Ministru kabineta noteikumi Nr.383

Rīgā 2001.gada 28.augustā (prot. Nr.40, 4.§)

Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par sociālo palīdzību" 9.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas saņem no valsts budžeta finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk – pakalpojums) profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanai vai attīstīšanai atbilstoši viņu funkcionālajiem traucējumiem, kā arī prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs).

2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām darbspējas vecumā, kuras pakalpojuma pieprasīšanas dienā ir vismaz par 6 gadiem jaunākas, nekā noteikts likuma "Par valsts pensijām" 11.pantā (ievērojot likuma pārejas noteikumu 8.punktu), kurām ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte un ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienību ieteikums apgūt jaunu profesiju, jo slimības vai traumas dēļ tās nespēj strādāt iepriekšējā profesijā.

3. Persona, kas atbilst šo noteikumu 2.punkta nosacījumiem, pakalpojumu var saņemt atkārtoti, bet ne ātrāk kā 5 gadus pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas.

4. Pakalpojuma sniedzējs ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta juridiskā persona:

4.1. kura nodrošina pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām;

4.2. kurai ir Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegta licence profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

4.3. kuras profesionālās izglītības programmas ir akreditētas vai sagatavotas akreditācijai.

5. Pakalpojuma nodrošināšanai paredzētās profesionālās izglītības programmas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izstrādā pakalpojuma sniedzējs.

II. Pakalpojuma saņemšanas kārtība

6. Lai saņemtu pakalpojumu, persona iesniedz pakalpojuma sniedzējam šādus dokumentus un dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu):

6.1. iesniegumu, kurā norādīta izvēlētā profesionālās izglītības programma un profesija;

6.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegtās invaliditātes izziņas kopiju ar norādi par pakalpojuma nepieciešamību;

6.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli dokumentu iesniegšanas brīdī (veidlapa 086-u);

6.4. pases kopiju;

6.5. to dokumentu kopijas, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju;

6.6. invalīda apliecības kopiju.

7. Pakalpojuma sniedzējs:

7.1. izvērtē saņemtos dokumentus, nosakot 6.5.apakšpunktā minēto dokumentu atbilstību personas izvēlētās profesionālās izglītības programmas prasībām;

7.2. izvērtē personas veselības stāvokļa atbilstību izvēlētajai profesijai;

7.3. nosaka personas profesionālo piemērotību un rehabilitācijas iespējas;

7.4. pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu;

7.5. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē personu par pakalpojuma nodrošināšanas laiku un nosacījumiem.

8. Ja pieņemts lēmums atteikt pakalpojumu, pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu, norādot atteikuma pamatojumu. Ja personu neapmierina pieņemtais lēmums, tā var iesniegt sūdzību Sociālās palīdzības fondā.

III. Prasības pakalpojuma sniedzējam

9. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

9.1. iespēju iegūt profesionālo pamatizglītību, profesionālo vidējo izglītību vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un atjaunot darbspējas, apvienojot individuālo sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem atbilstoši personas funkcionālajiem traucējumiem, spējām un attīstības līmenim;

9.2. iespēju apgūt atbilstošu profesionālo izglītību (teorija, praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse), kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartos un profesiju standartos noteikto profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu;

9.3. individuālas sociālās rehabilitācijas programmas, ņemot vērā invaliditātes atšķirīgos veidus un izpausmes (piemēram, zīmju valodas tulka nepieciešamība, Braila raksta lietošana apmācības procesā, tehnisko palīglīdzekļu izmantošana, darba vietas pielāgošana, konsultācijas un palīdzība sociālo problēmu risināšanā);

9.4. kvalificētu pedagoģisko personālu, sociālos pedagogus, sociālos darbiniekus, psihologus, ergoterapeitus un medicīnisko personālu atkarībā no pakalpojuma saņēmēju skaita, viņu funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un rakstura;

9.5. regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu darbiniekiem, kuri ir iesaistīti pakalpojuma sniegšanā;

9.6. telpu pieejamību personām ar pārvietošanās grūtībām;

9.7. ēdināšanu un dienesta viesnīcas pakalpojumus;

9.8. pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

9.9. ja nepieciešams, pirmo medicīnisko palīdzību;

9.10. sabiedrības informēšanu par savu darbību un pakalpojuma saņemšanas iespējām.

10. Pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar darba devējiem, Nodarbinātības valsts dienestu, personu radiniekiem, sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv invalīdu intereses, un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā ir personu pamatdzīvesvieta, lai nodrošinātu sniegtā pakalpojuma efektivitāti un personu iesaistīšanos darba tirgū.

IV. Noslēguma jautājumi

11. Personai ir tiesības iesniegt priekšlikumus un iebildumus par saņemtā pakalpojuma kvalitāti pakalpojuma sniedzējam vai Sociālās palīdzības fondam.

12. Personām, kurām pakalpojuma nodrošināšana uzsākta pirms noteikumu spēkā stāšanās, ir tiesības pabeigt pakalpojuma saņemšanu.

13. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.