Labklājības ministrija
Rīkojums Nr. 228 Rīgā 2001. gada 10. augustā
Par Imunizācijas valsts programmu 2001. —2005. gadam
Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra
noteikumu Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" 4. punktu
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām, kuras var novērst ar vakcināciju, kā arī lai samazinātu šo slimību izplatību vai likvidētu atsevišķas no tām,
1. Apstiprināt Imunizācijas valsts programmu 2001. —2005. gadam;
2. Atzīt par spēku zaudējušu Labklājības ministrijas 2000.gada 3. maija rīkojumu Nr. 143 "Par Imunizācijas valsts programmu 2000. —2005. gadam".
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Imunizācijas valsts programma
2001. — 2005. gadam
I. Ievads
Programmas "Imunizācijas valsts programma 2001. — 2005. gadam" (turpmāk tekstā —Programma) pamatā ir Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas veselības politikā "Veselību visiem 21. gadsimtā" noteiktais, ka līdz 2020. gadam ievērojami jāsamazina infekcijas slimību negatīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību, realizējot sistemātiskas programmas, lai likvidētu un kontrolētu tās infekcijas slimības, kuru ierobežošanai ir vislielākā nozīme sabiedrības veselības aizsardzībā. Programma atbilst PVO dokumentam "Paplašinātās imunizācijas programma", "Imunizācijas politika", kā arī citām PVO vadlīnijām un dokumentiem, kur noteikti imunizācijas mērķi un uzdevumi un rekomendācijas Eiropas reģionā.
Imunizācija —uzņēmīgu indivīdu aizsardzība pret infekcijas slimībām, ievadot organismā vakcīnas un imūnglobulīnus.
Imunizācija ir valsts epidēmiskās drošības sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Imunizācijas mērķis ir cilvēka organisma neuzņēmības izveidošana pret infekcijas slimībām, imitējot dabīgas infekcijas procesu ar labvēlīgu iznākumu. Imunizācija ir visefektīvākais infekcijas slimību profilakses līdzeklis. Tā krasi samazina saslimstību ar infekcijas slimībām vai pat pilnīgi likvidē atsevišķas no tām, samazina bērnu mirstību, novērš epidēmiju rašanās draudus, palīdz ievērojami mazināt sociālos un ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa infekcijas slimības.
Imunizācija atzīta par sabiedrības veselības prioritāti, tā orientēta uz infekcijas slimību negatīvās ietekmes mazināšanu uz indivīdu (it īpaši bērnu) veselību, ģimeni, sabiedrības grupām un sabiedrību kopumā.
II. Programmas mērķi
un uzdevumi
1. Programmas mērķi
Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām, veicot mērķtiecīgu un plānveida vakcināciju ar drošām un augsti efektīvām vakcīnām, kā rezultātā:
1.1. līdz 2005.gadam panākt, lai saslimstība ar difteriju nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem;
1.2. līdz 2005.gadam panākt, lai saslimstība ar epidēmisko parotītu nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem;
1.3. līdz 2005.gadam vai agrāk panākt, lai saslimstība ar garo klepu nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem;
1.4. līdz 2005.gadam panākt, lai saslimstība ar b tipa Haemophilus influenzae infekciju izraisītām slimībām nepārsniegtu 1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem;
1.5. līdz 2005. gadam samazināt inficēšanās gadījumu skaitu ar B hepatītu bērniem līdz 1 gada vecumam —vismaz par 90%;
1.6. līdz 2005.gadam panākt vietējas izcelsmes masalu izskaušanu;
1.7. līdz 2005.gadam panākt, lai iedzimto masaliņu gadījumu skaits nepārsniegtu 0,01 uz 1 000 jaundzimušajiem;
1.8. nepieļaut savvaļas poliovīrusa izraisītu poliomielīta gadījumus, līdz minimumam samazināt vakcīnasociēta poliomielīta risku un līdz 2003. gadam iegūt sertifikātu, kas apliecinātu Latviju kā brīvu no poliomielīta;
1.9. līdz 2005.gadam novērst saslimstību ar stinguma krampjiem ;
1.10. pastāvīgi samazināt meningeālas un miliāras tuberkulozes risku bērniem.
2. Programmas uzdevumi
Programmas mērķu sasniegšanai ir šādi uzdevumi:
2.1. nodrošināt vismaz 95% imunizācijas līmeni pret vakcinācijas kalendārā noteiktajām infekcijas slimībām bērniem un 90% imunizācijas līmeni pret difteriju un stinguma krampjiem pieaugušajiem ne mazāk kā 85% Latvijas administratīvajās teritorijās no administratīvo teritoriju kopskaita;
2.3. regulāri pilnveidot Programmu un vakcinācijas kalendāru un izstrādāt un realizēt programmas riska grupu vakcinācijai;
2.4. uzlabot vakcīnu kvalitātes uzraudzību;
2.5. pilnveidot vakcīnu apgādes sistēmu;
2.6. nodrošināt Programmas darbības un efektivitātes uzraudzību.
3. Programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas
Iedzīvotāju vakcināciju organizē un īsteno vakcinācijas iestādes, kas ir atbildīgas par Programmas aktivitātēm lokālā līmenī. Vadošā loma Programmas realizācijā ir primārās veselības aprūpes ārstiem. Pilsētu un rajonu līmenī par Programmas īstenošanu atbild pašvaldības, slimokases, izglītības iestādes, skolu valdes un teritoriālie vides veselības centri. Valsts līmenī Programmas aktivitātes plānošanu, uzraudzību un kontroli nodrošina Labklājības ministrija un tās pakļautības un pārraudzības institūcijas — Nacionālais vides veselības centrs, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra", bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums "Latvijas infektoloģijas centrs", Valsts sanitārā inspekcija, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts zāļu aģentūra", bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Veselības veicināšanas centrs".
4. Finansēšanas principi
Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumiem Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" visus izdevumus, kas saistīti ar Programmas īstenošanu, finansē no valsts pamatbudžeta un valsts speciālā veselības aprūpes budžeta. Vakcinācijas iestādēm ir tiesības veikt vakcināciju par maksu, izmantojot vakcīnas, kas iegādātas ārpus valsts pasūtījuma Programmas realizēšanai. Lai novērtētu imunizācijas rādītājus un Programmas realizācijas efektivitāti, ārstniecības personām ir pienākums reģistrēt un uzskaitīt šīs vakcinācijas.
5. Pasākumi Programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai
Nr. Uzdevums/ Atbildīgā Sadarbības Izpildes laiks
p.k. pasākums izpildītāj- institūcija
institūcija
1. Programmā paredzētā imunizācijas līmeņa sasniegšana un uzturēšana
1.1. Mehānisma primārās veselības aprūpes VOVAA NVVC SK 2001.
ārstu iesaistīšanai iedzīvotāju imunizācijā TVVC
(stimulācija un atbildība) izstrādāšana
un realizēšana
1.2. Primārās veselības aprūpes un/vai VOVAA 2001. –2005.
sabiedrības veselības māsu tīkla
izveidošana praktiskā imunizācijas
darba nodrošināšanai
1.3. Vadlīnijas labai imunizācijas praksei NVVC LIC 2001.
standartu izstrādāšana ĀPA
1.4. Ārstniecības personu kvalifikācijas un LIC NVVC, 2001.—2005.
informētības paaugstināšana imūnprofilakses ĀPA
jautājumos
1.4.1. Ārstniecības personu mācību programmu LIC NVVC, 2001.
izstrādāšana imūnprofilakses jautājumos VZA, ĀPA
1.4.2. Regulāru mācību kursu organizēšana par LIC NVVC, 2001. –2005.
vakcinoloģijas un drošas imunizācijas VZA,
prakses jautājumiem ĀPA
1.4.3. Metodisko un informatīvo materiālu par NVVC LIC 2001. — 2005.
aktuāliem imūnprofilakses jautājumiem
izstrādāšana un izplatīšana ārstniecības
personu vidū
1.5. Iedzīvotāju izglītošana imunizācijas NVVC VVC LIC 2001.—2005.
jautājumos un vakcinācijas propagandēšana,
izmantojot masu saziņas līdzekļus,
bukletus u.c. informāciju
2. Programmas un vakcinācijas kalendāra
pilnveidošana, programmu izstrāde riska grupu vakcinācijai
2.1. Priekšlikuma par 7 gadu vecumā paredzēto IVP NVVC SV 2001.
vakcināciju veikšanu 6 gadu veciem bērniem
(pirms iestāšanās skolā) izskatīšana
2.2. Priekšlikuma par otras MPR devas ieviešanu IVP NVVC 2001.
vakcinācijas kalendārā 6 — 7 gadu veciem
bērniem epidēmiskā parotīta un masalu
monovakcīnu vietā izskatīšana
2.3. Programmas bāreņu, bez vecāku gādības NVVC VOVAA a) 2002. —2003.
palikušo bērnu u.c. riska grupu bērnu IVP —programmas
vakcinācijas pret B hepatītu izstrādāšana izstrādāšana
un īstenošana b) 2004. —2005.
— programmas
īstenošana
2.4. Priekšlikuma par pusaudžu vakcinācijas IVP NVVC 2003.
pret B hepatītu ieviešanu vakcinācijas
kalendārā izvērtēšana
2.5. Vakcinācijas programmas pret ērču encefalītu VOVAA VD SK 2001. —2005.
īstenošana augsti endēmiskajās teritorijās NVVC TVVC, ĀI
2.6. Ambulatorās aprūpes, t.sk. arī vakcinācijas VOVAA 2001. —2005.
rādītāju datu bāzes izveidošana valstī
un pilnveidošana
2.7. Priekšlikuma izvērtēšana par vakcinācijas IVP NVVC 2002.
pret ērču encefalītu iekļaušanu Programmā
2.8. Jaunas paaudzes (t.sk. kombinēto) vakcīnu IVP NVVC 2001.— 2005.
ieviešanas praksē izvērtēšana
3. Vakcīnu kvalitātes uzraudzības sistēmas uzlabošana
3.1. Vakcīnu atsaukšanas sistēmas uzlabošana, FD, VZA, 2001.—2002.
izstrādājot LM rīkojumu par nekvalitatīvas VFI NVVC
un nedrošas vakcīnas izņemšanu no apgrozības
3.2. Efektīvi funkcionējošas vakcinācijas izraisīto NVVC MADEKKI 2001. –2005.
komplikāciju (blakusparādību) epidemioloģiskās VZA VFI VSI
uzraudzības sistēmas izveidošana
3.3. Rīcības plāna izstrādāšana gadījumiem, NVVC MADEKKI 2002.
ja reģistrēts vakcinācijas izraisīts komplikācijas VZA VFI VSI
(blakusparādību) gadījums (gadījumi), kas var
negatīvi ietekmēt Imunizācijas valsts
programmas izpildi
4. Vakcīnu apgādes sistēmas un vakcinācijas procesa drošības uzlabošana
4.1. Vakcīnu plānošanas, pasūtīšanas un NVVC VOVAA 2001.—2005.
izlietojuma uzskaites sistēmu pilnveidošana SK
4.2. Regulāra higiēnas un epidemioloģiskās VSI 2001.—2005.
drošības prasību izpildes, kā arī vakcīnu VFI
uzglabāšanas, pārvadāšanas, izplatīšanas un
lietošanas kontrole vakcinācijas iestādēs
5. Programmas darbības un efektivitātes uzraudzība
5.1. Programmā iekļauto slimību efektīvas NVVC, ĀI LIC ML 2001.
epidemioloģiskas uzraudzības nodrošināšana TVVC
5.2. Seroepidemioloģisko pētījumu veikšana NVVC, ĀI ML 2001.—2005
iedzīvotāju riska grupu noteikšanai un TVVC
Programmas efektivitātes novērtēšanai
5.3. Programmas izpildes pārraudzība ārstniecības NVVC VOVAA 2001. —2005.
iestādēs un vakcināciju kavējošo faktoru izpēte TVVC SK ĀI
Tabulā izmantotie apzīmējumi:
ĀI — Ārstniecības iestādes
ĀPA — Ārstu profesionālās asociācijas
FD — Farmācijas departaments
IVP — Imunizācijas valsts padome
LĀB — Latvijas Ārstu biedrība
LIC — Latvijas infektoloģijas centrs
LMA — Latvijas Māsu asociācija
MADEKKI — Medicīniskās aprūpes un
darbspējas ekspertīzes
kvalitātes kontroles inspekcija
ML — Mikrobioloģijas laboratorijas
NVVC — Nacionālais vides veselības
centrs
PVO — Pasaules veselības organizācija
SK — Slimokases
SV — Skolu valdes
TVVC — Teritoriālie vides veselības
centri
VD — Veselības departaments
VFI — Valsts farmācijas inspekcija
VOVAA — Valsts obligātās veselības
apdrošināšanas aģentūra
VSI — Valsts sanitārā inspekcija
VVC — Veselības veicināšanas centrs
VZA — Valsts zāļu aģentūra
6. Vispārējā programmas uzraudzība
Atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajai kompetencei par Imunizācijas valsts programmas īstenošanas koordināciju, vispārējo uzraudzību par II sadaļas 5.punktā minētajiem pasākumiem veic Nacionālais vides veselības centrs. NVVC vismaz reizi gadā apkopo informāciju par veiktajiem pasākumiem un iesniedz pārskatu un priekšlikumus Programmas īstenošanas uzlabošanai Imunizācijas valsts padomei un LM Veselības departamentam par imunizācijas jautājumiem.
7. Vakcinācijas kalendārs
Vecums Infekcijas slimība Vakcīnu Piezīmes
saīsinājumi
0 — 12 B hepatīts HB B hepatīta vakcinācijas kārtība
stundas noteikta LM 1997.g. 1.oktobra
rīkojumā Nr. 315 "Par jaundzimušo
vakcināciju pret B hepatītu"
4.—5. diena Tuberkuloze BCG
1 mēnesis B hepatīts HB
3 mēneši Difterija, stinguma krampji, DTP/DTaP, DTaP (kombinētā vakcīna ar
garais klepus, poliomielīts IPV, Hib — acelulāro (bezšūnu) garā klepus
un b tipa Haemophilus kombinētas komponentu) ievadāma bērniem,
influenzae infekcija vai mono– kuriem ir kontrindikācija šūnu
vakcīnas vakcīnas ievadīšanai.
IPV (inaktivēto poliomielīta vakcīnu)
kombinētas vai monovakcīnas
sastāvā lieto bērnu pamatimunizācijai
(3 pirmās devas).
4,5 mēneši Difterija, stinguma krampji, DTP/DTaP, ——//——
garais klepus, poliomielīts un IPV, Hib —
b tipa Haemophilus kombinētas
influenzae infekcija vai mono-
vakcīnas
6 mēneši Difterija, stinguma krampji, DTP/DTaP, ——//——
garais klepus, poliomielīts IPV, Hib —
un b tipa Haemophilus kombinētas
influenzae infekcija vai mono-
vakcīnas
6 —8 B hepatīts HB Trešo B hepatīta vakcīnas devu var
mēneši ievadīt vienlaicīgi ar DTP/DTaP,
IPV, Hib vai kombinēto
vakcīnu sastāvā
15 mēneši Masalas, epidēmiskais MPR Lielo kombinēto vakcīnu
parotīts un masaliņas
18 mēneši Difterija, stinguma krampji, DTP/DTaP DTaP ievadāma bērniem, kuriem
garais klepus, poliomielīts un OPV ir kontrindikācija šūnu vakcīnas
ievadīšanai. Poliomielīta
revakcinācijai lieto perorālo
(dzīvo) poliomielīta vakcīnu OPV
7 gadi Difterija, stinguma krampji DT, OPV, Visus 7 gadu vecos bērnus
un poliomielīts, masalas, M un P revakcinē pret difteriju, stinguma
epidēmiskais parotīts, (No 2002.gada krampjiem un poliomielītu,
No 2002.gada —masaliņas —M un P masalām, epidēmisko parotītu,
vietā —MPR) no 2002.gada —arī pret masaliņām
12 gadi Masaliņas R Nodrošināt vakcināciju visām
meitenēm, izņemot jau vakcinētās
un masaliņas pārslimojušās, kurām
diagnoze apstiprināta seroloģiski,
no 2002.gada vakcinē visas
nevakcinētās vai revakcinē vienu
reizi vakcinētās meitenes, izņemot
masaliņas pārslimojušās, kurām
diagnoze apstiprināta seroloģiski.
14 gadi Difterija, stinguma krampji, Td un OPV Jāizmanto vakcīnu pret stinguma
poliomielīts krampjiem un difteriju ar
samazinātu difterijas toksoīda
daudzumu (Td).
Ik 10 gadus Difterija un stinguma krampji Td ——//——
* Visiem masalas un epidēmisko parotītu nepārslimojošiem un nerevakcinētiem skolas vecuma bērniem pirms skolas beigšanas jābūt vienreizēji revakcinētiem pret masalām un epidēmisko parotītu (LM 1998. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 101 ,,Par papildu pasākumiem masalu profilaksē", LM 2000.gada 30.oktobra rīkojums Nr. 292 ‘’Par vakcīnas pret epidēmisko parotītu iegādi un izlietošanu’’, LM 2001.gada 13.februāra rīkojums Nr.42 ‘’Par obligātas vakcinācijas noteikšanu pret epidēmisko parotītu’’) un jābūt vakcinētiem atbilstoši vakcinācijas kalendāram pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu un meitenēm —pret masaliņām.
** Veidojot vakcīnu pasūtījumu Imunizācijas valsts programmas nodrošināšanai, kombinēto un monovakcīnu proporcionālais pasūtījums tiek plānots atbilstoši Programmā iedalīto līdzekļu daudzumam.
Veselības departamenta direktora vietnieks A.Čivčs