā pēdējo brīdi, kad noslēgt sarunas, viņš minēja 2002. gada nogali.

Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos Arvīds Ozols norādīja, ka sarunas var ļoti ātri pabeigt tad, ja puses visam piekrīt. Taču ir vairāki jautājumi, kas ir jutīgi un būtiski gan Latvijas sabiedrībai, ekonomikai un mežu nozarei. Šie jautājumi ir jāizsver un jāizvērtē ļoti rūpīgi, un sarunu rezultātā jānonāk pie tādiem rezultātiem, kuri ir pieņemami ne tikai abām pusēm — akcionāriem, bet arī Latvijas sabiedrībai un mežu nozarei kopumā.

A. Ozols informēja, ka Latvijas valdība ir akceptējusi daudzus atbalsta pasākumus, kas saistās gan ar nodokļu režīmu, gan ar atbalstu cilvēku izglītošanā un sagatavošanā darbam jaunajā uzņēmumā. Valdība akceptējusi arī koncepciju par vispārējo infrastruktūras atbalstu celulozes rūpnīcas projekta kontekstā. Ir izskanējis jautājums: kāpēc rūpnīcas vajadzībām nepieciešams būvēt labus ceļus. Uzskatu, ka labus ceļus vajag mums visiem, bet šis projekts starptautiskā kontekstā var stimulēt investīciju piesaisti un to, lai Latvijas infrastruktūra tik tiešām varētu sasniegt Eiropas līmeni iespējami īsākā laikā, sacīja A. Ozols.

Kā jau jebkurās sarunās, ir jautājumi, kur pušu viedokļi atšķiras. Piemēram, Latvijas puse nav gatava ne uz kādu piekāpšanos attiecībā uz dabas resursu nodokli.

Otrs būtiskākais sarunu jautājums pašlaik ir koksnes sagādes jautājums. Ministru kabinets (MK) ir akceptējis nostādni: lai samazinātu risku projektam, valsts ir gatava nodrošināt piegādes no valsts mežiem. Iepriekš Latvijas puse principiāli piekrita jautājumam par daļēju koksnes pašnodrošinājumu, taču atklāts palika jautājums par tehniskā risinājuma veidiem. Pušu viedokļi patlaban atšķiras par to, kādā veidā panākt koksnes garantēto daļējo nodrošinājumu rūpnīcai. A. Ozols norādīja, ka sarunu grupa ar potenciālajiem investoriem šobrīd diskutējot par koksnes nodrošinājuma iespējamajiem variantiem.

Runājot par nodokļu atlaidēm, A. Ozols minēja, ka Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likums paredz būtiskas atlaides atbalstāmajām lielajām investīcijām. 13. augustā MK Komitejā tika akceptēti MK noteikumi par procedūru, kādā veidā šīs atlaides ir piemērojamas. Projektam tas varētu būt finansiālā ziņā nozīmīgs atbalsts.

Ekonomikas doktors U. Osis atzina, ka par ekonomiskajiem jautājumiem, no vienas puses, būtu nedaudz priekšlaicīgi runāt, jo pirms pāris mēnešiem tika izsludināts starptautisks konkurss par projekta papildu ekonomisko izpēti. Lielbritānijas konsultāciju kompānija "LTS International", kas pasaulē pazīstama kā augsti profesionāla tieši mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē, uzvarēja šajā konkursā. Nupat tā ir pabeigusi savu darbu, pašlaik notiek viņu veikuma analītiskā izpēte, nosakot, kā šis projekts ekonomiski un finansiāli ietekmēs tautsaimniecības attīstību Latvijā. Pie specifiskiem ekonomikas jautājumiem tuvākajā nākotnē būs iespējams atgriezties, lai iepazītos ar tiem detalizēti, solīja U. Osis.

Pasaules pieredze rāda, ka ražošanas apjomu ziņā Latvijā iecerētajam un tam līdzīgiem uzņēmumiem visur ir ļoti liela ietekme ne tikai celulozes ražošanā, bet gan veselā "saimnieciskā ķēdē" — sākot no mežsaimniecības un beidzot ar dažādām servisu nozarēm. No ekonomiskā viedokļa ļoti svarīgs ir tā dēvētais ķēdes efekts, kad līdztekus celulozes kombinātam varēs attīstīties arī citas rūpniecības nozares. Kokmateriāli, kas netiks izmantoti celulozes ražošanai, tiks vai nu pārdoti Latvijas valsts mežu apsaimniekotājam a/s "Latvijas valsts meži", vai realizēti kādā citā veidā. Katrā ziņā tas būs nozīmīgs resursu avots citām nozarēm, piemēram, būvelementu, mēbeļu detaļu, kā arī gatavu mēbeļu, kas ir produkts ar īpaši augstu pievienoto vērtību, ražošanai. Analogi projekti pasaulē rāda, ka saskarīgās nozarēs tiek nodarbināts daudzkārt vairāk strādājošo nekā pašā uzņēmumā. Celulozes rūpnīca ir industriāla kompleksa ar tūkstošiem strādājošo un simtiem miljonu apgrozījumu gadā katalizators un kodols. Latvijas gadījumā var runāt nevis par dažiem simtiem, bet gan par desmit tūkstošiem jaunu darba vietu. Tas ir ļoti nozīmīgs ekonomisks efekts.

Raugoties uz celulozes rūpnīcas projektu no tautsaimniecības viedokļa, U. Osis atgādināja, ka padomju gados Latvijā bija ļoti daudz lielu uzņēmumu ar filiālēm reģionos un mazākās pilsētās. Cilvēki bija nodarbināti. Sabrūkot PSRS, darbību beidza gandrīz visi lieluzņēmumi. Tomēr arī tādā nelielā valstī, kāda ir Latvija, ir vajadzīgi lieluzņēmumi, jo pēc resursu un produktivitātes vērtējuma redzams, ka liels uzņēmums ir pamats un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tā kā iekšējais tirgus ir par šauru, arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jāstrādā eksportam, bet to darīt ir daudz sarežģītāk nekā lielam uzņēmumam. Faktiski bez nopietna valsts atbalsta mazais uzņēmums gandrīz nav spējīgs attīstīties. Tā ir problēma Latvijā. Celulozes rūpnīcas izveide varētu būt viens no risinājumiem, kā plašā amplitūdā veicināt attiecīgās nozares mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Par ieguvumiem, ko Latvijai sagādās īstenotais celulozes rūpnīcas projekts, sprieda arī "Metsäliitto" un "Södra" finansu konsultants K. Nars. Bijušais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izpilddirektors uzskata, ka ieguvums no šīs visu laiku lielākās investīcijas Latvijā vēl nav pilnībā novērtēts. Tas radīs milzīgus ārvalstu valūtu ienākumus, apmēram 350 miljonus eiro gadā, kas ir 15% no ikgadējā Latvijas eksporta apjoma. Turklāt projekta īstenošana citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem kalpos par svarīgu signālu tam, ka Latvijā ir investīcijām labvēlīga vide.

Skaidrāk nepieciešams izprast arī darba vietu radīšanas aspektu, uzskata K. Nars. Ne mazāk svarīgs par tiešo nodarbinātības pieaugumu — 350 jaunām darba vietām rūpnīcā — ir arī netiešais nodarbinātības pieaugums citās sfērās, piemēram, konsultācijas, celtniecība, transports, ielu remonts un apkope, veikali, sadzīves pakalpojumi un tamlīdzīgi.

Tomēr jāsaprot, ka investīcijas nav labdarība, uzsvēra K. Nars. Neviens neriskēs ieguldīt miljardu ASV dolāru dārgā rūpnīcā bez simtprocentu garantijas, ka rūpnīca varēs strādāt nepārtraukti, pateicoties pastāvīgai un drošai kokmateriālu piegādei. "Metsäliitto" un "Södra" jau izrādījusi gatavību kompromisam, atsaucot prasību par uzņēmumam nepieciešamo meža platību ieguldījumu pamatkapitālā. Bet tā stingri turas pie ilgtermiņa mežizstrādes līgumu prasības attiecībā uz izejmateriāliem. Šis ir izšķirošs jautājums, kura risinājums var īstenot vai izjaukt projektu, uzskata K. Nars. Viņš norādīja, ka Baltijas valstīs pietiek vietas tikai vienai lielai celulozes rūpnīcai, un Latvijas kaimiņi, tostarp Krievija, ir izrādījuši interesi par celulozes rūpnīcas projektu. Tāpēc viņš rosināja Latviju beidzot pieņemt galīgo lēmumu par šo projektu.

Pēc preses konferences, sazinoties ar ekonomikas ministra preses sekretāri, "Latvijas Vēstnesis" noskaidroja, ka Aigars Kalvītis principiāli atbalstot mežu nodošanu ilgtermiņa apsaimniekošanā "Baltic Pulp". Diskutējams ir vienīgi jautājums par līguma termiņiem un mežu daudzumu.

Marika Līdaka, "LV" tautsaimniecības redaktore