Par Dānijas atbalstu Latvijas dalībai NATO un desmit draudzības gadu vainagojumu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

26. un 27.augustā Rīgā oficiālā vizītē uzturējās Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts (attēlā). Ministrs tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām — Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, ārlietu ministru Induli Bērziņu un Saeimas priekšsēdētāja p.i. Rihardu Pīku. Vizītes ietvaros notika Dānijas mākslinieku koncerts, kas veltīts diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitajai gadadienai. Vizītes ietvaros Reiterna namā tika nolasīta lekcija par Baltijas valstu nākotni Eiropas Savienības un NATO sastāvā.

Dānijas ārlietu ministrs:

— tiekoties ar Valsts prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pirmdien, 27. augustā, Jūrmalas rezidencē tikās ar Dānijas ārlietu ministru Mogenu Liketoftu.

Tikšanās laikā prezidente pateicās M.Liketoftam par spēcīgo atbalstu, ko Latvija ir saņēmusi no Dānijas kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991.gadā. "Latvija vienmēr ir jutusi morālu atbalstu no Dānijas un dāņu tautas neatkarības atjaunošanas centienos un valsts attīstībā. Tik cieši šodien ir mūsu cilvēku kontakti, sakari starp nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, amatpersonām," ar gandarījumu sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Tika pārrunāts, kā virzās Latvijas un Dānijas kopīgais projekts par informācijas tehnoloģiju koledžas izveidi Rīgā. Abas puses uzsvēra, ka šāda mācību iestāde būtu nozīmīga visam Baltijas jūras reģionam, apmācot informācijas tehnoloģiju speciālistus.

Pārrunājot jaunās Eiropas veidošanās jautājumus, M.Liketofts atzina, ka Latvijas pašreizējos rezultātus ES iestāšanās sarunās var dēvēt par "pārliecinošu stāstu", norādot, ka valsts sekmīgi virzās uz iestāju organizācijā. Prezidente sacīja, ka Dānijas atbalsts eirointegrācijas un NATO sagatavošanās procesā ir augstu vērtējams un būtisks Latvijai. Dānijas ārlietu ministrs apliecināja, ka viņa valsts turpinās noteiktu atbalsta politiku Baltijas uzņemšanai NATO.

Valsts prezidenta preses dienests

— tiekoties ar Ministru prezidentu

27.augustā Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Dānijas ārlietu ministru Mogenu Liketoftu .

Tikšanās gaitā abas amatpersonas atzina, ka desmit gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas un Dānijas attiecības attīstījušās ar pieaugošu intensitāti un vērtējamas kā ļoti labas. Dānija ir valsts, kuras investīciju apjoms Latvijā ir viens no lielākajiem. Ministrs apliecināja, ka nozīmīga ir Dānijas uzņēmēju interese par Latviju, tāpēc mūsu valstij jāturpina pievērst uzmanība uzņēmējvides sakārtošanai un korupcijas apkarošanai, tādējādi piesaistot aizvien vairāk investīciju. Ministru prezidents informēja, ka jau vairākus gadus Latvijā notiek Ārvalstu investoru padomes tikšanās, kurās arī tiek kopīgi atrisinātas daudzas problēmas, tostarp meklēti risinājumi arī korupcijas apkarošanai.

Tikšanās gaitā abas amatpersonas apsprieda arī Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās jautājumus.

Ministru prezidents arī informēja, ka Latvija turpina pildīt mājas darbu, lai nodrošinātu savu sagatavotību dalībai NATO. Plānots, ka aizsardzības izdevumi nākamajā gadā tiks palielināti līdz 1,75%, bet 2003.gadā līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi Latvija apliecinātu sevi kā uzticamu partneri NATO dalībvalstīm. Ministru prezidents izteica pārliecību, ka arī turpmāk Dānija tikpat aktīvi atbalstīs mūsu valsti un nākamgad paredzētajā NATO valstu sanāksmē Prāgā tiks pieņemts lēmums par Latvijas uzaicināšanu dalībai NATO aliansē.

Valdības preses departaments

— tiekoties ar ārlietu ministru

27. augustā ar M. Liketoftu tikās ārlietu ministrs I. Bērziņš. Tikšanās laikā apspriesti divpusējās sadarbības jautājumi, ES integrācijas gaita, NATO paplašināšanās process, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm. I. Bērziņš atzīmēja abu valstu attiecību draudzīgo raksturu, kā arī Latvijas – Dānijas ciešo sadarbību, realizējot Latvijas ārpolitiskās prioritātes. I. Bērziņš augstu novērtēja Dānijas sniegto palīdzību Latvijai kopš neatkarības atjaunošanas, it īpaši Dānijas aktīvo līdzdalību dažādās sadarbības programmās demokrātisko reformu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Latvijā. I. Bērziņš pateicās par Dānijas stingro nostāju, atbalstot Latviju tās virzībā uz ES un NATO, un izteica gandarījumu par Dānijas pausto pozīciju turpināt aktīvu Latvijas atbalstu un kopīgi darboties Latvijas veiksmīgai sagatavošanai dalībai šajās organizācijās.

Pārrunājot attiecības ar Krieviju, abas puses atzina nepieciešamību turpināt aktīvi attīstīt sadarbību ar Krieviju, I. Bērziņš atzīmēja Latvijas ieinteresētību veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, ņemot vērā, ka Latvija nākotnē būs ES robežvalsts.

Ārlietu ministrijas preses centrs

— preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru

Pirmdien, 27. augustā, notika Latvijas un Dānijas ārlietu ministru Induļa Bērziņa un Mogena Liketofta preses konference. To ievadot, Indulis Bērziņš teica:

— Man ir patiess prieks šodien vēlreiz publiski pateikt paldies Dānijas valdībai un tautai par lielo atbalstu, ko esam baudījuši desmit gadus kopš mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas. Visus šos gadus Dānija bijusi mūsu advokāts, draugs un sabiedrotais. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu Dānijas draugu atbalsts noteikti bijis viens no stūrakmeņiem mūsu valsts panākumiem šajos gados. Šodien mēs ar Dānijas ārlietu ministru pārrunājām pašu būtiskāko mūsu valstu attiecībās. Pats būtiskākais ir fakts, ka Dānija ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Tādēļ mēs runājām par to, kas darāms, lai Latvija iespējami drīz varētu iestāties ES un NATO. Termiņi, kad mēs to ceram izdarīt, ir skaidri: pabeigt iestāšanās sarunas ar ES 2002. gadā un iestāties 2004. gadā. Attiecībā uz NATO mēs ceram, ka jau NATO dalībvalstu vadītāju 2002. gada apspriedē Prāgā visas trīs Baltijas valstis saņems uzaicinājumu iestāties šajā savienībā.

Līdzīgu viedokli pauda arī Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts:

— Es esmu ļoti priecīgs viesoties Latvijā dienās, kad atzīmējam Latvijas un Dānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmito gadadienu. Dānijas attieksmi pret Latviju nosaka patiešām ļoti stipra pārliecība par atbalstu, atjaunojot jūsu valsts neatkarību un veidojot Latviju par stipru, plurālu, demokrātisku un labklājīgu valsti ar spēcīgu ekonomiku. Mūsu palīdzības programmas Latvijai pēdējos gados bijušas vērstas galvenokārt uz to, lai palīdzētu jums pēc iespējas ātrāk iestāties ES un NATO. Es apliecinu, ka šie mērķi arī turpmāk būs Dānijas uzmanības centrā, it īpaši 2002. gada otrajā pusē, kad Dānija būs ES prezidējošā valsts. Mēs darīsim visu iespējamo, lai visas trīs Baltijas valstis iespējami drīz tiktu uzņemtas ES. Mēs arī ceram, ka NATO dalībvalstu vadītāju 2002. gada Prāgas apspriede beigsies ar paplašināšanos, uzaicinot iestāties NATO ne tikai vienu vai divas, bet visas trīs Baltijas valstis. Mēs šo savu atbalstu saistām ne tikai ar ekonomiskiem un militāriem apsvērumiem. Latvijai tas būs ļoti nozīmīgs politisks atbalsts. Jūsu iestāšanās ES un NATO būs signāls visa reģiona tālākam uzplaukumam un labklājības vairošanai. Es gribu arī atzīmēt, ka ļoti svarīgu darbu Dānijas un Latvijas attiecību attīstīšanā visus šos gadus veicis Dānijas institūts Rīgā, kas būtiski sekmējis cilvēku kontaktus starp mūsu valstīm. Mēs ļoti daudz viens otram varam dot arī kultūras jomā un viens no otra iespaidoties. Vakar man bija ļoti interesanta ekskursija pa Rīgu, kurā mani pavadīja arhitekts Pēteris Blūms. Mēs apskatījām galvenokārt vecās koka ēkas Pārdaugavā. Tas ir patiešām vērtīgs kultūras mantojums, kuru jūs varat parādīt citiem.

I. Bērziņš: — Es vēl gribu piebilst, ka Dānijas vēstnieks bija pats pirmais, kas ieradās Rīgā drīz pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un sāka šeit reālu darbību.

"Latvijas Vēstneša" jautājums abiem ministriem: — Kas jums šķiet pats nozīmīgākais notikums Latvijas un Dānijas attiecībās šajos desmit gados?

I. Bērziņš: — Man kā ārlietu ministram, atceroties pagātni, jāraugās nākotnē. Un nākotnes kontekstā man pats nozīmīgākais šķiet Dānijas atbalsts Latvijas līdzdalībai NATO. Atbalsts, ko Dānija pauda jau tad,

Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts vizītē pie Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa

Kopīgā preses konferencē: Dānijas ārlietu ministrs Mogens Liketofts un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs,"LV"

kad citas valstis vēl nebija tik atbalstošas. Ir ļoti viegli kādu atbalstīt, kad visi saka "jā". Daudz grūtāk bija NATO dalībvalstij paust šo atbalstu, kad pārējie, ieskaitot Ameriku, par to vēl tikai domāja. Šis Dānijas atbalsts mums bija ļoti, ļoti būtisks.

M. Liketofts: — Es gribu pievienoties savam kolēģim. Man nāk prātā kāda populāra dāņa atbilde, kad viņam jautāja: "Kurš bijis pats nozīmīgākais notikums jūsu dzīvē? " Viņš uz to atbildēja: "Tas, kurš vēl nav noticis." Svarīgākais tagad mums patiešām ir ES un NATO paplašināšana, uzņemot šajās organizācijās Latviju. Es personīgi skaidri jūtu, ka tas notiks ļoti drīz, taču līdz tam, protams, vēl ir daudz darāmā. Kad tas būs noticis un Latvija būs ES un NATO dalībvalsts, ļoti spēcīgi attīstīsies arī sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Jo mums ir tik daudz kopīga. Mums ir kopīgs reģions, un mums ir kopīgi mērķi. Es personīgi ļoti daudz sagaidu no šīs mūsu kopīgās nākotnes. Mums kopīgi būs ļoti stipra balss šajās organizācijās, tādēļ mums cieši jāsadarbojas, lai šis mērķis īstenotos.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

— tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāja biedru

27.augustā arī Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Dānijas Karalistes ārlietu ministru Mogenu Liketoftu.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks sacīja, ka Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas. Saeimas priekšsēdētāja biedrs atzinīgi novērtēja arī Dānijas atbalstu Latvijas virzībā uz ES un NATO.

Tikšanās laikā R.Pīks pastāstīja viesim par iestāšanās sarunu ES norisi, kā arī iepazīstināja ar Eiropas lietu komisijas darbu Latvijas iestāšanās sarunu ES pozīciju par konkrētām sadaļām apspriešanā. Abas puses bija vienisprātis, ka liela nozīme veiksmīgai integrācijas procesa norisei ir sabiedrības informēšana par ES. "Cilvēkiem jātic, ka saglabāsim savu identitāti," sacīja R.Pīks un pastāstīja Dānijas ārlietu ministram, ka patlaban sabiedrības informēšanā par integrāciju ES liela vērība tiek veltīta ne tikai dažādām konferencēm, pārraidēm masu medijos, bet arī lekcijām skolās. Saeimas priekšsēdētāja biedrs arī informēja viesi, ka šobrīd lielāks sabiedrības atbalsts ir Latvijas virzībai uz NATO, jo iedzīvotāji mūsu valsts drošību saista tieši ar integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē.

Pārrunājot sabiedrības integrācijas procesa norisi, R.Pīks atzina, ka daļa nepilsoņu kavējas iegūt Latvijas pilsonību tieši tāpēc, ka pagaidām nav drošu garantiju stabilitātei un drošībai mūsu valstī.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par Eiropas nākotnes jautājumiem un bija vienisprātis, ka jāpalielina nacionālo parlamentu ietekme Eiropas Parlamentā.

Saeimas preses dienests