Iesniegumi

Likumprojekti:

Repatriācijas likums

Saeimas dok.Nr.3391; likumprojekts Nr.972

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001.gada 10.jūlija sēdē akceptēts (prot.Nr.32, 12.§)
un 13.jūlijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai Latvijas pilsoņi un latviešu un lībiešu izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) noteikt ar repatriāciju saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2.pants. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis, un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

3.pants. Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem vai apgādībā esošajiem bērniem vai aizgādnībā esošajām pilngadīgajām personām;

3) repatrianta vecākiem.

4.pants. (1) Nepilngadīgai personai vecumā no 14 gadiem līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai repatriācija ir atļauta kopā ar vienu vai abiem vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem, ja ir saņemta nepilngadīgās personas rakstiska piekrišana.

(2) Nepilngadīgai personai vecumā no 16 gadiem ir tiesības repatriēties patstāvīgi, ja ir saņemta ar to kopā dzīvojošo vecāku vai to likumīgo pārstāvju rakstiska piekrišana un ja nepilngadīgās personas paredzamās dzīvesvietas bāriņtiesa vai pagasttiesa devusi piekrišanu un iecēlusi aizbildni.

 

II nodaļa. Valsts un pašvaldību institūciju galvenās funkcijas

5.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde) ir atbildīgā institūcija repatriācijas jautājumos un veic šādas galvenās ar repatriāciju saistītās funkcijas:

1) pieņem un izskata dokumentus par repatrianta statusa piešķiršanu;

2) veic repatriantu uzskaiti;

3) nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, kā arī nodrošina ar informāciju par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem jautājumiem;

4) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus.

6.pants. (1) Lai nodrošinātu šā likuma 15.pantā paredzētās materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem, finansējums tiek piešķirts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros.

(2) Juridisko vai fizisko personu ziedojumi tiek ieskaitīti Pārvaldes ziedojumu un dāvinājumu norēķinu kontā, un šie līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar norādīto mērķi.

7.pants. Pašvaldības veic šādas ar repatriāciju saistītas funkcijas:

1) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā;

2) pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.

 

III nodaļa . Repatriācijas kārtība

8.pants. (1) Repatrianta statusa iegūšanai persona Ministru kabineta noteiktos dokumentus iesniedz Pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

(2) Pārvalde pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pieņem lēmumu par:

1) repatrianta statusa piešķiršanu;

2) atteikumu piešķirt repatrianta statusu;

3) uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantiem un šā likuma 3.pantā minētajām personām.

9.pants. (1) Pieņemto lēmumu persona mēneša laikā no atteikuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata mēneša laikā.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana nerada tiesības personai uzturēties Latvijā.

10.pants. Ja persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas repatrianta statusa iegūšanai, Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par repatrianta statusa atņemšanu.

 

IV nodaļa. Repatrianta tiesības

11.pants. Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības bez maksas saņemt imigrācijas vīzu un uzturēšanās atļauju.

12.pants. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā repatriantam ir tiesības saņemt palīdzību dzīvojamās platības jautājuma risināšanā.

13.pants. Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai caur robežkontroles punktu ievedama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām gada laikā pēc lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu pieņemšanas.

14.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kas izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par repatrianta statusa piešķiršanu iesnieguši nepieciešamos dokumentus materiālās palīdzības saņemšanai.

15.pants. Repatriantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sniedz materiālo palīdzību:

1) ceļa izdevumu segšanai sakarā ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, ja viņš iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus;

2) ja repatriants ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldē, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu;

3) profesionālajai sagatavošanai un pārkvalifikācijai, ja repatriants ir bez darba;

4) nodrošināšanai ar dzīvojamo platību un ar to saistīto jautājumu risināšanai;

5) repatrianta un viņa ģimenes locekļu adaptācijai un integrācijai.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Repatriācijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.).

2. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Iepriekšējais likums stājās spēkā 1995.gada 24.oktobrī, un daudzas likumā ietvertās normas zaudējušas spēku:

- mainījusies konceptuālā nostāja attiecībā uz emigrāciju (izceļošanu), kura turpmāk netiks reglamentēta ar tiesību aktiem, tādēļ to izslēdz no likumprojekta;

- izslēdzot izceļošanu no likumprojekta, daļēji mainās likuma mērķis;

- precizētas vai vienkāršotas esošās normas (ierobežojumi repatrianta statusa iegūšanai, tiesības uz materiālo palīdzību u.c.);

- izslēgtas normas, kuras ietvertas citos tiesību aktos (starptautiskie līgumi, repatriācijas procesa dokumentēšana, uzturēšanās atļauju anulēšana, ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā u.c.).

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts nosaka to personu loku, kuras ir atzīstamas par repatriantiem, rada pamatnosacījumus un garantijas, lai šīs personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, nosaka repatriantu tiesības, tai skaitā precizē tiesības saņemt materiālo palīdzību. Likumprojekts nosaka ar repatriāciju saistīto valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Nepieciešamie papildu līdzekļi tiesību aktā paredzētās materiālās palīdzības sniegšanai pilnā apjomā
	Rādītāji	Kārtējais	Trīs nākamie gadi	*)
		gads
		2001.	2002.	2003.	2004.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
2.1. Papildu uzturēšanas izdevumi		170 000	170 000	170 000	170 000
2.1.1. Resoram - tiesību akta
īstenotājam		170 000	170 000	170 000	170 000
2.1.2. Citiem resoriem un pašvaldībām
3. Finansiālā ietekme		170 000	170 000	170 000	170 000	4. Prognozējamie kompensējošie
pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai						5. Detalizēts finansiālā pamatojuma
aprēķins
Izmaiņas budžeta izdevumos kopā		170 000	170 000	170 000	170 000
Resoram - tiesību akta īstenotājam
Iekšlietu ministrijai - kopā t.sk.		170 000	170 000	170 000	170 000
5.1. Pabalsti ceļa izdevumu segšanai	109065	109065	109065	109065
5.2. Materiālā palīdzība dzīvokļa
jautājuma risināšanā		42 700	42 700	42 700	42 700
5.3. Pabalstu izmaksa repatriantiem
bezdarba gadījumā		-4 040	-4 040	-4 040	-4 040
5.4. Ar profesionālo apmācību un
pārkvalifikāciju saistīto izdevumu
apmaksa		15 000	15 000	15 000	15 000
5.5. Izdevumu segšana latviešu valodas
apguvei		5 275	5 275	5 275	5 275
5.6. Lekciju kursa apmaksa		1 000	1 000	1 000	1 000
5.7. Ekskursiju organizēšana		1 000	1 000	1 000	1 000
Citiem resoriem un pašvaldībām
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Jāizdod:

1. Ministru kabineta noteikumi par materiālās palīdzības apjomu un izmaksāšanas kārtību repatriantiem no šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Noteikumu projektu paredzēts sagatavot līdz 2002.gada 1.janvārim.

2. Ministru kabineta noteikumi par nepieciešamajiem dokumentiem, kurus persona iesniedz repatrianta statusa saņemšanai, kā arī par repatriācijas atļaujas izsniegšanas, reģistrēšanas un atņemšanas kārtību. Izdošanas mērķis: noteikt iesniedzamo dokumentu apjomu repatrianta statusa piešķiršanai un kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu. Noteikumu projektu paredzēts sagatavot līdz 2002. gada 1.janvārim.

 

V.Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts ?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde ?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Negatīva lēmuma gadījumā indivīds to var pārsūdzēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu indivīds var pārsūdzēt tiesā.

Iekšlietu ministrs M. Segliņš

Valsts informācijas sistēmu likums

Saeimas dok. Nr.3407; likumprojekts Nr.981

Satiksmes ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 7. augusta sēdē akceptēts (prot. Nr.37, 4.§)
un 9. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts informācijas sistēma - informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojuma un datu bāzu strukturizēts kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, lietošana un iznīcināšana (turpmāk - informācijas aprite);

2) valsts informācijas sistēmas organizācija - valsts vai pašvaldības institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā koordinē, organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību;

3) valsts informācijas sistēmas turētājs - valsts informācijas sistēmas organizācija vai juridiska persona, kas uztur šīs sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti;

4) valsts informācijas sistēmas lietotājs - juridiska vai fiziska persona, kura ir noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas organizāciju par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas organizācijas vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) valsts informācijas sistēmas datu subjekts - fiziska vai juridiska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem (turpmāk - piekritīgie reģistrējamie objekti);

6) integrēta valsts informācijas sistēma - loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati;

7) valsts informācijas sistēmu reģistrs - valsts reģistrs valsts informācijas sistēmu uzskaitei un funkciju identificēšanai.

2.pants. Likuma mērķi un uzdevumi

(1) Likuma mērķi ir:

1) nodrošināt valsts informācijas sistēmu organizāciju sadarbību un attīstību;

2) nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamo informācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, lietojot valsts informācijas sistēmas.

(2) Likuma uzdevumi ir:

1) noteikt vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas;

2) regulēt valsts informācijas sistēmu organizāciju sadarbību;

3) noteikt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas un valsts informācijas sistēmas datu subjekta (turpmāk - datu subjekts) tiesības un pienākumus.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta informācijas aprite starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.

(2) Likums attiecas arī uz informācijas sistēmām, ko pašvaldību institūcijas veido un uztur kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļu.

(3) Likuma 6.panta otrā daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur:

1) saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" par valsts noslēpuma objektu atzītas informācijas apritei;

2) informācijas apritei saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

(4) Likums neattiecas uz informācijas sistēmām, ko valsts un pašvaldību institūcijas veido un uztur iekšējās lietošanas informācijas apritei lietvedībā un grāmatvedībā.

4.pants. Valsts informācijas sistēmu darbības koordinācija

(1) Valsts informācijas sistēmas to sadarbības nodrošināšanai tiek apvienotas integrētā valsts informācijas sistēmā.

(2) Satiksmes ministrija koordinē valsts informācijas sistēmu darbību un to sadarbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu attīstības jomā.

(3) Prioritāro valsts informācijas sistēmu attīstības projektu un sistēmu integrācijas projektu uzraudzības kārtību un kopīgās tehniskās un drošības prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(4) Satiksmes ministrija koordinē pētījumus un investīcijas integrētās valsts informācijas sistēmas izveidošanai, valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaista ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm un iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetā par valsts informācijas sistēmu attīstību.

(5) Satiksmes ministrija koordinē valsts informācijas sistēmu reģistra (turpmāk - sistēmu reģistrs) darbu.

5.pants. Valsts informācijas sistēmu izveidošana un reģistrācija

Valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums veidot valsts informācijas sistēmās publiski pieejamu daļu vispārpieejamu informācijas pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Valsts informācijas sistēmu izveido saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros norāda valsts informācijas sistēmas organizāciju.

(3) Valsts informācijas sistēmu reģistrē sistēmu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas pieteikumā tiek iekļauta šāda informācija:

1) valsts informācijas sistēmas organizācijas un valsts informācijas sistēmas turētāja nosaukums un adrese;

2) par reģistrāciju atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds, darbavietas adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

3) valsts informācijas sistēmas izveidošanas un darbības tiesiskais pamats;

4) funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei tiek nodrošināta informācijas aprite;

5) informācijas aprites apjoma un iespējamo valsts informācijas sistēmas lietotāju vispārīgs raksturojums, kā arī datu apmaiņas protokoli - standarti, kas apraksta tehnisko iekārtu un programmu mijiedarbības nosacījumus datu apmaiņas procesā;

6) fiziskās aizsardzības līdzekļi - tehnisko iekārtu aizsardzības līdzekļi pret fiziskas iedarbības radītu valsts informācijas sistēmas apdraudējumu;

7) loģiskās aizsardzības līdzekļi - informācijas un programmatūras aizsardzības līdzekļi, kas, nodrošinot valsts informācijas sistēmas lietotāja identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi, pasargā informāciju no tīšas vai nejaušas grozīšanas vai dzēšanas;

8) valsts informācijas sistēmas tehniskie parametri un datu bāzu raksturojums;

9) valsts informācijas sistēmas projektēšanas, izveidošanas un uzturēšanas izmaksas;

10) informācijas pakalpojumu tarifi.

(4) Reģistrācijas pieteikumā neiekļauj informāciju, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" atzīta par valsts noslēpuma objektu.

6.pants. Valsts informācijas sistēmas darbības principi

(1) Valsts informācijas sistēmu darbībā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem ir reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā valsts reģistrā - valsts informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteikto valstī reģistrējamo objektu identificēšanai, nodrošinot datu aktualizāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas organizācija var deleģēt valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas juridiskai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tā spēj nodrošināt informācijas apriti starptautiskajos līgumos un normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, neradot nepamatotas papildu izmaksas valsts informācijas sistēmas organizācijai un lietotājiem.

(3) Valsts informācijas sistēmu organizāciju sadarbība regulējama ar savstarpējiem līgumiem un normatīvajiem aktiem.

(4) Informācijas pakalpojumus sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot principu - vienāda cena par vienādu informatīvo pakalpojumu.

7.pants. Valsts informācijas sistēmas uzturēšana

(1) Valsts informācijas sistēmas turētājs valsts informācijas sistēmā nodrošina informācijas apriti integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, papildina informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aprīkojumu, izmanto tos valsts informācijas sistēmas vajadzībām, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju apmācību saskaņā ar noslēgtajiem lietošanas līgumiem.

(2) Valsts informācijas sistēmas tiek uzturētas valsts gadskārtējā budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Gadskārtējā valsts budžeta pieprasījumiem par valsts informācijas sistēmas izveidošanu un attīstību pievieno Satiksmes ministrijas atzinumu.

8.pants. Valsts informācijas sistēmas turētāja funkcijas

Valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par:

1) datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, atjaunošanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā;

2) datu ieguves avotu norādi, ja dati nav iegūti tieši no datu subjekta;

3) datu lietošanu un to apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām elektroniskā veidā;

4) piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, ja vien ar likumu nav noteikts citādi;

5) iespēju valsts informācijas sistēmas lietotājiem pieejamos informācijas pakalpojumus saņemt elektroniskā veidā, izmantojot informācijas tehnoloģijas;

6) valsts informācijas sistēmas arhīva veidošanu elektroniskā veidā, to saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību;

7) valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas, valodas lietošanu;

8) normatīvajos aktos noteikto klasifikāciju un klasifikatoru (kodu sistēmu) izmantošanu;

9) licencētas vai speciāli attiecīgajai valsts informācijas sistēmai atbilstoši Latvijas Republikas standartiem izstrādātas programmatūras izmanto-
šanu;

10) valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšanu, uzturēšanu un pieejamību atbilstoši Latvijas Republikas standartiem.

9.pants. Datu subjekta tiesības un pienākums

(1) Datu subjekta tiesības ir:

1) saņemt no valsts informācijas sistēmas datus, kas attiecas uz viņu;

2) paziņot valsts informācijas sistēmas turētājam par pamanītajām nepilnībām datu subjektam atbilstošajos datos un pieprasīt to labošanu;

3) iesniegt Datu valsts inspekcijā sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzības pārkāpumiem valsts informācijas sistēmās.

(2) Datu subjekta pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju normatīvajos aktos noteiktajos termiņos par sevi un piekritīgiem reģistrējamiem objektiem.

