"ANO konference par atomieročiem Ņujorkā"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.04.25.

Atšķirības saistībā ar līguma par atomieroču izplatīšanas aizliegumu.

Ņujorkā pirmdien tika atklāta konference, kas notiek ik pēc pieciem gadiem, lai pārskatītu atomieroču izplatīšanas aizlieguma līgumu. Sarunas notiks četras nedēļas. Kritizē galvenokārt ASV un Krieviju. Tomēr arī Indijas un Pakistānas kodolizmēģinājumi radījuši satraukumu.

ANO galvenajā mītnē Ņujorkā pirmdien sākusies un līdz 19.maijam ilgs konference par atomieroču izplatīšanas aizlieguma līguma jeb Non Proliferation Treaty (NPT) pārskatīšana. Atomieroču izplatīšanas aizlieguma līguma parakstītājvalstis 1995.gadā izlēma par neierobežotu 1970.gadā spēkā stājušās līguma pagarināšanu un vienojās par stingrāku, ik pēc pieciem gadiem notiekošu pārbaudes procesu. Katrā ziņā sagatavošanās pārbaudes konferencei šajās laikā 187 parakstītājvalstu starpā nenotika bez aizķeršanās. Par atbruņošanās jautājumiem atbildīgais ANO ģenerālsekretāra vietnieks Džaianta Danapala paziņojumā presei paskaidrojis, ka līdzšinējās sarunas neesot bijušas "sevišķi gaidītas". Līgumpuses varējušas vienoties tikai par atsevišķiem procedūras jautājumiem.

Pirms pamatīgas vārdu apmaiņas

Kopumā tiek gaidītas pamatīgas vārdu apmaiņas starp valstīm, kurām nedrīkst būt atomieroči, un piecām oficiālajām kodolvarām: ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Franciju un Ķīnu. Valstis, kurām nav kodolieroču, iespējams, atomlielvarām atkārtoti pārmetīs nepietiekamos centienus šo ieroču samazināšanā. Tāpat diskusijā iekļauts jautājums par Vīnē esošās Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras kontrolrežīma iedarbību, ņemot vērā pieredzi ar Irāku, kā arī Ziemeļkoreju. Šeit pieskaitāma nedrošība, ko radīja Indijas un Pakistānas kodolizmēģinājumi 1998.gadā. Šīs abas valstis kopā ar Izraēlu un Kubu ir vienīgās, kuras vēl joprojām nav parakstījušas NPT.

Īpaši izteiktu kritiku pret kodolvarām pašreiz piekopj tā saucamā New Agenda koalīcija, ko veido septiņu valstu grupa, kura pieprasa paātrinātu atbruņošanos un ANO Ģenerālajā asamblejā jau spējušas izdabūt cauri divas rezolūcijas. Jaunajā grupējumā ietilpst Dienvidāfrika, Brazīlija, Meksika, Īrija, Zviedrija, Ēģipte un Jaunzēlande. Turklāt šoreiz diskusijā drīkst iesaistīties arī nevalstiskās organizācijas.

Kritika pret Krieviju un ASV

Kā nemiera dīglis konferencē varētu izrādīties fakts, ka Krievija nesen gan pievienojusies kopā ar ASV noslēgtajam atbruņošanās līgumam START–II, taču nevis iznīcināt atbilstošus taktiskos atomieročus, bet piekritusi to uzglabāšanai un, ņemot vērā slikto situāciju parastajā karaspēkā, praktiski vēl izteiktāk balstās uz kodolarsenālu. Savukārt ASV konferencē varētu izjust spiedienu, jo Amerikas Senāts esot traucējis aptverošā 1998.gada kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju; pamatīga kritika tiek izteikta par plāniem atdzīvināt atvilktnēs iegūlušos " Star Wars " programmu par nacionālo pretraķešu aizsardzības sistēmu. Saskaņā ar Amerikas valdības ziņām aizsargvairogs darbosies pret teroristu vai "noziedzīgu" valstu uzbrukumiem. Savukārt kritiķi baidās no bruņošanās sacensības saasināšanās.