Vācija atbalsta Latviju ceļā uz Eiropas Savienību

Pēdējā laikā Latvijā ir vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, un tā ir panākusi tā sauktās pirmās grupas Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis, atzina Vācijas finansu ministrs Hanss Eihels, viesojoties Latvijā pagājušās nedēļas vidū. H. Eihels ceturtdien Rīgā Reiterna namā uzstājās ar lekciju "Latvija un ES paplašināšanās uz austrumiem", kurā sniedza savu vērtējumu par Latvijas un citu kandidātvalstu gatavību iestāties ES, kā arī runāja par problēmām, ar kurām nāksies saskarties arī pašām dalībvalstīm.

Vērtējot Latvijas un citu kandidātvalstu progresu, H. Eihels sacīja: "Nav vairs objektīvas nepieciešamības dalīt kandidātvalstis divās grupās, jo Latvija līdzīgi kā dažas citas otrās grupas kandidātvalstis jeb valstis, kas iestāšanās sarunas uzsāka tikai pagājušā gada februārī, ir panākušas pirmo grupu."

Vācijas finansu ministrs ļoti pozitīvi vērtēja Latvijas ekonomisko izaugsmi un augsto iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumu pagājušā gada laikā, bet tajā pašā laikā norādīja, ka arī nākamajos gados progresam ir jāturpinās vismaz tādā pašā līmenī, jo Latvijas IK ir tikai 29 % no ES valstu vidējā rādītāja, un tāpēc vēl tāls ceļš ejams.

H. Eihels uzsvēra Vācijas īpašo vietu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē, proti, Vācija ir lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, otrs lielākais investors, Vācijas un Latvijas veiksmīgo sadarbību apstiprina fakts, ka kopš 1993. gada Vācijas un Latvijas preču tirdzniecības apjoms ir trīskāršojies. "Es būtu gandarīts, ja Vācija šo pozīciju saglabātu un varētu būt krustmāte Latvijas uzņemšanai ES. Eiropas apvienošana šobrīd Vācijai ir tikpat nozīmīga kā Vācijas apvienošanās pirms desmit gadiem," sacīja H. Eihels.

Galvenais kandidātvalstu uzdevums līdz brīdim, kad tās tiks uzņemtas ES, pēc Vācijas finansu ministra domām, ir konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidošana. Kā neveiksmīgu piemēru H. Eihels minēja Rietumvācijas un Austrumvācijas apvienošanos, kā rezultātā Austrumvācija kļuva arī par ES dalībvalsti. H. Eihels atzina, ka Austrumvācija tobrīd nav bijusi gatava konkurencei, kāda valdīja ES, tādējādi radusies neveselīga sociālā spriedze, tās rezultātā zaudētājas bija gan Austrumvācija, gan Rietumvācija, gan visa ES. "Iestāšanās kritēriji un prasības, kādas tiek izvirzītas kandidātvalstīm, nav īpašs apgrūtinājums, bet gan nepieciešamība, lai gaidāmā paplašināšanās nebūtu neveiksme. Ir ārkārtīgi bīstami uzņemt nesagatavotas kandidātvalstis, jo tādējādi zaudētāji būs visi," sacīja Vācijas finansu ministrs.

Līdz iestāšanās brīdim abām pusēm ir jāatrisina vairākas problēmas. Pirmkārt, kandidātvalstīm ir jāattīsta un jāpierāda sava spēja pilnvērtīgi apgūt dažādo ES fondu un programmu sniegtos līdzekļus, turpretim ES birokrātiskajām struktūrām ir jāattīsta sava kapacitāte, lai šis process noritētu pietiekami raiti un sekmīgi.

Ceļā uz ES kandidātvalstīm jāsaskaras arī ar suverenitātes deleģēšanas problēmu, kas ir visai delikāts jautājums, ņemot vērā tikai neseno neatkarības atgūšanu, norādīja H. Eihels. Turpretim ES dalībvalstīm, tostarp arī Vācijai, kas ir lielākā maksātāja ES kasē, ir visai grūti samierināties ar gaidāmās paplašināšanās visai augstajām izmaksām. "Protams, dažām valstīm, visvairāk Spānijai, Portugālei un Grieķijai, nepatiks gaidāmais līdzekļu samazinājums, tomēr šī politika ir jāmaina. Valstis, kuras pašlaik saņem lielāko daļu lauksaimniecības politikas un strukturālo fondu līdzekļu, jau ir sasniegušas zināmu attīstību, un tām būs jāpiekrīt atteikties no daļas finansējuma par labu mazāk attīstītajām Austrumeiropas valstīm," sacīja Vācijas ārlietu ministrs. Šie nav viegli jautājumi, tomēr, arvien straujāk tuvojoties paplašināšanās brīdim, tie ir jārisina. Skaidrs ir tas, ka ES kopējā lauksaimniecības politika un strukturālo fondu sadalījums būs jāreformē, atzina H. Eihels.

Vācijas finansu ministrs sacīja, ka ES priekšlikums par pārejas periodu darbaspēka brīvajai kustībai pēc kandidātvalstu uzņemšanas Savienībā ir "elastīgs risinājums", kas ir svarīgs, lai mazinātu bažas ES iedzīvotājos un saglabātu politisko gribu turpināt paplašināšanas procesu. 

Vēl H. Eihels pauda viedokli: ir ļoti svarīgi pārliecināt Krieviju, ka ES paplašināšana nav vērsta ne pret vienu valsti. "Eiropas Savienībai un Krievijai nepieciešams veidot daudz kopīgu projektu, un Baltijas valstīm ir lieliska iespēja veidot šos tiltus starp Krieviju un ES," sacīja Vācijas finansu ministrs.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors