"Garais ceļš uz savienību ar Eiropu"

"The Financial Times"

– 2000.04.17.

Kaut gan šīs valsts pārejas ekonomikā tiek slavēta kā viena no veiksmīgākajām, vēl ir gaidāms grūts sociālais un ekonomiskais darbs, pirms Polija varēs iestāties ES.

Polijas centieni pabeigt savu integrāciju ar Rietumiem ir pārgājuši izšķirošajā fāzē.

Jo vairāk tuvojas iespējamās iestāšanās datums, jo sarežģītāki kļūst argumenti par iestāšanās noteikumiem – gan Polijā, gan pārējā Eiropā.

Varšavas valdībai jāizjūt arvien lielāks Briseles spiediens paātrināt iestāšanās sagatavošanos, kamēr daži ES līderi ir izteikuši mājienus par iespējamo paplašināšanās procesa atlikšanu. Lai gan Polija vēl arvien cer uz 2003.gadu, Eiropas Komisijas amatpersonas privātās sarunās par visagrākajiem iestāšanās gadiem ir nosaukušas 2004. un 2005.gadu.

Šādi atklājumi tiek pausti Polijai problemātiskā brīdī, jo gada beigās ir gaidāmas prezidenta vēlēšanas, savukārt 2001.gada beigās – parlamenta vēlēšanas. Lai gan galvenās partijas ceļā uz iestāšanos ir vienotas, tām ir jāpārliecina vienaldzīgie vēlētāji. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka atbalsts ES no 80% ir pazeminājies līdz aptuveni 50%. Polijas līderi nedrīkst uztvert savus vēlētājus kā pašus par sevi saprotamus. Par laimi, Polijas ekonomikas panākumus vēl arvien var apskaust visa postkomunistiskā pasaule.

Tiešās ārvalstu investīcijas pagājušajā gadā sasniedza 8 miljardus $, kopumā veidojot 39 miljardus dolāru.

Tomēr iestāšanās ES ir daudz sarežģītāks process par pievienošanos NATO, jo uzņemšanai ES ir jābūt gatavai visai valstij. Valdībai tas nozīmē daudz steidzamāk pieņemt likumus, kas piesaistīs Polijai ES acquis communautaire .

Eiropas Komisija pagājušajā gadā izteica brīdinājumu, ka Polija šajā ziņā kavējoties. Varšava, atbildot uz brīdinājumu, solīja līdz šai vasarai apstiprināt 45 likumus. No tiem tikai daži ir reāli nogājuši juridisko ceļu.

Tomēr daudz nozīmīgāk ir sagatavot ierindas poļus uzņemšanai ES. Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis saka, ka valdībai ir jāatzīst, ka iestāšanās nozīmē ne tikai politisku un ekonomisku lēmumu, bet arī sociālu un psiholoģisku, kam ir nepieciešama vienkāršo cilvēku "garīgā mainība."

Kvašņevskis brīdina, ka tādā gadījumā, ja ES "egoistiski" uzspiedīs savu viedokli iestāšanās jautājumā, tas Austrumeiropā, tai skaitā arī Polijā, varētu izraisīt nacionālistisku, pret Eiropu vērstu reakciju.

Stefans Vagstils, Džons Rīds

un Kristofers Bobinskis