Valsts prezidente 23. augustā: Latvijas novados, caur kuriem tieši pirms 12 gadiem, cilvēkiem sadodoties rokās vienotā vijā, gāja "Baltijas ceļš"

— piedaloties diskusijā Vidzemes augstskolā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 23. augustā, sākot braucienu pa Latviju, apmeklēja Vidzemes augstskolu (ViA).

Augstskolā prezidente kopā ar Vidzemes augstskolas rektoru, prorektoru, augstskolas mācību spēkiem, studentiem, Vidzemes augstskolas un tās rektoru padomes atbalstītājiem iesaistījās diskusijā par augstākās izglītības nākotni Latvijā un reģionālo lomu reģionālajā attīstībā.

Valsts prezidente pauda gandarījumu par to, ka Vidzemes augstskolā valda ļoti demokrātisks gars un ka tai ir daudz drosmīgu ieceru, kā ietekmēt reģiona attīstību ar savas augstskolas darba kvalitāti. Prezidente uzsvēra, ka saskata Vidzemes augstskolai strauju uzplaukumu nākamo gadu laikā, kas varētu nākt par labu vispārējam izglītības klimatam Latvijā. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Vidzemes augstskola ir spējusi pati kļūt par pievilkšanas centru augstākajai izglītībai un ka tas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai šajā reģionā izglītība iegūtu augstāku prestižu un lielāku ietekmi reģiona veidošanā.

Diskusijā izskanēja doma, ka augstākās izglītības nākotne lielā mērā ir atkarīga arī no tā, vai tiks izveidots optimāls sadarbības modelis starp valsti un Latvijas augstskolām, kā arī no jaunās profesūras kvalitātes, kas lielākoties izglītojusies Latvijas tradicionālajās augstskolās.

Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra, ka, rodoties jaunai konkurencei Latvijas tradicionālajām universitātēm no reģionālo augstskolu puses, var iegūt tikai augstākās izglītības kvalitāti, jo visām augstskolām ir jādomā par to, kā izturēt šo konkurenci.

Kā pozitīva tika atzīmēta reģionālo augstskolu sadarbība ar uzņēmējiem, studentu prakses iespējas dažādos uzņēmumos. No augstskolas mācībspēku puses gan izskanēja viedoklis, ka valstij būtu jāpārdomā, kā rosināt uzņēmējus pieņemt pie sevis praksē studentus, lai viņiem, augstskolu beidzot, būtu līdzsvarots gan praktisko, gan teorētisko zināšanu līmenis.

Vidzemes augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš arī atzīmēja, ka vēlētos redzēt valstī aizsākamies izvērstu diskusiju par augstskolu skaita un kvalitātes savstarpēju atbilstību, kā arī efektīvu resursu izlietošanu augstskolās, un šajā jautājumā viņš gribētu redzēt atbildīgo amatpersonu un speciālistu aktīvu iesaisti.

Valmieras Rātslaukumā prezidente tikās ar pilsētas iedzīvotājiem, novēlot bērniem un jauniešiem priecīgu jaunā mācību gada sākumu.

— apmeklējot valsts karoga dzimteni Cēsis

Lai uzsvērtu kvalitatīvas drošības nepieciešamību Latvijas attīstībai, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 23. augustā apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) instruktoru skolu Cēsīs.

NBS kapteinis Ilmārs Lejiņš informēja prezidenti par to, ka šīs skolas nolūks ir apmācīt visus NBS instruktorus. Abas puses bija vienisprātis, ka tas ir viens no svarīgākajiem NBS attīstības posmiem, kas veido aizsardzības spēku mugurkaulu.

Kā pozitīvs aspekts šai skolai un apmācībai tika atzīmēts tas, ka vistuvāk kareivim ir viņa tiešais komandieris, kas vienlaikus ir gan pedagogs, gan psihologs.

Prezidente iepazinās ar kursantu sadzīves un mācību apstākļiem, kā arī runāja ar meitenēm kursantēm, kuras šobrīd veido studējošo kursantu kursu. Prezidente viņām novēlēja veiksmīgus galapārbaudījumus, jo pēc nedēļas viņas beigs divus mēnešus ilgo apmācības kursu Cēsīs.

Valsts prezidente nolika ziedus pie pieminekļa "No zobena saule lēca", kā arī uzrunāja sanākušos iedzīvotājus. Prezidente uzsvēra, ka ir ieradusies Cēsīs dienā, kad tiek atzīmēts Baltijas ceļa posms, kā arī pirms dažām dienām — Latvijas atjaunotās neatkarības desmitā gadadiena.

Prezidente uzsvēra: "Šie ir nozīmīgi datumi Latvijas valstiskumam, un arī Cēsis Latvijas valstiskuma un nacionālās pašapziņas veidošanā ir spēlējušas īpašu lomu."

Prezidente atzīmēja to, ka Cēsis ir Latvijas karoga rašanās vieta un ka pilsēta ir slavena ar savu rotu, kas kopā ar igauņiem cīnījās, lai atbrīvotu Latvijas zemi no lieliniekiem.

"Cēsis ir bagātas ar savu vēsturi, kultūru un latviskumu. Cēsis ir pilsēta, no kuras nāk gaisma, latviskums un patriotisms," sacīja prezidente.

V.Vīķe–Freiberga novēlēja cēsniekiem saglabāt lepnumu par pilsētu, tās pagātni, kā arī vēlēja paļāvību uz saviem spēkiem, veidojot pilsētas un rajona nākotni.

— viesojoties Bauskā, aicinot uz lepnumu par savu Latviju, mudinot uz savu pašapziņu

Turpinot Latvijas apmeklējumu pa vēsturisko "Baltijas ceļu", Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23.augustā viesojās Bauskā, lai runātu par ekonomikas izaugsmes iespējām rajonā. Diskusijā ar rajona un pilsētas deputātiem, uzņēmējiem un zemniekiem tika uzsvērts, ka Bauskas rajona raksturīgās iezīmes, kas varētu pavērt iespējas arī izaugsmei ekonomikā, ir robežas ar Lietuvu tuvums, kā arī "Via Baltica" tranzīta ceļš cauri pilsētai.

Pilsētas pārstāvji uzsvēra, ka viņiem ir jāpieliek daudz pūļu, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un tūrisma attīstību rajonā. Tomēr, viņi atzīmēja, tas nav iespējams bez infrastruktūras un sakaru uzlabošanas rajonā, tāpēc tiek lūgts valsts atbalsts.

Pārrunājot tūrisma attīstības problēmas, tika atzīmēts, ka nepieciešams pārskatīt mazo uzņēmumu kredītpolitiku, kā arī to, kā tiek aplikta ar nodokļiem tūrisma joma, lai būtu iespējams nodokļus izmantot pakalpojumu uzlabošanā.

Savu viedokli par rajona attīstību izteica arī Bauskas 1.vidusskolas Mazais ministru kabinets.

Prezidente aicināja ikvienu Bauskas rajonā, domājot par pilsētas un rajona attīstību, aizstāvēt savas tiesības un ieceres gan valsts iestādēs, gan politiskajās partijās, nevalstiskajās organizācijās, masu saziņas līdzekļos, lai varētu īstenot to, kas ir patiesi nepieciešams Bauskas rajonā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot Bauskas iedzīvotājus, sacīja, ka ir mērojusi šodien ceļu no Latvijas ziemeļiem uz dienvidiem pa vēsturisko "Baltijas ceļu", atceroties to dienu, kad brālīgā rindā kopā ar igauņiem ziemeļos un lietuviešiem dienvidos Latvijas tauta spēja sadoties rokās un izprast tos mērķus, kas viņu vieno.

"Un tieši šī vienotība," sacīja prezidente, "palīdzēja Latvijai nonākt līdz neatkarības atgūšanai, kas tika svinēta šajās dienās."

Pēc prezidentes sacītā, tas bija milzīgs sasniegums, tā bija atgriešanās brīvas Eiropas valstu kopienā. Šodien ir atkal jauni uzdevumi – tā ir gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā un NATO.

"Un tieši šī dalība," sacīja prezidente, "pavērs jaunu ceļu valsts attīstībā, tā palīdzēs Latvijai iesaistīties tajos procesos, uz kuriem mēs esam virzījušies atjaunotās neatkarības desmit gados. Lai arī pārejas laiks ir bijis ļoti smags daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr tas ir jāiet soli pa solim, lai celtu valsts labklājību, kā arī ikviens savu dzīves līmeni."

Prezidente pauda cerību, ka Bauskas iedzīvotāji saglabās prieku par savas valsts neatkarību un nesīs tālāk savā ikdienā to vienotību un garu, kas bija "Baltijas ceļā", kaut arī ikdienā to saglabāt ir daudz grūtāk.

V.Vīķe-Freiberga aicināja ikvienu Bauskas rajona iedzīvotāju sakopt savu vidi, tad pamazām arī visa valsts tiks sakārtota. Ja katrs sakārtos savu nozari, tad arī valsts attīstība ieies jaunā fāzē.

Valsts prezidente aicināja ikvienu arī turpmāk saglabāt lepnumu par savu Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests

Pasākumā ar nosaukumu "Baltijas ceļš uz demokrātiju un brīvību" atmiņās par Tautas frontes līdzdalību 1991. gada augusta notikumos un tautfrontiešu agrākām un vēlākām aktivitātēm dalījās Romualds Ražuks, Dainis Īvāns, Gunārs Preinbergs, Ilmārs Bišers, Juris Vectirāns, Andris Grīnbergs un citi. Uzstāšanos pamatdoma bija tāda, ka jāturpina rūpīgi vākt un saglabāt visas dokumentārās un vizuālās liecības par mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gaitu.

Labs paraugs šajā ziņā ir atmiņu un dokumentāro liecību krājums "Viņi runā, kad atnāk laiks", ko vakar svinīgi atvēra. Šo grāmatu nupat ir izdevuši jēkabpilieši. Atmiņu krājuma sastādītāja ir Lūcija Ķuzāne. Kā sacīja Tautas frontes muzeja direktore Meldra Usenko, ikkatrā Latvijas novadā vai lielpilsētā vajadzētu sagatavot šādu atmiņu, liecību un dokumentu krājumu. Ikviens muzejā tiek gaidīts — gan vēsturisko eksponātu aplūkotājs, gan muzeja krājumu iespējamais papildinātājs. Muzejs jau trīs gadus darbojas, bet tā krājumi aizvien paliks nepilnīgi, ja vien nebūs atsaucības no bijušo tautfrontiešu puses.

Pamatdoma šajā tautfrontiešu saietā laikam gan izsakāma ar žurnālista un dzejnieka jēkabpilieša Andra Grīnberga vārdiem, kas lasāmi minētajā atmiņu grāmatā:

Celies augšā, karog,

Plīvo vējā!

Lai vienmēr sirdīs stāv rakstīts:

Mēs uzvarējām.

Ar tādu izjūtu droši vien strādā arī LTF muzeja darbinieki un tā atbalstītāji, kuri 21. augustā augstā līmenī iniciēja konferenci Kongresu namā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Vidzemes augstskolā Valmierā: piedaloties domu apmaiņā par augstākās izglītības nākotni Latvijā		Bauskas pilsētā: sarunā ar deputātiem, uzņēmējiem un zemniekiem par rajona attīstības iespējām		Bauskas rajona Vecumniekos: tiekoties ar maziem un lieliem, jauniem un veciem, — pie draudzes baznīcas

Vecumnieku pagasta veco ļaužu pansionātā "Atvasara": tiekoties ar 99 gadu bagātību sakrājušo Alvīni Ezavu		Cēsīs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā: kopā ar skolas vadību, kursantiem un kursantēm		Bauskā, Korfa dārzā: klausoties koncertu ciešā baušķenieku jaunās un visjaunākās paaudzes ielenkumā		Cēsīs: sarunā ar pilsētas iedzīvotājiem par dzīvi un Cēsu novada turpmākā uzplaukuma priekšnoteikumiem
		Cēsīs, pie pieminekļa "No zobena saule lēca": godinot tos, kas krituši cīņās, stāvot par Latvijas valsti, tās neatkarību, tās brīvību				Bauskas rajona Dāviņu pagastā: atvadoties no sirsnīgajiem un viesmīlīgajiem cilvēkiem Foto: Jānis Eiduks — speciāli "Latvijas Vēstnesim"