Pateicoties Aizkraukles, Alūksnes, Cēsu, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Limbažu, Ludzas, Ogres, Saldus un Talsu rajona padomju pieņemtajiem lēmumiem atbalstīt darbu projekta ietvaros, 11 Latvijas rajonu pašvaldības var lepoties ar vispusīgu pētījumu par katras rajona pašvaldības situāciju pieaugušo izglītības jomā, kā arī ar attīstības stratēģiju, iezīmētām nākotnes iecerēm un tālākām rīcības programmām.
Projekta priekšvēsture Latvijā meklējama pavisam nesenā pagātnē, kad 1999. – 2000.gadā LPIA "Socrates" programmas ietvaros īstenoja pilotprojektu Madonas rajonā "Reģionālā stratēģiskā pieaugušo izglītības modeļa izstrāde", kura rezultātu apkopojums, pēc LPIA projekta koordinatora Linarda Deiduļa teiktā, pašvaldībās raisījusi pamatotu interesi par iespējām projektu turpināt citos rajonos. Noslēguma seminārā projekta dalībnieki dalījās pieredzē un gūtajās atziņās, izteica priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, diskutēja par pieaugušo izglītībai aktuāliem jautājumiem, nonākot pie kopīga secinājuma - padarītais darbs ir vērtīgs stratēģiskais plāns nākotnes iecerēm, jo katrā rajonā īstenotā projekta rezultāti atspoguļoti apjomīgos izdevumos, turklāt apzinātas pašvaldībās esošās problēmas, sākta sadarbība, koordinācija starp vietējām pašvaldībām pieaugušo izglītībā, secināts, ka darbs jāturpina un jāizvērš.
Tā kā pagaidām par tālejošiem projekta ieguvumiem minētās 11 rajonu pašvaldības projekta noslēguma seminārā varēja vien izteikt prognozes, pieredzē dalījās Madonas rajona Izglītības pārvaldes un Pieaugušo izglītības centra (PIC) vadītāja Veronika Caune. Viņa atzina, ka Madonas rajonā pirms gada īstenotā projekta lietderība ir acīmredzama: projekta izstrādes gaitā pilnveidojusies sabiedrības izpratne par pieaugušo izglītības nepieciešamību, aptaujas laikā iegūta precīza informācija par rajona pašvaldībās notiekošo, Madonas rajona padome pieņēmusi politisku lēmumu atzīt izstrādāto stratēģiju par pamatu pieaugušo izglītības tālākai plānošanai un organizēšanai. Šobrīd katrā Madonas rajona pašvaldībā ir pieaugušo izglītības koordinators, tiek rīkotas informācijas dienas, izveidotas vairākas jaunas nevalstiskās organizācijas, sākta iedzīvotāju skaita precizēšana konkrētajās izglītības mērķgrupās, lai ieinteresētās pašvaldības varētu izstrādāt turpmākās darbības programmu iedzīvotāju izglītošanai, kā arī veikti citi darbi un pilnveidota sadarbība ar ārzemju partneriem. V. Caune atzīmēja, ka pieaugušo izglītības programmai ir jāattaisno Madonas rajona padomes formulētā misija: nodrošināt izglītības pieejamību katram cilvēkam mūža garumā.
Noslēguma seminārā Linards Deidulis atzīmēja, ka laiks – 2001.gada pirmā puse, nav bijis pārāk veiksmīgs projekta īstenošanai, jo notika pašvaldību vēlēšanas, valdībā noritēja aktīvas diskusijas par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, turklāt rajona padomju deputātu sastāva izmaiņas daudzviet likušas iesākto darbu skaidrot atkārtoti. Taču par projekta veiksmīgu iznākumu liecināja pašu tā īstenotāju stāstītais. Jelgavas rajona pārstāvji uzsvēra, ka rajona pagasti jau šobrīd sākuši apzināties, cik svarīgi ir nevis izmaksāt pabalstu, bet gan par šo pašu naudu uzaicināt kādu lektoru un rīkot mācību kursus, kas cilvēkiem ir nevis rokās iedota "zivs", bet gan "makšķere" tālāko iespēju meklējumos. Rajona pašvaldību iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības sapratne par pieaugušo izglītības nepieciešamību mainās, cilvēki izsaka vēlēšanos mācīties par saprātīgām izmaksām. Gan Jelgavas rajona, gan citu rajonu pārstāvji uzsvēra vairāku vietējā līmeņa pašvaldību vadītāju attieksmi – kaut likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt iedzīvotāju tālākizglītību, liela daļa pagastu vai pilsētu vadītāju izturas noraidoši vai piesardzīgi, domājot par izglītības nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Limbažu rajona pašvaldību izglītības centra vadītāja Maija Pīlāga atzīmēja, ka jāstrādā ne tikai ar pašvaldību vadītājiem, bet pieaugušo tālākizglītības problēma jārisina valstiskā līmenī, pieņemot likumu par pieaugušo izglītību. Diskusijās tika izteikts viedoklis, ka pieaugušo izglītībai nepieciešams finansējums, noteiktas valsts politikas prioritātes, koordinācijas sistēma un mehānisma pilnveidošana, lai valsts līmenī piešķirtie līdzekļi nonāktu līdz pašvaldībām.
Pašvaldību pārstāvjiem diskusijās atsevišķos jautājumos oponēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālā departamenta direktora vietniece Dzintra Upmace un Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors Nils Sakss. Dz. Upmace atzīmēja, ka tas, uz ko Latvija virzījusies kopš neatkarības atjaunošanas, ir tirgus ekonomika, kur aktivitātēm ir jānotiek no apakšas, nevis tām jābūt regulētām no valsts centralizēti. Viņai piekrita vairāki pašvaldību pārstāvji, kas atzina, ka šobrīd pieaugušo izglītības veicināšanai nepieciešama ciešāka sadarbība starp pašvaldībām, koordinācija un savstarpēja palīdzība. "Projekta ieguvums ir arī risināmo problēmu apzināšana un iestrādes, pie kurām iesaistītie cilvēki var turpināt darbu, jo speciālistu šajā jomā trūkst," atzina Dz. Upmace. N. Sakss uzsvēra, ka likums par pieaugušo izglītību nedrīkst būt pašmērķis, jo likuma pieņemšana neatrisinās pašvaldību problēmas pieaugušo izglītības nodrošināšanā. Taču viņš atzīmēja, ka projekta rezultātā iegūtā informācija ir ļoti vērtīga, izteica cerību, ka tā būs pieejama arī ministrijās, bet projekta rezultātu apkopojums būs Izglītības un zinātnes ministrijas konkrētu priekšlikumu pamatā, kad valdībā tiks apspriesta atbalsta programma pieaugušo tālākizglītībai vai spriests par kādu ar tālākizglītību saistītu jautājumu.
Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore