Ģenerālprokurors:

— intervijā Latvijas Radio 28.augustā

Intervija Latvijas Radio 28.augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Sandra Ķirse

— Šodien pie mums programmā Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Pēdējo reizi ar jums tikāmies pirms atvaļinājuma. Nu jau tas noteikti ir aizsteidzies vēja spārniem. Vai labi atpūtāties?

Jānis Maizītis: — Nevaru sūdzēties, atpūtos tiešām labi, bet nu jau atvaļinājums nedaudz piemirsies, jo mēnesis jau ir ikdienas darbā.

— Mums būtu liels prieks, ja mēs dzirdētu, ka jums darba ir arvien mazāk un mazāk. Tomēr — viens no pirmajiem darbiem, ko sākāt augusta sākumā, — jūs devāties apmeklēt Daugavpils un Daugavpils rajona, Preiļu un Krāslavas prokuratūras, bija arī daži jautājumi, uz kuriem tika likts lielāks akcents. Kādi šobrīd ir jūsu secinājumi par tur dzirdēto, redzēto?

J.Maizītis: — Šis Latgales apmeklējums ir turpinājums tam, ko es iesāku jau pagājušajā gadā. Stājoties ģenerālprokurora amatā, es pats sev izvirzīju tādu mērķi un prasību pabūt katrā prokuratūras iestādē. Pagājušajā gadā es sāku šo viesošanos pie kolēģiem.

Es ļoti augstu vērtēju savu kolēģu viedokļus par jebkuru jautājumu, tādēļ uz vietas to visu noskaidrot ir daudz, daudz labvēlīgāk, un iespaidu, protams, ir vairāk nekā atrodoties Rīgā, kabinetā. Pamatu pamatos uzmanība tika vērsta uz tām lietām, kas ir saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem. Tas ir jautājums, no kura es noteikti neatkāpšos, kā arī pievērsīšos jautājumiem, kas saistīti ar autortiesībām, blakustiesībām.

— Noziedzības līmenis valstī nav visur vienāds. Kāda ir situācija tieši Latgales pusē?

J.Maizītis: — Katrā rajonā un katrā novadā ir savas īpatnības. Protams, ka Rīga ir ar savām iezīmēm, rajona prokuratūras ir ar savām un apgabali ar savām īpatnībām. Mani patīkami ir pārsteidzis tas, ka ārpus Rīgas, vismaz nodokļu lietu, izmeklēšana veicas pat labāk nekā Rīgā. Šeit es gribētu minēt Preiļu rajona prokuratūru, kur pagājušajā gadā bija pietiekami labi rezultāti nodokļu lietu izmeklēšanā. Tā kā Latvija jau nesastāv tikai no Rīgas, tādēļ arī uzmanība ir jāpievērš vienmērīgi visai Latvijai.

— Vai no jūsu kolēģu puses tur bija arī kādi ierosinājumi par jauno Kriminālprocesa likumu?

J.Maizītis: — Jā, mēs ar kolēģiem runājām par tādiem jautājumiem, kas saistīti ar rajonu un apgabalu prokuratūru piekritību, jo tagad praksē pierādās tas, ka lielākam uzsvaram būtu jābūt tieši uz rajona prokuratūrām. Tā būtu vieglāk organizēt arī smago noziegumu izmeklēšanu konkrēti rajonos, kur nav apgabala prokuroru. Tas ir arī policijas iestāžu interesēs, jo tad ir vieglāka sadarbība uz vietas, un tad arī rajonā galu galā ir viens konkrēts saimnieks — tas ir rajona virsprokurors.

— Vai arī tur gaida šo jauno Kriminālprocesa likumu vai saka — viss ir kārtībā un būs tikai atkal jauni sarežģījumi, kamēr ieviesīs, kamēr piemēros.

J.Maizītis: — Negaida droši vien kūtrākie un slinkākie, jo vienkāršāk ir neko nedarīt. Es, protams, nevaru viennozīmīgi apgalvot, ka visi, visi noteikti ir par šīm idejām, par kurām daudz tiek runāts. Tajā pašā laikā, runājot ar kolēģiem, es jutu vismaz ieinteresētību, un, vai nu tas bija tādēļ, ka mūsu saruna tā izveidojās, ka tā bija saruna ar ģenerālprokuroru, bet vismaz es nesastapos ar vienaldzību.

— Šobrīd gribu jums uzdot jautājumu par "Bankas Baltija" lietu. Mums ir zināms, ka šodien tiesa nolēma turpināt tiesas sēdi, uz kuru atkal neieradās Aleksandrs Lavents slimības dēļ. Gribu atgādināt mūsu klausītājiem, ka laikam pēdējā reize, kad tomēr līdz tiesai Laventa kungs tika, bija 2.augusts. Atkal bija sarežģījumi veselībā, un tiesa pieņēma lēmumu nosūtīt viņu uz Centrālcietuma slimnīcu, savukārt konvojs viņu aizveda uz Linezera slimnīcu. Es gribētu dzirdēt jūsu komentārus šim faktam.

J.Maizītis: — Man kā ģenerālprokuroram ir jāatturas no tiesas lēmumu komentēšanas pašreizējā tiesvedības stadijā, jo tādā veidā es iejauktos iztiesāšanas gaitā. Man gan kā juristam, gan kā cilvēkam, protams, ir ļoti skaidrs un konkrēts viedoklis, kas notiek vispār ar šo lietu, diemžēl mani amata pienākumi neļauj konkrētāk izteikties. Tajā pašā laikā es varu noteikti dalīties pārdomās, kas saistītas ar tiem jautājumiem, kuri ir cēlonis tam, kas notiek ar šīs lietas iztiesāšanu. Tātad pašreiz notikumu centrā ir izvirzījies tiesājamas, arestētas personas veselības stāvoklis, un ir atklājušies vairāki gan kriminālprocesa trūkumi šajā jautājumā, gan arī jautājumi, kas saistīti ar Ministru kabineta noteikumiem, kā arī ar atsevišķām Iekšlietu ministrijas pavēlēm. Prokuratūrā pašreiz notiek pārbaude saistībā ar to, ka iekšlietu ministrs pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai dienesta pārbaudes slēdzienu, kuram iekšlietu ministrs nepiekrita. Diemžēl šī pārbaude ir ieilgusi. Domāju, ka mēs savus secinājumus varēsim darīt publiski zināmus, es ceru, nākamajā nedēļā, jo šie jautājumi ir pietiekami komplicēti. Ir noregulēts, kādā veidā tiesājama, arestēta persona nonāk veselības aprūpes iestādē, ja cietuma slimnīcā tiešām nevar sniegt medicīnisko palīdzību. Tajā pašā laikā uzreiz jau varu teikt, ka nav noregulēti jautājumi, kā, kurā brīdī šī persona atgriežas Centrālcietumā. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Pilnībā nav atspoguļoti šajos normatīvajos aktos jautājumi, kas ir saistīti tieši ar veselības stāvokļa novērtēšanu. Noteikti nav pareizi, ka par šādu tik būtisku jautājumu, vai persona var vai nevar piedalīties tiesas sēdē, var izteikties tikai ārstējošais ārsts.

— Bet mani interesē tieši pats šis fakts — vai tiesas rīkojums konvojam ir saistošs vai nav?

J.Maizītis: — Es jau pieminēju, ka man ir jāatturas. Un arī prokuratūra savā pārbaudē atturēsies no tiesas, no tiesnešu lēmumu procesuālas izvērtēšanas, jo tie ir jautājumi, kas risināmi ne jau prokuratūras pārbaudē. Tie ir risināmi jautājumi tādā kārtībā, kā to nosaka Kriminālprocesa kodekss, jo kriminālprocesa jautājumi ir jārisina kriminālprocesa noteiktajā kārtībā, un tie viennozīmīgi būs tās vai augstākstāvošas tiesas risināmie jautājumi.

— Prokurors vairākkārt aicināja tiesu noturēt slimnīcā. Savukārt Laventa advokāti teica, ka tad vajadzētu atjaunot lietu tiesas izmeklēšanas, tātad — iepriekšējā, stadijā. Vai arī šie jautājumi šodien nav apspriežami tāpēc, ka tas ir tiesas kompetencē?

J.Maizītis: — Ir apspriežami jautājumi par to, ir vai nav grozāma kriminālprocesa kārtība attiecībā uz to, kā ir noskaidrojams personas veselības stāvoklis — vai tā ir tiešām tiesvedības atjaunošana — un kurās iztiesāšanas stadijās šī veselības stāvokļa noskaidrošana, šī ekspertīze ir iespējama. Tie visi ir kriminālprocesa jautājumi, un tie noteikti ir risināmi. Arī šajā ziņā mēs vismaz centīsimies nākt klajā ar saviem viedokļiem. Protams, prokuratūras viedoklis var būt tikai kā viedoklis, arī vai nu Ministru kabinetam, vai likumdevējam, bet tie noteikti ir jautājumi, kuri ir jārisina, jo tā pieredze ir pārāk nežēlīga tiesu sistēmai.

— Man šajā sakarā ir vēl viens jautājums. Līdzīgā situācijā Lietuvā, ļoti sarežģītā situācijā, kriminālprocesa likums tika grozīts, lai varētu, piemēram, šādu tiesas sēdi noturēt kā videokonferenci, ar videokonferences palīdzību. Vai pie mums arī ir zināms par šādu praksi, vai mūsu Kriminālprocesa kodekss šobrīd to paredz vai varbūt ir domas to tomēr iestrādāt nākotnē?

J.Maizītis: — Pašreizējā kriminālprocesa kārtība neparedz šādu iespēju, tajā pašā laikā jaunizveidotā kriminālprocesa darba grupa ir izstrādājusi šāda veida grozījumus, arī prokuratūras vadība ir iepazinusies ar šiem grozījumiem un principiāli atbalsta šādu kriminālprocesa grozījumu ceļu. Tā ka tas ir viens no variantiem, kas likumdevējam ir jāizvērtē.

— Tas nozīmē — ja šāda iespēja pastāvētu, mums varbūt jau vairāk nekā gadu nebūtu jāseko līdzi notikumiem, vai Lavents atbrauks līdz tiesai vai neatbrauks?

J.Maizītis: — Ir grūti prognozēt jebkuru iespēju izmantošanu, jo vienalga to atkal izlems tiesa, bet likumdevējs var dot šo iespēju. Uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka kriminālprocess darbojas laikā — tātad, ja šodien ir noteikta viena kriminālprocesa kārtība, tad jārīkojas ir pēc tās, kas ir šodien spēkā, — tad noteikti arī par kriminālprocesa grozījumiem ir jādomā.

— Nākamais jautājums ir par lietu, kas ierosināta par darījumu, tātad — sociāldemokrāta Saeimas deputāta Imanta Burvja un firmas "Woodison Terminal" darījumu. Neraugoties uz to, ka Ģenerālprokuratūrā ir Jura Bojāra iesniegums ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret Imantu Burvi, cik ir zināms un nojaušams, pēc pāris dienām arī Burvja kungs pie jums vērsīsies ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret pašu Bojāru. Ir arī daži cita veida iesniegumi, bet tomēr — ir lieta par darījumu. Kāpēc?

J.Maizītis: — Jā, tas ir pamats, kur prokuratūra, iepazīstoties ar to, cik lielā mērā pārbaudi bija veikusi ekonomikas policija, saskatīja Krimināllikuma konkrētus pārkāpumus, šo neatļauto mantisko darījumu. Situācija ir pietiekami sarežģīta, jo šajā lietā tiešām pašreiz tiek apvienoti visi iesniegumi — gan Jura Bojāra iesniegums, gan Gundara Bojāra iesniegums, arī "Ventspils naftas" iesniegums. Tāpat jau tagad krimināllietas ietvaros tiek vērtēti Imanta Burvja izteikumi, kuri, iespējams, kaut kādā veidā ir saistīti ar likumpārkāpumiem. Tā ka būtībā lieta apvieno pilnīgi visu, kas šajā publiskajā domu apmaiņā ir pateikts. Viennozīmīgi — šie visi iesniegumi ir savstarpēji ļoti pretrunīgi. Tā ka acīmredzot ir jāsadala krimināllieta vai attiecīgi atsevišķi materiāli jau par katru iesniegumu vai par katru iespējami izteikto nelikumīgo rīcību.

— Kāda šobrīd ir reālā situācija ar partiju finansējumu? Vai ir attiecīga likumdošana, kas to regulē? Un vai ir kontroles sistēma arī no sabiedrības puses, kas to var pēc tam vērtēt?

J.Maizītis: — Ir Partiju finansēšanas likums, kura normas, es uzskatu, ir ļoti deklaratīvas un pašos pamatos nedarbojas. Visā, kas pēdējā laikā parādījies saistībā ar partiju finansēšanu, arī iepriekš izteiktie tādi puspieņēmumi, pusminējumi par to, ka partijām pastāv "melnās kases", — tā ir ļoti bīstama situācija, jo praktiski šie procesi netiek kontrolēti. Kā minēju, šis Partiju finansēšanas likums ir deklaratīvs, tam neseko nekāda reāla atbildība par situācijām, kur varbūt tiktu konstatētas šīs, tā vulgāri izsakoties, "melnās kases". Tajā pašā laikā tā ir situācija, kura politiķiem ir zināma vislabāk. Un, ja situācija tiešām ir tik nopietna, tad noteikti par to ir jādomā, jo pretējā gadījumā ir jautājums, kādā veidā vispār Latvijā veidojas valsts vara.

— Bet vai šobrīd nav tāda situācija, ka aiz daudziem politiskiem lēmumiem vienkārši slēpjas nelikumīgi darījumi un faktiski tiem ir grūti tikt klāt, jo tie ir politiski?

J.Maizītis: — Tad ir atkal jautājums par to, kur ir kaut kāda veida interešu lobēšana. Es, piemēram, uzskatu, ka būtu ļoti, ļoti normāli, ja pastāv — nu, reāli jau interešu lobēšana pastāv — un ja tas pastāvētu arī attiecīgi likumdošanā noregulētā veidā, jo tad sabiedrība varētu rēķināties un sekot šiem procesiem atklāti. Kamēr tas ir slēpti un it kā kaut kur kāds kaut ko runā, bet tajā pašā laikā, kad ir jārunā ar prokuroru vai ar izmeklētāju, tad tālāk par šiem pusvārdiem neviens arī neizsakās.

— Es gribētu vēl arī jūsu komentāru par paziņojumu, ko 21.augustā izplatīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas orgsekretārs Andris Bošs un LSDSP biroja vadītājs Artis Āboltiņš. Es šobrīd varbūt necitēšu visu šo paziņojumu, vismaz tik, cik tas man ir pieejams. Šajā paziņojumā prokuratūra faktiski tiek apvainota kādu politisku spēku ietekmēšanā, pareizāk sakot — ka jūs tiekat ietekmēti.

J.Maizītis: — Es kategoriski un viennozīmīgi, un visādā veidā saku — nē. Tas ir jautājums, kurš vispār no manām pozīcijām nav apspriežams, jo prokuratūra nedarbojas viena konkrēta politiska spēka interesēs. Mēs darbojamies tieši likumdošanas ietvaros, un runāt par kaut kāda veida prokuratūras rīcību pret kādu partiju vai par kādiem spēkiem — ir pilnīgi un viennozīmīgi nē. Es šo paziņojumu esmu pārrunājis ar drošības policijas vadību, un attieksme ir pilnīgi, pilnīgi tāda pati arī drošības policijā. Tā ka es varu tikai paust izbrīnu, kādēļ tāda veida paziņojumi parādās.

— Katrā ziņā es domāju, ka ļoti lielu Latvijas sabiedrības daļu tas aizskar — ļoti, pat personiski, aizskarot tieši cilvēku tiesiskuma izjūtu un savu iespēju vispār šajā valstī pieņemt kādus lēmumus un kaut ko ietekmēt.

J.Maizītis: — Es varu pateikt tikai vēlreiz, ka prokuratūra nedarbojas neviena politiskā spēka ietekmē. Tas ir viennozīmīgi.

— Bet vai šādi paziņojumi var būt, vai tie var palikt bez nekādas pretreakcijas?

J.Maizītis: —Es domāju — tas, ka ģenerālprokurors kategoriski pasaka nē — tas ir šī paziņojuma novērtējums.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā