Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.377

Rīgā 2001.gada 23.augustā (prot. Nr.39, 9.§)

Prasības tērauda velmēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo daļu un likuma

"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību’’ 3.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Noteikumi nosaka prasības velmēšanas iekārtu (iekārtas, kas projektētas un uzstādītas, lai velmētu tērauda izstrādājumus) valdītājiem un apkalpojošam personālam, lai, organizējot un veicot darbus ar velmēšanas iekārtām (lietojot attiecīgās iekārtas vai tās uzstādot, remontējot, veicot tehnisko apkopi, rekonstrukciju un tehnisko pārbaudi), novērstu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka velmēšanas iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Velmēšanas iekārtai ir šādi pamatelementi:

2.1. karstās velmēšanas stāvi;

2.2. sildkrāsnis;

2.3. šķēres;

2.4. dzesētāji;

2.5. tehnoloģiskās iekārtas, kas tieši saistītas ar velmēšanas iekārtu.

3. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

4. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

5. Lai neradītu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi, velmēšanas iekārtas valdītājs nodrošina attiecīgās iekārtas atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu prasībām un velmēšanas iekārtas uzstādītāja (fiziskas vai juridiskas personas, kas ir atbildīga par velmēšanas iekārtas projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu un piedāvāšanu Latvijas tirgū, kā arī par tās pārbaudi šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā un velmēšanas iekārtas pases un atbilstības deklarācijas sastādīšanu) sastādītām instrukcijām.

6. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētas velmēšanas iekārtas.

7. Katrai velmēšanas iekārtai nepieciešama pase. Velmēšanas iekārtas pasi saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto pases paraugu konkrētai velmēšanas iekārtai izdod un aizpilda velmēšanas iekārtas uzstādītājs.

8. Velmēšanas iekārtas uzstādītājs pievieno pasei atbilstības deklarāciju par iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām un šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā izsniegtu pilnvarotās inspicēšanas institūcijas pārbaudes protokolu par iekārtas pirmreizējo pārbaudi, kā arī uzstādīšanas un lietošanas instrukciju. Instrukcijā ir norādīta šāda informācija:

8.1. velmēšanas iekārtas uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība;

8.2. velmēšanas iekārtas lietošanas uzsākšanas kārtība;

8.3. velmēšanas iekārtas lietošanas kārtība;

8.4. velmēšanas iekārtas tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība;

8.5. velmēšanas iekārtas tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini par velmēšanas iekārtas lietošanu.

9. Velmēšanas iekārtas valdītājs, nododot vai iznomājot velmēšanas iekārtu citam valdītājam, nodod arī tās pasi un šo noteikumu 8.punktā noteiktos dokumentus. Velmēšanas iekārtas valdītājam aizliegts uzsākt iekārtas lietošanu, ja nav saņemta pase un šo noteikumu 8.punktā noteiktie dokumenti.

II. Velmēšanas iekārtas valdītāja,

atbildīgā speciālista un

apkalpojošā personāla pienākumi

10. Velmēšanas iekārtas valdītājam ir šādi pienākumi:

10.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par velmēšanas iekārtas tehnisko stāvokli, drošu lietošanu un apkopi (turpmāk – atbildīgais speciālists). Atbildīgā speciālista norīkošana minēto pienākumu veikšanai nemazina velmēšanas iekārtas valdītāja atbildību;

10.2. atbilstoši velmēšanas iekārtas konstrukcijai un lietošanas apstākļiem nodrošināt apmācītu un atestētu personālu iekārtas apkalpošanai;

10.3. ievērojot uzstādītāja sniegtās uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas, izstrādāt, apstiprināt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt darba instrukcijas velmēšanas iekārtas apkalpojošam personālam (turpmāk – darba instrukcijas);

10.4. nodrošināt norīkojumu (atļauju) noformēšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

10.5. nodrošināt velmēšanas iekārtai savlaicīgu šajos noteikumos paredzēto tehnisko pārbaužu veikšanu;

10.6. nodrošināt velmēšanas iekārtas pases un lietošanas instrukciju glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un pilnvaroto inspicēšanas institūciju pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10.7. ziņot Valsts darba inspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši saistībā ar velmēšanas iekārtas lietošanu;

10.8. neatkarīgi no šo noteikumu VI nodaļā noteiktajām pārbaudēm lietošanas laikā pārliecināties par velmēšanas iekārtas atbilstību šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz velmēšanas iekārtām un to aprīkojumu.

11. Velmēšanas iekārtas valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu lietošanas dokumentāciju:

11.1. velmēšanas iekārtas pasi, kurā velmēšanas iekārtas lietošanas laikā atbildīgais speciālists norāda visus ar iekārtas uzturēšanu un apkalpošanu saistītos pasākumus, kas ietekmē tās drošu lietošanu;

11.2. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veikto tehnisko pārbaužu protokoliem;

11.3. velmēšanas iekārtas lietošanas instrukciju;

11.4. velmēšanas iekārtas ekspluatācijas žurnālu, kurā atbildīgais speciālists norāda datus par velmēšanas iekārtas darbināšanas laiku, tehnoloģisko iekārtu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem;

11.5. velmēšanas iekārtu izvietojuma tehnoloģisko shēmu, kurā ietverts arī cauruļvadu, aprīkojuma un slēgierīču izvietojums;

11.6. elektrisko shēmu, kurā norādīti elektroenerģijas patērētāji, aparatūra, elektrolīnijas izvietojums velmēšanas iekārtu telpās;

11.7. velmēšanas iekārtu sildkrāšņu iztvaices dzesēšanas sistēmas uzraudzības žurnālu, kurā atbildīgais speciālists norāda informāciju par dzesēšanas sistēmas pārbaudēm un remontiem, kā arī par bojājumiem un to novēršanu.

12. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

12.1. nodrošināt lietošanas dokumentācijai atbilstošu velmēšanas iekārtas tehnisko stāvokli;

12.2. nodrošināt velmēšanas iekārtas lietošanas dokumentācijas glabāšanu un aktualizēšanu;

12.3. sagatavot velmēšanas iekārtas šajos noteikumos paredzētām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to norisē;

12.4. ja konstatēti nepieļaujami defekti un instrukciju pārkāpumi darbā ar velmēšanas iekārtu, apturēt iekārtas darbību un nodrošināt trūkumu novēršanu;

12.5. veikt darba vietās apkalpojošā personāla instruktāžas, atkārtotās un ārkārtas zināšanu pārbaudes;

12.6. pārtraukt velmēšanas iekārtas darbināšanu, ja tās darbība rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī ja velmēšanas iekārtas tehniskā pārbaude nav veikta noteiktajā termiņā.

13. Velmēšanas iekārtu apkalpojošam personālam ir šādi pienākumi:

13.1. ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar velmēšanas iekārtām saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;

13.2. apstādināt velmēšanas iekārtas darbību, ja iekārta rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

III. Prasības velmēšanas iekārtām,

to uzstādīšanai un

tehniskajām apkopēm

14. Velmēšanas iekārtas konstrukcija visā iekārtas lietošanas laikā nodrošina iekārtas izturību pret mehāniskām, termiskām un ķīmiskām slodzēm paredzētajos lietošanas apstākļos.

15. Uz velmēšanas iekārtas vadības pults redzamā vietā velmēšanas iekārtas valdītājs uzraksta iekārtas reģistrācijas numuru, velmēšanas iekārtas uzstādītāja noteiktos galvenos darba parametrus un nākamās tehniskās pārbaudes datumu (burtu augstums ne mazāks par 50 mm) vai piestiprina plāksnīti ar minēto informāciju.

16. Velmēšanas iekārtu uzstāda tā, lai nebūtu iespējama tās elementu patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Velmēšanas iekārtas elementi izvietojami tā, lai būtu iespējama iekārtas apskate, remonts un tehniskā apkope. Ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

17. Telpas, kurās atrodas velmēšanas iekārta, atbilst šādām prasībām:

17.1. telpas ir aprīkotas ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

17.2. telpas ir aprīkotas ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām un dūmeņiem ar zibensnovedējiem (kontūru noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt 4 omus elektroiekārtām un 15 omus zibensnovedējiem). Visi zemētāju savienojumi, kas nav brīvi pieejami, ir savienoti, izmantojot metināšanu;

17.3. telpas ir aprīkotas ar ventilācijas iekārtām, kas nodrošina darba vietai piemērotu gaisa temperatūru, mitrumu un gaisa sastāvu saskaņā ar darba vides normatīvo aktu prasībām;

17.4. telpas ir aprīkotas ar ierīcēm ūdens un citu šķidru vielu novadīšanai no vietām, kur iespējama šādu vielu uzkrāšanās;

17.5. darba vietas un ejas ir iztīrītas, tajās nav sagatavju un ražošanas atlikumu;

17.6. telpām ir grīdas no nodilumizturīgiem materiāliem ar neslidenu virsmu;

17.7. darba vietas un ejas atrodas līdzenās vietās;

17.8. ieejas atrodas vietās, no kurienes var droši nokļūt līdz darba vietai;

17.9. telpas ir aprīkotas ar mehanizētiem vārtiem transporta iebraukšanai, un par vārtu atvēršanu un aizvēršanu brīdina skaņas un vizuālā signalizācija;

17.10. elektroiekārtu un elektroinstalācijas izvietojums telpās atbilst normatīvo aktu prasībām. Pie spēka un apgaismes iekārtu slēdžiem ir skaidri un saprotami norādīts, kāds aprīkojums vai iekārta ar tiem darbināma;

17.11. uz jumta nav pieļaujama putekļu, ledus un sniega uzkrāšanās.

18. Velmēšanas iekārtas darba platformas atbilst šādām prasībām:

18.1. attālums no darba platformas virsmas līdz konstrukcijām, iekārtām un cauruļvadiem, kas ierīkoti virs darba platformas, ir ne mazāks kā 1,8 metri;

18.2. darba platformas, kuras atrodas augstāk par 0,6 m no grīdas virsmas, kā arī pārejas tiltiņi, kāpnes, ailas, lūkas, kanāli, bedres ir ierobežotas ar margām un apšuvumu, kura augstums ir vismaz 0,1 metrs.

19. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns dūmenis:

19.1. nodrošina iekārtas darba režīmam piemērotu siltumu;

19.2. novērš gaisa iekļūšanu gar aizbīdņiem un plaisām dūmejās un pašā dūmenī;

19.3. nodrošina, lai netiktu pārsniegts kaitīgo izmešu daudzums velmēšanas tehnoloģiskā procesa normālas darbības režīmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

20. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns dūmenis ir ierīkots uz pamatiem, kuri velmēšanas iekārtas lietošanas laikā nodrošina dūmeņu stabilitāti un tā vertikālo stāvokli pieļaujamajās robežās (maksimāli pieļaujamā atkāpe no vertikālā stāvokļa ir piecas tūkstošdaļas no dūmeņa augstuma metros). Pamati ir aprīkoti ar augstuma references ierīci (reperi).

21. Velmēšanas iekārtas sildkrāšņu dūmeņa stiprinājuma gredzeni un metāla konstrukcijas ir aizsargātas pret izmešu un apkārtējās vides nevēlamu iedarbību.

IV. Prasības velmēšanas iekārtu lietošanai

22. Velmēšanas cehos sagatavju un gatavās produkcijas nokraušana un uzglabāšana notiek darba instrukcijā paredzētajās vietās, nodrošinot šādu prasību izpildi:

22.1. kvadrātiskās sagataves nokrauj grēdās ar šķērsrindām;

22.2. stiegras nokrauj sasietos saiņos grēdās ar šķērsrindām;

22.3. velmētās stieples rituļus sasietos saiņos nokrauj rindās;

22.4. attālums starp auksta metāla grēdām ir ne mazāks kā 1,0 m, starp karsta metāla grēdām – ne mazāks kā 1,5 metri;

22.5. galveno eju platums un attālums no sagatavju un gatavās produkcijas grēdām līdz ēku sienām ir ne mazāks kā 1,0 m, attālums līdz tuvākajai dzelzceļa sliedei – ne mazāks kā 2,0 metri.

23. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns logu aizvaru pacelšana un nolaišana ir mehanizēta.

24. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns velvju, degļu apskate, kontroles mērinstrumentu un automātikas apkalpošana un remonts tiek veikts no speciāli izveidotām platformām, kas tieši nesaskaras ar krāsns velvi. Apkalpojošajam personālam aizliegts atrasties uz krāsns velves.

25. Sagatavju padeve un izdošana no sildkrāsns ir mehanizēta. Ap padeves iekārtām ir ierīkotas apkalpošanas platformas ar margām.

26. Sagatavju iekraušanas iekārtu kompleksa konstrukcija nodrošina ievietojamo sagatavju izlīdzināšanu (atdures, lineāli, manipulatori, ruļļtekas). Apkalpojošajam personālam aizliegts atrasties uz iekraušanas iekārtām sagatavju ievietošanas laikā.

27. Mehānismu bīstamās daļas un ieeja zem iekraušanas mehānismiem ir norobežota neatkarīgi no piedziņas.

28. Iekraušanas mehānismu vadības pults izvietojums operatoram nodrošina vadāmo mehānismu veikto operāciju labu pārskatāmību.

29. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns ir aprīkota ar atvirzītājiem, kas pasargā sānu sienas no bojāšanas ar sagatavēm.

30. Velmēšanas iekārtas sildkrāsnij tiek sildīta apakšējā zona.

31. Velmēšanas iekārtas sildkrāsnī visu degļu rindu apkalpošanai ir izveidota platforma, kas aprīkota ar margām un vismaz divām noejām un ir nepieciešamajā platumā, lai apkalpojošais personāls varētu droši pārvietoties. Vertikālu kāpņu ierīkošana ir aizliegta.

32. Spiediena regulēšana velmēšanas iekārtas sildkrāsnī ir mehanizēta.

33. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns dūmeņa vertikālā stāvokļa mērījumi tiek veikti ne retāk kā reizi piecos gados, lai noteiktu to atbilstību šo noteikumu 20.punktam.

34. Visi velmēšanas stāvi un to palīgagregāti ir mehanizēti un automatizēti, lai novērstu risku saspiest vai savainot cilvēkus.

35. Virs velmēšanas statņu vārpstām ir uzstādīti pārejas tiltiņi. Pieļaujama vienlaidus tiltiņa uzstādīšana gar statņiem, izveidojot noejas pie katra atsevišķi.

36. Atstarpju regulēšana starp velmēm ir mehanizēta.

37. Velmēšanas stāva mehānismi tiek darbināti no vadības pults.

38. Velmēšanas stāva vadības pults telpai ir siltumizolētas sienas, karstumizturīgs stiklojums, kas aizsargāts ar metāla sietu, un izejas uz velmēšanas laukumu. Gaisa sastāvs, temperatūra un mitrums telpā atbilst normatīvo aktu prasībām. Pults atrodas vietā, kas operatoram nodrošina vadāmo mehānismu veikto operāciju labu pārskatāmību.

39. Velmēšanas stāva vadības pults ir aprīkota ar:

39.1. skaņas un vizuālās signalizācijas iekārtām, kas brīdina par iekārtas iedarbināšanu un darbību;

39.2. sakaru līdzekļiem saziņai ar citām vadības pultīm un dežūrdienestiem, kā arī savienota ar vietējo sakaru iekārtu;

39.3. velmēšanas iekārtas vadības un kontroles aparātiem un signalizāciju.

40. Pirms katras karstās velmēšanas mehānismu iedarbināšanas attiecīgās vadības pults operatoram ir pienākums brīdināt apkalpojošo personālu ar skaņas un vizuālo brīdinošo signalizāciju.

41. Operators, ievērojot darba instrukcijas, drīkst iedarbināt mehānismu tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka bīstamajās zonās neatrodas cilvēki.

42. Nav pieļaujama kalibru pārbaude un starpvelmju atstarpju mērīšana velmēšanas procesa laikā.

43. Velmēšanas stāvos velmējamā metāla kantēšana ir mehanizēta.

44. Nenovelmētās sagataves un brāķa produkciju novāc ar speciālām palīgierīcēm.

45. Lai nodrošinātu cilvēku drošu pārvietošanos velmēšanas stāvā, ierīko attiecīgas ejas, kas ir nodrošinātas pret velmējuma nokļūšanu uz tām.

46. Ceļamo galdu sāni ir gludi aizsegti ar vertikālām skārda plāksnēm. Pacelta galda vertikālās malas ir nosegtas.

47. Spraugas starp ceļamā galda pārseguma platēm un ceļamo galdu ir tik mazas, cik to pieļauj velmēšanas tehnoloģiskais process.

48. Ceļamo galdu mehānismu apkalpošanai blakus tiem ir ierīkotas slīpas noejas kāpnes.

49. Ceļamo galdu celšanas laikā aizliegts remontēt zem galdiem izvietotos mehānismus.

50. Izvadu un ievadu stiprinājuma sijas ir izgatavotas no tērauda un stabili piestiprinātas velmju statnim.

51. Velmēšanas laikā ieejas zem mehānismiem ir slēgtas. Atslēga atrodas pie attiecīgās vadības pults operatora. Ja pārskatāmība nav pietiekama, jālieto rūpnieciskās televīzijas iekārtas.

52. Lai novērstu velmējamā metāla izmešanu no siles veida vadīklas, tā ir nosegta no sāniem.

53. Brāķa tītavas ir uzstādītas vietā, kur tās nerada risku apkalpojošajam personālam, pirms tītavām ir uzstādītas ievadpiltuves.

54. Brāķa tītavu vadības pults atrodas vietā, kur redzama tītavu darba zona un tur esošās personas.

55. Stiepļu tītavu konstrukcija, uzstādīšana un nožogojums novērš metāla izmešanu uztīšanas laikā.

56. Metāla padevei velmēs lieto ievadierīces un izvadierīces ar rullīšiem vai maināmiem ieliktņiem.

57. Dzesētāju konstrukcija novērš velmējumu izmešanu. Dzesētājs ir aprīkots ar apkalpes platformām un pārejas tiltiņiem.

58. Gatavās produkcijas saiņu novākšana no velmēšanas stāva ir mehanizēta.

59. Velmēšanas stāvu pēdējie statņi ir aprīkoti ar aizsargsietu vai pilnībā nosegti no augšas un sāniem. Aizsargsieta acu izmēri ir mazāki par velmējamo izmēru un stiprība novērš iespēju to caursist. Aizsargsieti ir viegli noņemami remonta, kā arī kalibru, armatūras un statņu nomaiņas laikā.

60. Velmēšanas stāvu cilpu galdi ir nožogoti.

61. Visas ejas un tiltiņi statņu zonās ir aprīkoti ar margām vai norobežoti, pārejas tiltiņi aiz pēdējā statņa ir aprīkoti ar nepārtrauktu apšuvumu.

62. Ruļļtekas aiz pēdējā statņa ir aprīkotas ar vismaz 0,2 m augstām apmalēm. No eju puses apmalēm ir slīpums, kas novērš velmējuma izmešanu.

63. Velmēšanas laukums velmēšanas stāvos ir norobežots ar nepārtrauktām apmalēm, kas novērš velmējuma izmešanu.

64. Rezerves velmes uzglabā speciālos statņos. Starp statņiem nodrošina vismaz metru lielu atstarpi.

65. Rezerves velmju uzglabāšanas statņus ieregulē speciālā stendā, kas aprīkots ar nepieciešamajām palīgierīcēm.

66. Velmēšanas stāvos tehnoloģiskās plūsmas līnijā uzstāda šķēres ar mehanizētu metāla padevi un novākšanu. Šķēres ir darbināmas no vadības pults. Gaitas šķēru vadība tehnoloģiskajā plūsmā ir automatizēta.

67. Atsevišķi uzstādītām šķērēm metāla padeve un ievadīšana ir mehanizēta.

68. Šķēru nažiem ir rotora tipa stiprinājums, un tas novērš nažu izmešanu iekārtas darbības laikā.

69. Tehnoloģiskās plūsmas līnijā uzstādīto šķēru remontu un nažu nomaiņu atļauts izdarīt tikai tad, kad velmēšanas stāvs ir apstādināts. Atsevišķi no tehnoloģiskās plūsmas līnijā uzstādītas šķēres atļauts remontēt tikai pēc to drošas atslēgšanas.

70. Šķēres ir noregulētas tā, lai būtu novērsta neparedzētu vai dubultu griezienu rašanās iespēja.

71. Ja darbā ar šķērēm radušos atgriezumus savāc konteineros, to uzstādīšanai ir ierīkoti speciāli iežogoti padziļinājumi.

72. Sagrieztā metāla novākšana no ruļļtekām aiz šķērēm ir mehanizēta ar attiecīgiem nostūmējiem, pārcēlājiem vai nosviedējiem, kuru konstrukcija novērš roku darbu.

73. Ruļļteku apmales šķēru rajonā ir vismaz 0,2 m augstas.

74. Sildkrāsns sagataves izstūmēja vietējās vadības pults atrodas blakus izstūmējam. Sildkrāsns operatoram ir nodrošināta iespēja atslēgt iestūmēju un izstūmēju no abām krāsns pusēm.

75. Sildkrāšņu ūdens dzesējamiem rāmjiem ir paredzēta ūdens izvadīšana no rāmja augšējās daļas. Ūdens izvadīšanas caurules šķērsgriezums ir par 50 procentiem lielāks nekā pievadīšanas caurules šķērsgriezums.

76. Plāvas (zintara) aizvadīšana no velmēšanas stāviem un citām iekārtām ir mehanizēta.

77. Nosēdbaseini no visām pusēm ir norobežoti ar izturīgām 1,1 m augstām sienām. Vietās, kur plāvas transportēšanas tuneļi savienojas ar nosēdbaseiniem, uzstādītas režģotas barjeras. Plāvas savākšana no bedrēm un nosēdbaseiniem ir mehanizēta.

78. Eļļas un kabeļu tuneļi ir noslēgti, lai novērstu plāvas, putekļu un tehnoloģiskā ūdens nokļūšanu tajos.

79. Tuneļu ventilācijas iekārtas ugunsgrēka gadījumā automātiski atslēdzas.

80. Velmēšanas izstrādājumu transporta ratiņi atbilst šādām prasībām:

80.1. tie ir aprīkoti ar bremzēm;

80.2. tiem ir uzstādīti pārvietojuma ierobežošanas galaslēdži;

80.3. tie ir aprīkoti ar skaņas signalizāciju, kas ieslēdzas vienlaikus ar pārvietošanās mehānismu;

80.4. to riteņi ir ar aizsargplāksnēm;

80.5. attālums starp ratiņu visvairāk izvirzītajām daļām un šķēršļiem ir vismaz 0,7 metri.

81. Veicot darbus velmēšanas iekārtu telpās, aizliegts:

81.1. atrasties zonās, kur velmēšanas laikā var nokļūt velmējamie izstrādājumi;

81.2. izmantot par balstiem velmēšanas iekārtas cauruļvadus, ceļot kravu, kā arī komunikāciju nostiprināšanai vai iekārtu iezemēšanai.

82. Velmēšanas laikā aizliegts:

82.1. remontēt mehānismus, kuri darbojas;

82.2. remontēt vadīklu vai veikt tās apkopi;

82.3. staigāt pa dzesētāja apkalpes platformu no velmējuma padošanas puses;

82.4. ar rokām novākt metāla atgriezumus vai iestrēgušās velmējumu stiegras, kā arī metāla plāvu.

V. Prasības velmēšanas iekārtu remontam vai rekonstrukcijai

83. Velmēšanas iekārtas pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk – remonts), kā arī iekārtas konstrukcijas vai darba parametru maiņu (turpmāk – rekonstrukcija) atļauts veikt tikai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

84. Velmēšanas iekārtas elementus drīkst metināt tikai metinātāji, kuri ir apliecinājuši savu kompetenci attiecīgo darbu izpildē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

85. Velmēšanas iekārtas metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošas kontroles metodēm atbilstoši piemērojamiem standartiem veic tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.

86. Velmēšanas iekārtas remontu un rekonstrukciju atļauts sākt tikai pēc tam, kad iekārtas valdītājs ir izsniedzis rakstisku norīkojumu (atļauju) saskaņā ar šo noteikumu 10.4.apakšpunktu.

87. Pirms remonta un rekonstrukcijas sākšanas velmēšanas iekārtu atdzesē un atvieno no visiem spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaiku un gāzu avotiem.

88. Visus datus par velmēšanas iekārtas rekonstrukciju vai remontu un attiecīgajām pārbaudēm dokumentē un pievieno iekārtas pasei.

VI. Velmēšanas iekārtu

tehniskās pārbaudes

89. Pilnvarotās inspicēšanas institūcijas veic velmēšanas iekārtas pirmreizējo tehnisko pārbaudi, kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 94.punktā noteiktajos gadījumos saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

90. Velmēšanas iekārtas uzstādītājs pirms iekārtas uzstādīšanas iesniedz pilnvarotajā inspicēšanas institūcijā šādus dokumentus:

90.1. velmēšanas iekārtas vispārīgu aprakstu;

90.2. velmēšanas iekārtas uzstādīšanas tehnisko projektu, kas izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskais projekts ietver šādu informāciju:

90.2.1. konstrukcijas kopsalikuma rasējumus, sastāvdaļu, salikuma vienību rasējumus, citus darba rasējumus un shēmas, kā arī velmēšanas iekārtas darbības aprakstus un skaidrojumus;

90.2.2. projektēšanas aprēķinus;

90.3. velmēšanas iekārtas atsevišķu elementu un mezglu atbilstības sertifikātus un lietošanas instrukcijas, ja tas noteikts normatīvajos aktos, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo daļu.

91. Pilnvarotā inspicēšanas institūcija pārbauda velmēšanas iekārtas tehnisko projektu, kā arī veic attiecīgas pārbaudes uzstādīšanas laikā, lai nodrošinātu velmēšanas iekārtas atbilstību šo noteikumu un piemērojamo standartu prasībām, īpašu uzmanību pievēršot:

91.1. tehniskā projekta un uzstādīšanas procedūru tehniskās dokumentācijas pārbaudei;

91.2. lietoto materiālu un to sertifikātu pārbaudei;

91.3. velmēšanas iekārtas teritorijas un tehniskās dokumentācijas pārbaudei (būvju, iekārtu, aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība projekta prasībām un tehnoloģiskajai shēmai);

91.4. velmēšanas iekārtas un tās aprīkojuma iekšējai un ārējai apskatei un krāšņu aprīkojuma funkcionālajai pārbaudei;

91.5. dūmeņu un dūmeju oderējuma un metālkonstrukciju apskatei un vertikālā stāvokļa un nosēdes mērījumiem;

91.6. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskatei un hidrauliskajai pārbaudei;

91.7. iezemēšanas kontūrai un izolācijas pārbaudei (piemēram, iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības, izolācijas pretestības mērījumi).

92. Velmēšanas iekārtas lietošanas laikā tās valdītājs nodrošina, lai inspicēšanas institūcija ne retāk kā reizi divos gados veiktu velmēšanas iekārtas kārtējo tehnisko pārbaudi, kas ietver:

92.1. velmēšanas iekārtas teritorijas un lietošanas dokumentācijas pārbaudi;

92.2. velmēšanas iekārtas ārējo apskati darbībā un krāšņu aprīkojuma funkcionālo pārbaudi;

92.3. dūmeņu un dūmeju apskati un pārbaudi;

92.4. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskati un pārbaudi;

92.5. iezemēšanas un izolācijas pārbaudi.

93. Ņemot vērā velmēšanas iekārtas tehnisko stāvokli un lietošanas laiku, pilnvarotā inspicēšanas institūcija ir tiesīga kārtējās pārbaudes noteikt biežāk, nekā minēts šo noteikumu 92.punktā.

94. Velmēšanas iekārtas ārkārtas tehniskā pārbaude veicama šādos gadījumos:

94.1. pēc velmēšanas iekārtas remonta vai rekonstrukcijas;

94.2. pēc avārijām vai nelaimes gadījumiem, kuros ir bojāti velmēšanas iekārtas elementi;

94.3. pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonas pamatota pieprasījuma.

95. Lai atvieglotu velmēšanas iekārtas novērtēšanu ārpuskārtas pārbaudes laikā, pirms iekārtas remonta vai rekonstrukcijas sākšanas iekārtas valdītājs saskaņo ar pilnvaroto inspicēšanas institūciju attiecīgo darbu izpildes tehnoloģiju un kārtību. Ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka pilnvarotā inspicēšanas institūcija.

96. Pēc tehniskās pārbaudes pilnvarotā inspicēšanas institūcija par to ieraksta velmēšanas iekārtas pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru izsniedz valdītājam, bet otru uzglabā pilnvarotā inspicēšanas institūcija ne mazāk kā 10 gadu pēc pārbaudes dienas.

97. Ja velmēšanas iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi, ko valdītājs piestiprina uz velmēšanas iekārtas vadības pults redzamā vietā.

98. Ja pilnvarotā inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē konstatē, ka velmēšanas iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām, valdītāja pienākums ir mēneša laikā pēc tehniskās pārbaudes protokola saņemšanas novērst neatbilstību un pieaicināt pilnvaroto inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi.

99. Ja velmēšanas iekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām un apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, pilnvarotā inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina valdītāju, norādot to tehniskās pārbaudes protokolā, paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēts paaugstināts ugunsbīstamības stāvoklis, un dienas laikā nosūta minētajām institūcijām pārbaudes protokola kopiju. Valsts darba inspekcija, attiecīgajos gadījumos arī Vides valsts inspekcija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai valdītājs nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.

VII. Noslēguma jautājums

100. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

Pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.377