10.pants. Informācijas aprites un valsts informācijas sistēmas lietotāju identificēšana

Valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina iespēju identificēt informāciju jebkurā informācijas aprites posmā.

Lai aizsargātu valsts informācijas sistēmu no nesankcionētas pieejas, valsts informācijas sistēmas turētājs nodrošina valsts informācijas sistēmas lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārbaudi.

11.pants. Informācijas pieejamība

(1) Valsts informācijas sistēmas organizācija nodrošina pieeju valsts informācijas sistēmas publiski pieejamai daļai globālajā tīklā.

Valsts informācijas sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

12.pants. Īpašumtiesības uz informāciju

(1) Valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā informācija ir autortiesību (blakustiesību) objekts, valsts informācijas sistēmas organizācija vienojas ar attiecīgu autortiesību (blakustiesību) subjektu par šī objekta izmantošanu.

13.pants. Valsts informācijas sistēmu reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts informācijas sistēmu reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Valsts informācijas sistēmas reorganizācijas vai likvidācijas projektu izstrādā valsts informācijas sistēmas organizācija un saskaņo to ar Satiksmes ministriju.

Pārejas noteikumi

1. Līdz likuma spēkā stāšanās dienai izveidotās valsts informācijas sistēmas tiek reģistrētas sistēmu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

2. Šā likuma 4.panta pirmās daļas un 5.panta pirmās daļas prasības tiek ieviestas trīs gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

2) Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra noteikumi Nr.402 "Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums";

3) Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu";

4) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

5) Ministru kabineta 2000.gada 20.jūnija noteikumi Nr.201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums".

4. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod noteikumus (4.panta trešā daļa):

1) par valsts informācijas sistēmu projektu uzraudzību;

2) par valsts informācijas sistēmu tehnisko realizāciju;

3) par valsts informācijas sistēmu drošību.

5. Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod noteikumus par valsts informācijas sistēmu reģistrāciju (5.panta trešā daļa).

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs ?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums. Nacionālā programma "Informātika" paredz Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (IVNIS) izveidi. Pašreiz valstī nav regulējuma un uzskaites valsts informācijas sistēmu jomā.

2. Tiesību akta projekta būtība. Likumprojekts paredz vienotu valsts informācijas sistēmu, t.sk. valsts reģistru, izveidošanas, reģistrēšanas, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi. Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Uzlabos informatīvo infrastruktūru valstī un informācijas pakalpojumu sniegšanas iespējas uzņēmējiem.

3. Sociālo seku izvērtējums. Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi. Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Rādītāji Kārtējais Trīs nākamie gadi *)

gads

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie

pasākumi papildu izdevumu

finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojektā ir paredzēts, ka valsts informācijas sistēmu attīstības un integrācijas projektu uzraudzības kārtību, kopīgās tehniskās un drošības prasības, kā arī valsts informācijas sistēmu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Valsts informācijas sistēmu likuma spēkā stāšanās brīža ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumi nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām";

2) Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra noteikumi nr.402 "Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas uzraudzības padomes nolikums";

3) Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu";

4) Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi";

5) Ministru kabineta 2000.gada 20.jūnija noteikumi nr.201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums".

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi par valsts informācijas sistēmu reģistrācijas kārtību. Šos noteikumus ir paredzēts izdod viena mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās brīža, bet attiecīgo noteikumu projektu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2001.gada 1.novembrim.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību. Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Latvijas tiesību akta	ES tiesību akta un	Atbilstības pakāpe Komentāri
projekta norma	attiecīgā panta Nr.	(atbilst/neatbilst)
(attiecīgā panta,
punkta Nr.)
			Likumprojekts šo
			jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu ?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas? Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)? Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde ?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Satiksmes ministrijas funkcijas tiks paplašinātas ar valsts informācijas sistēmu reģistra darba koordināciju. Bezpeļņas organizācijai VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" tiks deleģēta valsts informācijas sistēmu reģistra turētāja funkcija.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo? Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Datu valsts inspekcijā un tiesā.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs