Vērtējumā: Latvijas ārpolitika desmit neatkarības gados

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš preses īssaietā

Trešdien, 22. augustā, Ārlietu ministrijas rīkotajā preses īssaietā ministrs Indulis Bērziņš žurnālistiem pauda savu viedokli par Latvijas ārpolitikas attīstību desmit gados kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Desmit gados Latvija no valsts, kurā vēl atradās svešas valsts Krievijas armija un kuru pasaulē vēl daudzi pat nezināja, kļuvusi par reālu Eiropas Savienības (ES) un NATO kandidātvalsti, teica Indulis Bērziņš, atzīstot, ka tolaik, pirms desmit gadiem, "arī mūsu draugi ārzemēs ne vienmēr ticēja, ka spēsim attīstīties kā valsts".

Ministrs pauda pārliecību, ka Latvijai ir reālas iespējas līdz 2002. gada beigām pabeigt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES) un jau 2004. gadā piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās. "Gan ar nosacījumu, ja pati ES būs tam gatava, " uzsvēra Indulis Bērziņš. Ministrs arī īpaši atgādināja, ka mērķi iestāties ES un NATO Latvijai ir vienlīdz nozīmīgi. "ES un NATO Latvijai ir vienas medaļas divas puses," teica Indulis Bērziņš, pauzdams pārliecību, ka visām trim Baltijas valstīm ir reālas iespējas iestāties NATO. "Lietas jādara pareizajā laikā, " uzsvēra ārlietu ministrs. "Ja mēs tagad neizmantosim šo iespēju, tad ne Dievs, ne liktenis, ne mūsu ārzemju draugi mums otru šādu iespēju nedos."

Ministrs arī piebilda, ka objektīvi traucējošs moments Latvijas virzībā uz ES un NATO varētu būt nākamā gada Saeimas vēlēšanas, kad partijas galveno vērību veltīs priekšvēlēšanu kampaņai, un izteica cerību, ka arī opozīcija šajā laikā sekmēs Latvijas ārpolitikas prioritārās intereses — integrāciju ES un NATO. Indulis Bērziņš uzsvēra, ka NATO viegli varētu Baltijas valstis uzņemt tehniskā ziņā, bet ka tas ir grūti politiskā aspektā. Savukārt mūsu iestāšanās ES būs politiski viegla, taču tā saistīta ar tehniskām grūtībām.

Vērtējot divus gadus ministra amatā, Indulis Bērziņš kā būtisku sava darba elementu minēja arī Latvijas sekmīgo prezidentūru Eiropas Padomē un Latvijas attiecības ar Krieviju. Ministrs teica, ka Latvija reiz, domājams drīz, kļūs NATO robežvalsts ar Krieviju. "Tas nav nekas sevišķs," piebilda Indulis Bērziņš, "kādai taču ir jābūt robežvalstij."

Ministrs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Vai, jūsuprāt, Maskavas mērijas lēmums nesūtīt savu delegāciju uz Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām ir iespaidojis Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, kā paredzēja daži žurnālisti savās publikācijās?

I. Bērziņš: — Domāju, ka šo faktu apspriežam vienīgi mēs paši šeit, Rīgā. Paldies Dievam, mūsu valstī ir demokrātija un katrs var rakstīt, ko grib, taču mani patiešām pārsteidza tas, cik daudz mūsu prese rakstīja par šo notikumu. Šā notikuma pamatā taču nebija politiskas motivācijas, to strikti uzsvēruši gan mūsu Valsts prezidente, gan citi politiķi. Mūsu nostājas pamatā bija savas valsts likumu ievērošana. Ja mēs paši sevi necienīsim un nerīkosimies atbilstoši savas valsts likumiem, tad mūs necienīs arī citi. Manas tikšanās ar Sanktpēterburgas un Pleskavas gubernatoriem bija ļoti pozitīvas, un arī tāpēc esmu pārliecināts, ka mums arī Latvijas un Krievijas attiecību kontekstā uz notikumu attīstību jāraugās pozitīvi.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors