Saeimas deputāti sākuši jauno darba cēlienu

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kādi jums ir iespaidi par tikko notikušajām Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām?

— Jāteic, ka iespaidi ir grandiozi. Lai gan es nepiedalījos visos jubilejas pasākumos. Tikai dažos biju klāt. Bet, manuprāt, šīs svinības patiešām bija izdevušās, un ne velti tāds ir arī sabiedrības viedoklis par šo svētku norisi. Par to patiešām ir gandarījums. Jo Rīgas astoņsimtgades atzīmēšana tomēr ir tāds notikums, kam līdzīgu mūsu paaudze diez vai kādreiz pieredzēs. Tas ir unikāls notikums. Un, ja šādas svinības tik labā līmenī izdodas, tad par to ir divkāršs prieks.

Paldies Dievam, bažas par nevēlamiem starpgadījumiem svinību laikā neīstenojās. Uzskatu, ka viss norisinājās patiešām veiksmīgi.

— Tikko arī apritēja desmit gadi, kopš Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Vai arī šī jubileja, jūsuprāt, tika pietiekami augstā līmenī atzīmēta?

— Jā, Igaunijā šajā sakarā ir pat izsludināti valsts svētki. Domāju, ka mums gan tas ir nākotnes jautājums. Parasti mēs tieši šādos brīžos, kad ir kādu tautai un valstij nozīmīgu notikumu atcere, par to runājam. Arī dažādu desmit gadu jubilejai veltīto pasākumu laikā izskanēja viedoklis, ka šajā datumā ir jābūt valsts svētkiem. Es tam principā piekrītu. Neraugoties uz to, ka mums jau tagad svētku un atceres dienu ir pārpārēm.

1991. gada 21. augusts ir ļoti nozīmīgs datums gan Latvijas tautas, gan arī Krievijas, Eiropas un visas pasaules vēsturē. To es arī īpaši atzīmēju savā uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē 21. augustā. Manuprāt, valsts svētku statusa piešķiršana ir nākotnes jautājums. Domāju, ka Saeimas deputātu vairākums varētu atbalstīt šo ideju.

— Kāda varētu būt šīs desmitgades atzīmēšanas svinību loma ārpolitiskā nozīmē?

— Neparasti daudz ārvalstu pārstāvju piedalījās šo svinību pasākumos. Neatkarīgi no tā, kāds statuss ir piešķirts šai dienai, Latvijā tomēr šīs svinības, šķiet, bija vispamatīgāk organizētas. Manuprāt, ārpolitiskā nozīmē mēs šoreiz esam guvuši vēl vienu panākumu. Vismaz tajās sarunās, kas man bija ar saviem draugiem un kolēģiem no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un citām valstīm, tāpat arī tiekoties ar diplomātiem, kas ļoti kuplā skaitā bija apmeklējuši šos pasākumus, ļoti augstu tika novērtēts tas, ka mēs ar tādu īpašu emocionalitāti un nopietnību atceramies šos notikumus pirms desmit gadiem un neesam arī aizmirsuši savus draugus, bez kuru palīdzības mums diez vai izdotos tik drīz atjaunot neatkarīgu valsti.

— Savulaik, 1991. gadā, jūsu uzskati par to, kā leģitīmā veidā atjaunojama valstiskā neatkarība diezgan krasi atšķīrās no tā ceļa, ko toreizējos apstākļos gāja Augstākā padome. Vai jūsu attieksme pret notikumu gaitu ir mainījusies pārdomu rezultātā?

— Neapšaubāmi. Un ne jau konjunktūras apsvērumu dēļ. Tieši tā es jūtu un domāju, jo savas politiskās karjeras laikā esmu evolucionējis un sakarā ar to neizjūtu nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Uzskatu, ka cilvēkam ir jāpieturas pie noteiktiem principiem, bet tajā pašā laikā reālistiski jāraugās uz dzīves īstenību. Tā ir jebkurā jomā, ne tikai politikā. Domāju, ka toreizējās atšķirības uzskatos par valstiskās neatkarības atjaunošanas ceļu nekādā veidā netraucēja, bet gan iekšpolitiski palīdzēja sabiedrībai noskaņoties uz šo pragmatisko ceļu.

Tāds pats ir mans vērtējums, šobrīd runājot par attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Manuprāt, tas, ka ir diezgan liels eiroskeptiķu skaits, nepavisam nav tik slikti. Tas liecina par mūsu nacionālo garu, par tautas dzīvīgumu. Bet mums patiešām vairāk uzmanības ir jāpievērš tiem cilvēkiem, kam visi šie procesi ir gluži vienaldzīgi. Manuprāt, tāda nostāja ir daudz bīstamāka.

— Pēdējā laikā, diemžēl īpaši jaunatnes vidū, ir izplatīts tāds teiciens: "Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti". Kā jūs izskaidrotu šādu attieksmi?

— Es katrā ziņā kā Latvijas pilsonis un patriots nevaru saskatīt atšķirību starp šo valsti un šo zemi. Manā uztverē abi šie jēdzieni cieši saistās kopā. Viens bez otra nevar reāli pastāvēt. Domāju, ka šis teiciens vairāk ir tāds emocionāls sauklis bez stabila un konkrēta pamata.

— Kā norisinājies Saeimas darbs šajā sesiju starplaikā?

— Visas Saeimas komisijas jau ir sākušas vai tūdaļ sāks darbu pie rudens sesijā izskatāmajiem likumprojektiem. Sesiju starplaikā Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai ļoti daudz likumprojektu. Nupat jau ir notikušas vairākas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdes. Tā ka darbs Saeimā šovasar norisinās gandrīz nepārtraukti, lai gan rudens sesija sāksies tikai 3. septembrī.

— Kādi varētu būt aktuālākie likumprojekti, ko deputāti izskatīs, sākoties rudens sesijai?

— Neapšaubāmi aktuāls būs jautājums par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Attiecīgo likumprojektu vajadzēs izskatīt trešajā lasījumā. Darba kārtībā noteikti būs vairāki svarīgi likumprojekti, kas attiecas uz tautsaimniecību. Ņemot vērā to, ka nākamgad būs astotās Saeimas vēlēšanas, laikam gan šajā sesijā ļoti lielu nozīmi deputāti piešķirs 2002. gada valsts budžeta projekta apspriešanai. Līdz 1. oktobrim valdībai jāiesniedz Saeimai nākamā gada valsts budžeta likumprojekts un arī citi ar tā izpildi tieši saistītie likumprojekti.

— Vai tuvākajā laikā ir gaidāmas kādas pārmaiņas Saeimas deputātu frakciju sastāvā?

— Šobrīd par to vēl pagrūti spriest. Taču šādas pārmaiņas ir iespējamas. Tās varētu būt saistītas ar dažādām iekšējām pretrunām atsevišķās partijās un arī ar jaunu politisko spēku veidošanos. Tāpēc domāju, ka šis gads līdz nākamās Saeimas vēlēšanām būs ļoti interesants politiskajā dzīvē.

— Kā, jūsuprāt, pašreizējās politiskās kolīzijas Rīgas domē varētu atbalsoties Saeimā?

— Domāju, ka viss, kas notiek gan Rīgas domē, gan valdībā, lielākā vai mazākā mērā ietekmē arī politisko spēku sadalījumu un rīcību Saeimā. Kas attiecas uz tēvzemiešu nostāju, tad tā, manuprāt, ir pietiekami skaidra un konsekventa. Jo tās situācijas, kas veidojas Rīgas domē, mūs, protams, neapmierina. Mēs redzam, ka tur ikdienas darbā reāli pastāv Jurkāna—Rubika kopas un sociāldemokrātu koalīcija. Līdz ar to nepavisam nedarbojās tas koalīcijas līgums, kas tika noslēgts starp sociāldemokrātiem un tēvzemiešiem. Šādā situācijā ir loģiska mūsu reakcija, izejot no šīs koalīcijas. Kā tiks organizēts darbs turpmāk, tas lielā mērā būs atkarīgs no situācijas tajā partijā, kurai visvairāk balsu Rīgas domē, — LSDSP. Kā mēs redzam, tur ir ļoti asas pretrunas un domstarpības starp atsevišķiem partijas biedriem, kas tiek risinātas publiski. Laikam gan tas nevar palikt bez sekām.

Domāju, ka Saeimā izveidojusies valdošā koalīcija pamatjautājumos līdz šim ir bijusi pietiekami konsolidēta. Protams, vienmēr var vēlēties labāku savstarpējo sapratni un sadarbību. Bet jāapzinās, ka valdošo koalīciju veido būtībā viena ideoloģiskā virziena partijas. Līdz ar to tām, savstarpēji sadarbojoties, tomēr ir jādomā arī par savu konkrēto identitāti. Tas neapšaubāmi atsaucas uz sadarbību gan Saeimā, gan valdībā.

— Kad būs gatavs un izmantojams topošais Saeimas nams Jēkaba un Torņa ielas stūrī?

— Šobrīd remonta un labiekārtošanas darbi risinās tā, ka jau rudens sesijas sākumā deputāti varēs sākt izmantot šo ēku. Līdz ar to normalizēsies darba apstākļi mūsu parlamentā. Šie pārbūves darbi ieilga vairāku gadu garumā. Nu beidzot ir gandarījums par to, ka tūlīt šis nams sāks funkcionēt. Jau ir sadalītas telpas deputātu darbam. Turpmāk katram Saeimas deputātam būs vismaz savs darba galds. Tas ir ļoti būtiski, radot normālus apstākļus parlamenta pilnvērtīgam darbam.

— Vai esat bijis atvaļinājumā šovasar?

— Beidzot došos nedēļu ilgā atvaļinājumā. Kopā ar ģimeni pēc bērnu lūguma uz īsu brīdi došos uz kādu no ārvalstīm. Bet, atklāti runājot, pēc šīs visai saspringtās vasaras tomēr nejūtos īpaši noguris. Labā fiziskā un garīgā gatavībā sagaidu rudens sesijas sākumu.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors