Ukrainas ārlietu ministrs Anatolijs Zlenko — Ukrainas valsts neatkarības 10. gadadienā — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs bijāt Ukrainas ārlietu ministrs arī tūdaļ pēc neatkarīgas Ukrainas valsts nodibināšanas pirms desmit gadiem. Kādas pārmaiņas jūsu valstī notikušas šajos desmit gados?

— Jā, man bija gods būt arī pirmajam neatkarīgās Ukrainas ārpolitikas resora vadītājam. Šodien, kad atskatos šajā netālajā pagātnē, esmu pārsteigts par vērienīgajām pārmaiņām, kas tik īsā laikā notikušas mūsu valstī. Domāju, jūs būsit ar mani vienisprātis, ka desmit gadi valsts dzīvē ir tikai mirklis no cilvēces vēstures. Taču šajā laikā tik krasi mainījusies mūsu valsts seja! Demontēts vecās administratīvās sistēmas mehānisms un ielikti demokrātiskas sistēmas pamati. Tikai atmiņās palikusi padomju sistēmas centralizētā jeb komandu ekonomika, tās vietu pārliecinoši ieņēmusi tirgus ekonomika. Dzīvē ienākusi jauna paaudze, kura vēlas pašrealizēties, un tai ir visas iespējas šo vēlmi īstenot.

1991. gadā mēs tikai veidojām Ukrainas valstiskuma redzējumu. Tagad mūsu desmit gadu darbs vainagojies ar patiesu un pārliecinošu Ukrainas neatkarību. Šis laiks bijis bagāts ar ļoti svarīgiem ārpolitiskiem notikumiem. Atgādināšu tikai Ukrainas vēsturisko lēmumu par brīvprātīgu atteikšanos no pasaulē trešā lielākā kodolarsenāla, kā arī to, cik nozīmīgs drošībai un stabilitātei Eiropā ir līgums par draudzību, partnerattiecībām un sadarbību starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, kas tika parakstīts 1997. gadā. Protams, varētu vēl turpināt uzskaitīt mūsu sasniegumus, taču galvenais, manuprāt, ir fakts, ka starptautiskajā arēnā Ukraina nostiprinājusies kā svarīga Eiropas valsts ar stabilu un prognozējamu ārpolitiku.

— Starptau-

tiskajos medijos daudz tiek runāts par Ukrainas iekšpolitiskajām problēmām un prezidenta Leonīda Kučmas oponentu aktivitātēm. Kāda ir pašreizējā iekšpolitiskā situācija Ukrainā?

— Ziniet, es vēl neesmu redzējis nevienu postsociālisma valsti, kurā nebūtu aktīva dažādu viedokļu cīņa par valsts attīstības ceļu un nākotnes redzējumu. Tas ir likumsakarīgi pārejas periodā no totalitāra režīma uz demokrātiju un tirgus ekonomiku. Arī Ukrainai šis liktenis nav gājis secen. Cita lieta, ka ideju cīņai jānotiek korektā formā, politiskas un ētiskas atbildības robežās. Mēs esam gatavi atvērtam un konstruktīvam dialogam jebkurā jautājumā. Dialogam, kas brīvs no demagoģijas un populisma, kā arī no diktāta, spiediena un ultimātiem.

Mūsdienu sociāli politiskā situācija Ukrainā ir stabila. Jaunā valdība un Augstākā padome (parlaments) dara visu iespējamo, lai risinātu sociāli ekonomiska rakstura jautājumus, un šodien jau ir redzami rezultāti. Piemēram, Ukraina ir reģiona līderis pēc iekšzemes kopprodukta un rūpnieciskās ražošanas pieauguma. Tikai nedaudz skaitļu. 2001. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada periodu ražošana palielinājusies mašīnbūvē par 25 procentiem, bet pārtikas un vieglajā rūpniecībā — attiecīgi par 22 procentiem un 20,5 procentiem.

— Latvijai ir divi stratēģiski ārpolitikas mērķi — iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Kā jūsu valsts izprot šos Latvijas mērķus un kādas ir Ukrainas attiecības ar ES?

Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, Ārvalstu diplomātiskā korpusa duajēns (vecākais) Viktors Mihailovskis Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Katrai valstij ir suverēnas tiesības pašai izlemt, kādās starptautiskās un reģionālās struktūrās, tajā skaitā NATO, tai nepieciešams atrasties, un mēs pret šo izvēli izturamies ar izpratni un cieņu. Gribu atgādināt, ka savā laikā Ukraina tikai apsveica savu kaimiņu — Polijas, Čehijas un Ungārijas — iestāšanos Ziemeļatlantijas savienībā. Latvijas sasniegumi ceļā uz integrāciju ES pēdējo divu gadu laikā Ukrainā tiek vērtēti ļoti augstu.

Ar lielu interesi mūsu valsts pētī Latvijas pieredzi un mācās no tās. Integrācija Eiropā ir mūsu valsts ārpolitikas prioritārs uzdevums. Nesen pirmo reizi ES atzina Ukrainu par valsti, kurai ir tās pašas vērtības un tie paši iekšējie un ārējie mērķi kā ES. Ukraina uzaicināta piedalīties Eiropas Konferences forumā, kas apvienos ES kandidātvalstis. Šādā veidā ES izteica gatavību nākotnē redzēt Ukrainu Eiropas saimē.

Mūsu sadarbība ar ES veiksmīgi attīstās trīs virzienos: tirdzniecībā un investīcijās, tieslietās un iekšlietās, kā arī kopējā ārējā un drošības politikā. Gribu uzsvērt, ka šogad jau trešo reizi Ukrainu apmeklēja Havjers Solana, augsta ES amatpersona ārējās un drošības politikas jautājumos. Pēc viņa vizītes es ar pilnu pārliecību varu jums apgalvot, ka attiecības starp Ukrainu un ES attīstās ļoti dinamiski. Es personīgi esmu pārliecināts, ka Ukraina ir Eiropas iespēja, kā arī mūsu kontinenta neatņemama sastāvdaļa. Mēs gribam darīt visu iespējamo, lai Ukrainas integrācija Eiropas sabiedrībā tiktu ierakstīta atsevišķā jaunās apvienotās Eiropas vēstures lappusē.

— Kādas ir Ukrainas attiecības ar NATO? Jūsu valsts teritorijā notikušas kopīgas Ukrainas un NATO bruņoto spēku mācības. Vai šādai sadarbībai paredzama plašāka attīstība?

— Tūlīt pēc neatkarības pasludināšanas Ukraina sāka veidot attiecības ar Ziemeļatlantijas savienību. 1997. gadā tika parakstīta harta par īpašām attiecībām starp Ukrainu un NATO, un tas bija galvenais notikums šajā plānā. Ukrainas un NATO sadarbības svarīgākais virziens ir mūsu valsts dalība kopējās miera uzturēšanas operācijās. Mūsu karavīri ukraiņu — poļu bataljona sastāvā godam pilda savus pienākumus Kosovā. Aktīvi attīstās mūsu sadarbība nemilitārās jomās: ārkārtas situāciju gadījumu plānošana, ekonomika, zinātne un tehnoloģija. Militāras reformas Ukrainā notiek ar NATO ekspertu palīdzību. Mēs ļoti augstu vērtējam sadarbību ar NATO Tisas baseina plūdu novēršanā. Notiek arī kopējas militārās mācības. Jūnijā Ukrainas, ASV, Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas un vairāku citu valstu militārie spēki piedalījās militārās mācībās "Sea Breeze 2001". Mēs neesam ieinteresēti, lai mūsu attiecības ar NATO paliek pašreizējā līmenī. Tieši otrādi, mēs esam par mūsu savstarpējo attiecību satura un rakstura kristalizēšanu. Ukraina ir gatava padziļināt attiecības ar savienību tiktāl, cik tās atbildīs mūsu nacionālajām interesēm, kā arī Eiropas un pasaules drošības interesēm.

— Kā vērtējat Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības politiskajā un ekonomiskajā aspektā?

— Mūsu divpusējām attiecībām ar Latviju raksturīga atklātība, augsts savstarpējās uzticības līmenis, konstruktīva, daudzpusēja sadarbība. Šo attīstību veicina aktīvs politiskais dialogs visaugstākajā līmenī kopš 1995. gada. Kā atceraties, 1995. gada maijā Ukrainas prezidents Leonīds Kučma apmeklēja Latviju, un tā paša gada novembrī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis viesojās ukraiņu zemē. Arī starp Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu un Latvijas prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu pēc starptautiskās konferences "Baltijas un Melnās jūras reģionu sadarbība: 21. gadsimta integrētā Eiropā bez dalījuma līnijām" 1999. gada septembrī izveidojušās uzticīgas un konstruktīvas attiecības. Esmu apmierināts par to, ka starp mūsu valstu ārpolitiskiem resoriem izveidojušies regulāri un konstruktīvi kontakti, notiek ārlietu ministru tikšanās, kā arī divpusējas politiskās konsultācijas. Apjomīga līgumtiesiskā bāze, kas satur aptuveni septiņdesmit dokumentus, veicina mūsu sadarbības sfēru paplašināšanu. Ļoti dinamiski attīstās sadarbība tirdzniecībā un ekonomikā. Pēc Ukrainas Valsts statistikas komitejas datiem, 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, divpusējais preču apgrozījums palielinājās vairāk nekā divas reizes un sasniedza 235 miljonus ASV dolāru. Manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ka starp Ukrainas un Latvijas rūpnīcām un uzņēmumiem paplašinās un attīstās tiešie kontakti.

Mūsu sadarbība starptautiskajās organizācijās, tostarp ANO un Eiropas Padomē, vienmēr ir bijusi un joprojām ir konstruktīva un produktīva.

— Jūsu minētie fakti ir visai uzskatāmi. Tomēr mūsu valstu ekonomiskajā sadarbībā vēl pastāv plašas neizmantotas iespējas. Kādu preču importā Ukraina ir ieinteresēta? Vai redzat arī Latvijas investīciju iespējas Ukrainā un otrādi?

— Ukraina ir ļoti ieinteresēta, lai sadarbība ar Latviju tirdzniecībā un ekonomikā paplašinātos. Es jau minēju, ka pēdējos divus gadus divpusējās tirdzniecības apjomiem raksturīga pieauguma tendence. Tomēr sadarbības rezerves vēl nav izsmeltas. Tas ir plašs darbības lauks Ukrainas un Latvijas starpvaldību komisijai tirdznieciski ekonomiskās sadarbības jautājumos.

Ukrainas patērētājs ir ieinteresēts, lai mūsu iekšējā tirgū būtu Latvijas vieglās rūpniecības preces, pārtikas rūpniecības preces, zāles un vēl citi jūsu ražojumi. Vēl lielāka nozīme ir savstarpējai apmaiņai ar jaunām tehnoloģijām un pakalpojumiem, kā arī sadarbības paplašināšanai tranzītā un tūrismā. Mūsu redzeslokā ir arī investīciju jautājums. Tiešie darba kontakti ar potenciāliem investoriem — Latvijas lielākajām kompānijām un finansu struktūrām — jau dod pirmos rezultātus. Jau 2000. gadā darbību Ukrainā sāka jaunas bankas, pārstāvniecības, meitas uzņēmumi un kopuzņēmumi ar Latvijas līdzdalību. Starp tiem ir jums labi pazīstamie uzņēmumi "RIMI Baltija", finansu un apdrošināšanas holdings "Baltikums", Trasta komercbanka, Multibanka, Rietumu banka, "Olainfarm", RMC un citi. Veiksmīgi investīcijas darbību Ukrainā turpina Latvijas korporācija "Grata". Jūtami pieaugusi mazā un vidējā biznesa aktivitāte. 2000. gada rudenī Rīgā izstādē "RIGA FOOD 2000" pirmo reizi no Ukrainas piedalījās vidējā biznesa pārstāvji no četrpadsmit firmām un uzņēmumiem. Šogad šajā izstādē Ukraina būs pārstāvēta ar vēl lielāku uzņēmumu skaitu.

— Ko jūs Ukrainas valsts svētku dienā gribētu īpaši teikt Latvijas tautai?

— Šajās dienās nosūtīju savam kolēģim Indulim Bērziņam apsveikumu sakarā ar Latvijas neatkarības atjaunošanas desmito gadadienu un Rīgas 800 gadu jubileju. Es Bērziņa kungu ļoti cienu un augsti vērtēju par profesionālismu, nosvērtību, kā arī par konstruktīvu un enerģisku pieeju jautājumu risināšanā. Bet mūsu tautām Ukrainas neatkarības desmit gadu jubilejā gribu novēlēt uzplaukumu, jaunus patiesus panākumus, kā arī Ukrainas un Latvijas neatkarības un suverenitātes nostiprināšanos! Mūsu tautas pelnījušas laimīgu un pārticīgu dzīvi. Lai to sasniegtu, mums visiem jātic saviem spēkiem, jāturpina integrācija Eiropā un prasmīgi jāizmanto vēsturiskā iespēja — Ukrainas un Latvijas valstu neatkarība un suverenitāte.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors, sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā