Mums darāmais ir zināms: jāiesaistās pasaules apritē

Datorzinātnieks Imants Freibergs

Pēc uzrunas Pasaules latviešu zinātnieku 2. kongresa noslēgumā Rīgā 2001. gada 15. augustā

Vēlos īpaši pievērst uzmanību augsta līmeņa speciālistu izglītībai, kas vairākkārt tika apspriesta mūsu Pasaules latviešu zinātnieku kongresā.

Šī kongresa moto bija virzība uz zināšanām balstītu sabiedrību. Bet jāņem vērā, ka informācijai un zināšanām ir divas puses:

— Viena ir informācijas un zināšanu apgūšanas spēja sabiedrībā, kā, piemēram, no interneta, un prasme to izmantot. Šai gadījumā piedāvātos informācijas produktus sagatavojuši citi. Mēs tos pērkam un patērējam, proti, tos importējam un par tiem maksājam.

— Toties daudz izdevīgāk ir iesaistīties jaunas informācijas un zināšanu radīšanas procesā un to pārdot citiem, proti, būt eksportētāju lomā, lai valstī ieplūstu nauda un pieaugtu iekšzemes kopprodukts (IKP). Tieši ar zināšanām ietilpīgiem produktiem un pakalpojumiem ir visaugstākā pievienotā vērtība.

Bet lai radītu zinību ietilpīgus eksportproduktus un pakalpojumus, vajag zinīgus, izglītotus darbiniekus.

Vislielāko IKP pieaugumu (pat jau 10 gadu laikā) var panākt ar doktora (Ph.D.) līmeņa speciālistiem dažos prioritāri izvirzītos un daudzsološos laukos, kā, piemēram, informācijas tehnoloģijā vai farmakoloģijā. Citu valstu pieredze pierādījusi, ka tieši doktora līmeņa speciālistu grupējumi spēj rast jaunas idejas — gan teorētiskas, gan praktiskas — un prot tās likt lietā, attīstot vai uzlabojot jaunus produktus un pakalpojumus, lai pēc tam dibinātu augstas tehnoloģijas firmas un pat jaunas industrijas. Kādas tās būs, par to mums šodien nav ne jausmas, bet no pieredzes zinām, ka pasaulē tādas jaunas idejas un produkti noteikti ir un būs. Mūsu valsts uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus, lai vismaz daļa no tām tiktu radītas un paliktu Latvijā.

Šāda tipa novatoriskām firmām vienmēr atradīsies investori sākumkapitālam ( venture capital) . Savukārt tās veido kodolu, kam pievienojas citas radnieciskas firmas un izveidojas t.s. industriju grupējumi (piem., Silikona ieleja ASV). Tam seko reģiona ekonomiska augšupeja un rodas pārticība ( wealth creation ).

Bet lai nonāktu pie sekmīgiem rezultātiem, valstī jābūt mērķtiecīgai stratēģijai un ciešai sadarbībai starp valsts struktūrām, augstskolām un privātindustriju. Bez tam arvien vairāk jāiesaistās starptautiskajās apritēs, Eiropas un pasaules zinātnes telpā.

Mums tas noteikti ir pa spēkam, ja apzināmies mērķus un ja būs politiskā griba tos sasniegt. Patlaban Latvijā ir ap 2000 zinātnieku, ārpus Latvijas vēl 1000, ir universitātes, pētniecības institūti, starptautiskā sadarbība, vēsturiskās zinību tradīcijas un iestrādes. Mēs nesākam no nulles.

Zināms arī, kas jādara, proti:

1. Vajag attīstīt un intensificēt doktora līmeņa programmas universitātēs un tām piesaistīt studentus. Jau dzirdējām, ka pašreizējais doktorantūras studentu skaits (1300) un doktora grāda ieguvēju skaits gadā (zem 40) ir mazs, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Lai to panāktu, vajag dot studentiem iespēju pilnu laiku veltīt studijām, bez nesaistītiem blakus darbiem, lai diplomu iegūtu iespējami ātri, 2 līdz 3 gadu laikā. Vajag saskaņot programmas ar citām Eiropas universitātēm, veicināt studentu mobilitāti, īpaši post– doktoru līmenī, lai būtu iespējams apgūt specifiskas zināšanas citur, ja Latvijā tādu nav. Vajag sakārtot promocijas kritērijus, lai tie atbilstu mūsdienu realitātei un iespējām.

2. Nepieciešams veicināt jauno doktorantu piesaisti akadēmisko mācības spēku rindām. Tas jo īpaši svarīgi, ņemot vērā pašreizējo profesoru un zinātnisko darbinieku sastāva novecošanu. Jānodrošina viņiem konkurētspējīgas algas un pētniecības infrastruktūras sadarbībā ar citām Eiropas valstīm.

Lielāko tiesu šo vajadzību realizācija saistīta ar finansēm, bet ne vienīgi ar valsts budžeta palielināšanu. Būtu arī pārskatāma zinātnes vajadzībām līdz šim piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadale un efektivitāte, arī augstāko mācībau iestāžu pārvaldība un pakļautība dažādām ministrijām, tāpat universitātēm atļaut lielākas pašfinansēšanas iespējas. Tādēļ nepieciešamas izmaiņas likumdošanā un Ministru kabineta nolikumos.

Speciālistu izglītībai arvien vairāk jāpiesaista Eiropas un citu valstu un fondu līdzfinansēšanas avoti, kā jau tas sekmīgi pierādījies ar 5. ietveres programmu. Pastāv vēl citas neizmantotas iespējas, kaut vai "Phare" programmas ietvaros. Tāpat jāpadziļina sadarbība ar industriju, īpaši ar globālā mēroga lielfirmām.

Sekošana šādai stratēģijai nodrošinās Latvijai iespēju kļūt par līdzvērtīgu partneri Eiropā ar uz zināšanām balstītu sabiedrību un par zināšanu ietilpīgu produktu eksportvalsti, kā arī mūs tuvinās dinamiskajai informācijas sabiedrībai un uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti.