Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.384

Rīgā 2001.gada 28.augustā (prot. Nr.40, 5.§)

Uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro šo noteikumu 3.punktā minēto vielu glabāšanai projektētu un stacionāri uzstādītu rezervuāru un to grupu (turpmāk – rezervuāri) valdītājiem, apkalpojošajam personālam un juridiskajām personām, lai, lietojot attiecīgās iekārtas vai tās uzstādot, remontējot, veicot to tehnisko apkopi, rekonstrukciju un tehniskās pārbaudes, neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz rezervuāriem, kuros ir iespējams noteiktā daudzumā glabāt šo noteikumu 3.punktā minētās vielas, izņemot rezervuārus, kas ir šādu iekārtu tehnoloģiskā sastāvdaļa:

2.1. degvielas uzpildes stacijas tehnoloģiskās iekārtas;

2.2. iekārtas, kas īpaši projektētas lietošanai radioaktīvā vidē un avārijas dēļ var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;

2.3. iekārtas, kas reglamentētas normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem;

2.4. aku kontroles iekārtas, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī to pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un kontrolei;

2.5. iekārtas, kas reglamentētas starptautiskajos nolīgumos par starptautisku bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, dzelzceļu un ūdeņiem;

2.6. iekārtas, kas reglamentētas starptautiskajos nolīgumos par aviāciju.

3. Rezervuārs ir paredzēts, lai noteiktā daudzumā glabātu šādas vielas:

3.1. vielas, kas atbilstoši ugunsdrošības normatīvajiem aktiem noteiktas kā viegli uzliesmojoši, sprādzienbīstami un ļoti viegli uzliesmojoši šķidrumi, gāzes un to maisījumi, – vairāk nekā 2,5 m3;

3.2. dīzeļdegvielu, šķidro kurināmo un vielas, kas atbilstoši ugunsdrošības normatīvajiem aktiem noteiktas kā degoši šķidrumi, – vairāk nekā 10 m3;

3.3. vielas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu klasifikāciju un augu aizsardzības līdzekļiem noteiktas kā ļoti toksiskas, toksiskas un kaitīgas, – vairāk nekā 2,5 m3.

4. Rezervuāra robeža ir tuvākā noslēgierīce vielu iepildīšanai vai iztukšošanai. Rezervuāra sastāvā ir:

4.1. stacionāri uzstādīta tvertne, kuras tilpums ir lielāks par kubikmetru;

4.2. tehnoloģiskais aprīkojums, kas nodrošina drošu un piemērotu šo noteikumu 3.punktā minēto vielu glabāšanu;

4.3. glabājamo vielu otrās pakāpes necaurlaidīgs norobežojums – aizsargsistēma, kas novērš vielas noplūdi augsnē vai gruntsūdeņos, ja tvertnei vai aprīkojumam ir noplūde vai sūce. Tā ietver dubultsienas vai sintētiskas membrānas joslas, vai sagatavotus zemes vaļņus, vai betona nožogojumus, vai ekvivalentus materiālus, kas nodrošina, lai noplūdušās vielas neizplatītos tālāk.

5. Atkarībā no tvertnes formas ir šādi rezervuāri:

5.1. horizontāli cilindriskie rezervuāri;

5.2. vertikāli cilindriskie rezervuāri;

5.3. lodveida rezervuāri;

5.4. taisnstūrveida rezervuāri.

6. Atkarībā no tvertnes novietojuma ir šādi rezervuāri:

6.1. virszemes rezervuārs – stacionāri uzstādīts rezervuārs, kura sastāvā ir tvertne, un tās tilpums ir lielāks par kubikmetru;

6.2. apakšzemes rezervuārs – stacionāri uzstādīts rezervuārs, kura tvertnes tilpums ir lielāks par kubikmetru un tvertnes augšējā mala ir ne tuvāk par 0,2 m no klātpiegulošās zemes virsmas. Pie apakšzemes rezervuāriem pieskaitāmi arī virszemes rezervuāri, kas apbērti ar zemi ne mazāk par 0,2 m virs rezervuāra augšējās malas un sešus metrus pa horizontāli, mērot no tvertnes sienas līdz uzbēruma malai.

7. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saskaņā ar šiem noteikumiem izdot izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

8. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu izpildei.

II. Rezervuāru lietošana

9. Lai neradītu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi, rezervuāra valdītājs nodrošina atbilstošu un drošu rezervuāra lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šiem noteikumiem, citu normatīvo aktu prasībām un rezervuāra uzstādītāja instrukcijām.

10. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētus rezervuārus.

11. Katram rezervuāram ir nepieciešama pase valsts valodā. Rezervuāra pasi atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajam pases paraugam izsniedz un aizpilda rezervuāra uzstādītājs.

12. Rezervuāra uzstādītājs pasei pievieno atbilstības deklarāciju saskaņā ar standarta LVS EN 45014 prasībām un atbilstības sertifikātu saskaņā ar standarta LVS EN 45011 prasībām par rezervuāra atbilstību normatīvajiem aktiem, kas reglamentē attiecīgo rezervuāru iekārtu projektēšanu, būvi un nodošanu ekspluatācijā, kā arī rezervuāra lietošanas instrukciju valsts valodā. Instrukcijā ir norādīta šāda informācija:

12.1. rezervuāra lietošanas sākšanas kārtība;

12.2. rezervuāra lietošanas kārtība;

12.3. rezervuāra tehniskās apkopes, remonta un uzraudzības kārtība (arī pārbaudes, ko veic rezervuāra valdītājs, vides aizsardzības pasākumi un pasākumi ārkārtas situācijās);

12.4. rezervuāra tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini, kas palīdz lietot rezervuāru.

13. Rezervuāra valdītājs, nododot to citam valdītājam, reizē nodod arī rezervuāra pasi un šo noteikumu 12.punktā noteiktos dokumentus. Ja nav saņemta rezervuāra pase un šo noteikumu 12.punktā noteiktie dokumenti, rezervuāru nedrīkst sākt lietot.

14. Rezervuāra valdītājam ir šādi pienākumi:

14.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par rezervuāra tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu, apkopi, remontu un rekonstrukciju (turpmāk – atbildīgais speciālists). Atbildīgā speciālista norīkošana minēto pienākumu veikšanai nemazina rezervuāra valdītāja atbildību;

14.2. atbilstoši rezervuāra konstrukcijai un lietošanas apstākļiem nodrošināt, ka rezervuāru apkalpo apmācīts un atestēts personāls (turpmāk – apkalpojošais personāls);

14.3. ņemot vērā rezervuāra uzstādītāja izsniegtajā rezervuāra lietošanas instrukcijā noteiktās prasības, darba vides apstākļus, ārējos riska faktorus un glabājamo vielu īpašības, nodrošināt apkalpojošajam personālam paredzēto darba instrukciju (turpmāk – darba instrukcijas) izstrādi, apstiprināšanu, ja nepieciešams, precizēšanu un papildināšanu;

14.4. nodrošināt norīkojumu (atļauju) izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajiem paaugstinātas bīstamības darbiem;

14.5. nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu veiktas šajos noteikumos un normatīvajos aktos paredzētās rezervuāra un tā tehnoloģiskā aprīkojuma (piemēram, ugunsdzēsības automātikas, zibensaizsardzības, sazemēšanas iekārtas) tehniskās pārbaudes;

14.6. nodrošināt, lai pases un lietošanas instrukcijas tiktu glabātas un Valsts darba inspekcijas un citu uzraudzības iestāžu amatpersonām un pilnvaroto inspicēšanas institūciju pārstāvjiem uzrādītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

14.7. ziņot Valsts darba inspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot rezervuāru;

14.8. neatkarīgi no šo noteikumu V nodaļā noteiktajām pārbaudēm lietošanas laikā nodrošināt rezervuāra atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz rezervuāriem, noteiktajām prasībām.

15. Rezervuāra valdītājs, glabājot rezervuārā šo noteikumu 3.punktā minētās vielas, kā arī uzpildot vai iztukšojot rezervuāru, nodrošina, ka tiek ievēroti vides aizsardzības, ugunsdrošības un tehniskās uzraudzības normatīvie akti, kas reglamentē darbības ar attiecīgajām vielām un iekārtu darbību.

16. Rezervuāra valdītājs nodrošina attiecīgo instrukciju izstrādāšanu un aktualizāciju jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu 3.punktā minēto vielu glabāšanu un rīcību ārkārtējās situācijās, kā arī apkalpojošā personāla apmācību atbilstoši darba instrukcijām un ugunsdrošības pasākumu instrukcijām.

17. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

17.1. nodrošināt šo noteikumu 18.punktā noteiktās rezervuāra lietošanas dokumentācijas noformēšanu un aktualizēšanu;

17.2. nodrošināt rezervuāra lietošanas dokumentācijai atbilstošu rezervuāra tehnisko stāvokli;

17.3. kontrolēt, lai apkalpojošajam personālam būtu attiecīga kvalifikācija un tas būtu instruēts par drošu rezervuāra darbību;

17.4. sagatavot rezervuāru šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to veikšanā;

17.5. ja rezervuāra lietošanā tiek konstatēti nepieļaujami defekti un instrukciju pārkāpumi, nodrošināt trūkumu novēršanu;

17.6. veikt apkalpojošā personāla instruktāžu darba vietā un atkārtotas (ārpuskārtas) zināšanu pārbaudes;

17.7. pārtraukt rezervuāra darbību šādos gadījumos:

17.7.1. rezervuāram ir konstatētas sūces vai citi bojājumi, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi;

17.7.2. nedarbojas rezervuāra vadības elementi, kas aizver vai atver tā noslēgierīces;

17.7.3. nedarbojas rezervuāra kontroles un signalizācijas ierīces, kā arī tā ugunsdzēsības automātikas iekārtas;

17.7.4. paredzētajos termiņos nav veiktas šo noteikumu V nodaļā noteiktās rezervuāra pārbaudes.

18. Rezervuāra valdītājs atbildīgo speciālistu nodrošina ar šādu rezervuāra lietošanas dokumentāciju:

18.1. rezervuāra pasi. Atbildīgais speciālists tajā norāda visus ar rezervuāra uzturēšanu un apkalpošanu veiktos pasākumus, kas ietekmē tā drošu lietošanu, kā arī tehnisko pārbaužu rezultātus;

18.2. rezervuāra lietošanas instrukciju;

18.3. rezervuāra izvietojuma tehnoloģisko shēmu uzņēmumā. Shēmā norādīts arī cauruļvadu, aprīkojuma, vadības un slēgierīču izvietojums.

19. Rezervuāra valdītājs nekavējoties ziņo Valsts darba inspekcijai un attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par glabājamo vielu noplūdi vai pārlējumu, kas var apdraudēt dzeramā ūdens apgādi, gruntsūdeņus, virszemes ūdenstilpju ūdeņus, cilvēku dzīvību vai veselību.

20. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 19.punktā minētā noplūde vai pārlējums, rezervuāra valdītājs vai atbildīgais speciālists veic visus iespējamos pasākumus, lai likvidētu sekas un novērstu noplūžu atkārtošanos. Šie pasākumi ietver arī noplūdušo vielu nekavējošu savākšanu un to (ieskaitot tvaiku) turpmākās izplatīšanās ierobežošanu, kā arī ārkārtas tehnisko pārbaužu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu.

21. Apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

21.1. ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības attiecībā uz rezervuāra lietošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un darba instrukcijām, kā arī atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;

21.2. ziņot atbildīgajai personai par rezervuāra tehnisko stāvokli, ja tas rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.

III. Drošības prasības attiecībā uz rezervuāra konstrukciju un aprīkojumu

22. Rezervuāra konstrukcijai jābūt tādai, lai tā izturētu mehāniskās slodzes (glabājamo vielu hidrostatiskais spiediens, virsspiediens, vakuums, kas rodas, pārsūknējot glabājamās vielas, slodzes temperatūras svārstību dēļ un citas iespējamās mehāniskās slodzes), kā arī termiskās un ķīmiskās slodzes.

23. Rezervuāra tehnoloģiskais aprīkojums (atkarībā no glabājamās vielas) nodrošina drošu un pareizu tvertnes darbību un ietver šādas ierīces:

23.1. rezervuāra elpošanas (ventilēšanas) sistēmu, kas nodrošina gaisa pieplūdi un tvaika (gaisa) maisījuma izvadīšanu;

23.2. drošības vārstus, kas novērš bīstamu vakuuma un virsspiediena veidošanos rezervuārā;

23.3. uguns liesmu norobežotājus, kas novērš uguns iekļūšanu tvertnē;

23.4. šādus mērlīdzekļus un kontroles un signalizācijas iekārtas (ja tās paredzētas rezervuāra tehniskajā projektā):

23.4.1. glabājamo vielu vietējos un tālvadības līmeņrāžus;

23.4.2. glabājamo vielu maksimālā darba līmeņa signalizatorus;

23.4.3. glabājamo vielu maksimālā līmeņa signalizatorus;

23.4.4. glabājamo vielu temperatūras reģistrācijas mēriekārtas;

23.4.5. glabājamo vielu temperatūras reģistrācijas (vietējās un tālvadības) mēriekārtas rezervuāra uzpildīšanas un noliešanas zonā (rezervuāros ar glabājamo vielu uzsildīšanas sistēmu);

23.4.6. automātiskās un manuālās ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas;

23.4.7. tālvadības signalizatorus, kas norāda tvaiku koncentrācijas pakāpi virs peldošā jumta, un signalizatorus, kas norāda peldošā jumta augšējo stāvokli (ja tvertnei ir peldošais jumts);

23.4.8. glabājamo vielu noplūdes un sūces reģistrētājus;

23.5. automātiskās un manuālās ugunsgrēka dzēšanas un rezervuāra atdzesēšanas iekārtas;

23.6. zibens novadīšanas un sazemēšanas ierīces;

23.7. sistēmu, kas nodrošina glabājamo vielu nepieciešamo viskozitāti to transportēšanai pa cauruļvadiem;

23.8. glabājamo vielu uzpildīšanas un noliešanas īscaurules;

23.9. tvertnes attīrīšanas īscaurules;

23.10. līdlūkas, kas nodrošina piemērotu un drošu iekļūšanu tvertnē;

23.11. skatlūkas un mērlūkas tvertnes augšpusē;

23.12. kāpnes un norobežojumus, kas ļauj drošā un piemērotā veidā uzkāpt uz tvertnes jumta.

24. Aizliegts bez iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar šo noteikumu V nodaļā noteikto inspicēšanas institūciju noņemt no rezervuāriem tehnoloģisko aprīkojumu vai aizstāt to ar cita tipa tehnoloģisko aprīkojumu un atvienot vai pārslēgt ugunsdzēsības automātikas iekārtas citā darba režīmā.

25. Virszemes rezervuāru konstrukcija lietošanas laikā atbilst lietošanas instrukcijā noteiktajiem kritērijiem un šo noteikumu prasībām, kā arī nodrošina attiecīgo prasību izpildi, ja:

25.1. rezervuāra pamata konstrukcija nodrošina tvertnes vienmērīgu nosēdi un nosēdes maksimālā vērtība nepārsniedz projektā un rezervuāra lietošanas instrukcijā norādīto vērtību;

25.2. cilindriskā vertikālā rezervuāra pamata konstrukcija aizsargā tvertnes grīdu no atmosfēras, lietus un vēja iedarbības;

25.3. rezervuāra pamata konstrukcija nodrošina neblīvumu atklāšanu tvertnes grīdā un grunts nepiesārņošanu gadījumos, kad grīdā rodas sūce;

25.4. rezervuāra konstrukcijas ārējā un iekšējā virsma ir pārklāta ar pārklājumu, kas aizsargā to pret glabājamās vielas un apkārtējās vides kaitīgo iedarbību;

25.5. tvertnes virsmā nav defektu (iespiedumu, izspiedumu, novirzes no vertikāles vai horizontāles), kuru skaitliskās vērtības pārsniedz piemērojamos standartos noteiktās vērtības;

25.6. tvertnes sienas, grīdas, jumta un nesošo konstrukciju biezuma samazinājums rezervuāra lietošanas laikā nepārsniedz lietošanas instrukcijā norādītos lielumus, bet nav vairāk kā 50 procentu no sākotnējā konstrukcijas biezuma;

25.7. glabājamo vielu otrās pakāpes necaurlaidīgais norobežojums nodrošina, ka izplūdušās vielas tālāk neizplatās un vide netiek piesārņota;

25.8. rezervuāra elpošanas (ventilēšanas) sistēma nodrošina minimālu izmešu daudzumu, kas nav lielāks par normatīvajos aktos noteikto daudzumu.

26. Apakšzemes rezervuāru konstrukcija lietošanas laikā atbilst rezervuāra lietošanas instrukcijā noteiktajiem kritērijiem un šo noteikumu prasībām, kā arī nodrošina attiecīgo prasību izpildi, ja:

26.1. rezervuāra konstrukcijas ārējā un iekšējā virsma ir pārklāta ar pārklājumu, kas aizsargā to pret glabājamās vielas un apkārtējās vides kaitīgo iedarbību;

26.2. tvertnes virsmā nav defektu (iespiedumu, izspiedumu), kuru skaitliskās vērtības pārsniedz piemērojamos standartos noteiktās vērtības;

26.3. tvertnes sienu biezuma samazinājums rezervuāra lietošanas laikā nepārsniedz lietošanas instrukcijā norādītos lielumus un nav mazāks par 2,5 mm;

26.4. rezervuāra elpošanas (ventilēšanas) sistēma nodrošina minimālu izmešu daudzumu, kas nav lielāks par normatīvajos aktos noteikto daudzumu;

26.5. tvertnes stiprinājums (enkurojums pie betona plāksnes) nodrošina tvertnes novietojuma stabilitāti un vismaz 1,3 kārtīgu pretestību attiecībā pret tukšas tvertnes uzpeldēšanas spēku, ņemot vērā maksimāli iespējamo gruntsūdens līmeni;

26.6. rezervuārs, kuram ir virskārtas pārklājums, ir ieguldīts tā, lai ārējās slodzes no blakus esošajām konstrukcijām nenoslogotu rezervuāru un virskārtas pārklājums nebūtu mazāks par metru (ieskaitot cietā seguma slāni);

26.7. virs katras rezervuāra apkalpes lūkas ir virsbūves šahta, lai rezervuāru varētu atvienot no tehnoloģiskajiem cauruļvadiem, kā arī veikt tā iekšējo apskati un remontu;

26.8. zem piebraukšanas ceļiem izvietota rezervuāra apkalpes lūkas vāks spēj izturēt rezervuāra lietošanas laikā paredzētās slodzes.

27. Katrs rezervuārs ir marķēts šādā veidā:

27.1. redzamā vietā blakus rezervuāra ieejas lūkai uz rezervuāra virsmas ir stingri piestiprināta plāksnīte, kuras izmērs nav mazāks par 100 x 150 mm. Plāksnītē norādīta šāda informācija par rezervuāru:

27.1.1. identifikācijas numurs;

27.1.2. montāžas gads;

27.1.3. tilpums (m3);

27.1.4. maksimāli pieļaujamais spiediens (bar);

27.1.5. maksimāli pieļaujamā rezervuāra darba temperatūra (°C);

27.2. uz virszemes rezervuāra no divām pretējām pusēm ir labi salasāms uzraksts, kas norāda, kāda viela tiek glabāta (tā salasāmībai jābūt iespējamai, atrodoties ārpus glabājamo vielu otrās pakāpes necaurlaidīgā norobežojuma, bet ne mazāk kā no piecu metru attāluma).

IV. Rezervuāra remonts vai rekonstrukcija

28. Rezervuāra pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk – remonts), kā arī pārmaiņas rezervuāra konstrukcijā vai darba parametru maiņu (turpmāk – rekonstrukcija) veic saskaņā ar normatīvajos aktos par rezervuāru izgatavošanu noteiktajām prasībām, ievērojot vides un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

29. Rezervuāra remontu vai rekonstrukciju drīkst sākt tikai pēc tam, kad tā valdītājs ir izsniedzis rakstisku norīkojumu (atļauju) saskaņā ar šo noteikumu 14.4.apakšpunktu.

30. Pirms remonta vai rekonstrukcijas sākšanas rezervuāru iztukšo un attīra no glabājamās vielas, kā arī atvieno no citiem spiediena, temperatūras, šķidrumu, tvaiku un gāzu avotiem.

31. Rezervuāra elementus metina tikai tādas personas, kuru kompetence šādu darbu izpildē ir apliecināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

32. Rezervuāra metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.

33. Visus datus par rezervuāra rekonstrukciju vai remontu, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas šo darbu sakarā, dokumentē un pievieno rezervuāra pasei.

V. Rezervuāra tehniskās pārbaudes

34. Rezervuāra kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes saskaņā ar piemērojamiem standartiem veic kompetentas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilnvarotas inspicēšanas institūcijas (turpmāk – inspicēšanas institūcija).

35. Rezervuāriem nepieciešams veikt šādas kārtējās rezervuāra tehniskās pārbaudes:

35.1. pilnās tehniskās pārbaudes;

35.2. daļējās tehniskās pārbaudes.

36. Virszemes rezervuāra pilnā tehniskā pārbaude ietver:

36.1. rezervuāra pases un lietošanas dokumentācijas novērtēšanu;

36.2. rezervuāra, tā aprīkojuma un cauruļvadu pieslēguma vietu ārējo apskati un aprīkojuma darbības funkcionālo pārbaudi;

36.3. rezervuāra iekšējo apskati;

36.4. drošības ierīču, signālierīču un automātisko ugunsdzēsības iekārtu apskati un darbības pārbaudi;

36.5. tvertnes sienu (grīdas, jumta un sānsienas) un nesošo konstrukciju paliekošā biezuma mērījumus ar piemērotām metodēm;

36.6. tvertnes nesošo sienu pārklājumu vizuālo apskati un paliekošā biezuma mērījumus, izmantojot piemērotas metodes, un pārklājuma saderības novērtēšanu attiecībā pret vidi un glabājamām vielām;

36.7. tvertnes sānsienas un grīdas metināto savienojumu pārbaudi, izmantojot nesagraujošās kontroles metodes;

36.8. tvertnes ģeometriskās formas mērījumus un pamatu nosēdes mērījumus;

36.9. tvertnes pamata, otrās pakāpes glabājamo vielu necaurlaidīgā norobežojuma un rezervuāra teritorijas apsekošanu;

36.10. rezervuāra sazemēšanas aprīkojuma tehniskā stāvokļa pārbaudi.

37. Virszemes rezervuāra daļējā tehniskā pārbaude ietver:

37.1. rezervuāra pases un lietošanas dokumentācijas novērtēšanu;

37.2. tvertnes, rezervuāra aprīkojuma un cauruļvadu pieslēguma vietu ārējo apskati un darbības funkcionālo pārbaudi;

37.3. drošības ierīču un signālierīču apskati un darbības pārbaudi;

37.4. tvertnes nesošo sienu paliekošā biezuma mērījumus, izmantojot nesagraujošās kontroles metodes;

37.5. tvertnes nesošo sienu pārklājumu vizuālo apskati un paliekošā biezuma pārbaudi, izmantojot nesagraujošās kontroles metodes;

37.6. tvertnes ģeometriskās formas mērījumus un pamatu nosēdes mērījumus;

37.7. tvertnes pamatu, otrās pakāpes glabājamo vielu necaurlaidīgā norobežojuma un rezervuāra teritorijas apsekošanu;

37.8. rezervuāra sazemēšanas aprīkojuma tehniskā stāvokļa pārbaudi.

38. Apakšzemes rezervuāra pilnā tehniskā pārbaude ietver:

38.1. rezervuāra pases un lietošanas dokumentācijas novērtēšanu;

38.2. tvertnes sienu (grīdas, jumta un sānsienas) un nesošo konstrukciju paliekošā biezuma mērījumus, izmantojot piemērotas metodes;

38.3. drošības ierīču, signālierīču un automātisko ugunsdzēsības iekārtu apskati un darbības pārbaudi;

38.4. tvertnes iekšējo apskati un rezervuāra tehnoloģiskā aprīkojuma darbības pārbaudi;

38.5. tvertnes nesošo sienu metināto savienojumu pārbaudi, izmantojot nesagraujošās kontroles metodes;

38.6. tvertnes neso™o sienu pārklājumu vizuālo apskati un paliekošā biezuma pārbaudi, izmantojot piemērotas metodes, un pārklājuma saderības novērtēšanu attiecībā pret apkārtējo vidi un glabājamām vielām;

38.7. rezervuāra sazemēšanas aprīkojuma tehniskā stāvokļa pārbaudi.

39. Apakšzemes rezervuāra daļējā tehniskā pārbaude ietver:

39.1. rezervuāra pases un lietošanas dokumentācijas novērtēšanu;

39.2. drošības ierīču un signālierīču apskati un darbības pārbaudi;

39.3. rezervuāra tehnoloģiskā aprīkojuma darbības pārbaudi;

39.4. rezervuāra sazemēšanas aprīkojuma tehniskā stāvokļa pārbaudi.

40. Kārtējās rezervuāra tehniskās pārbaudes atkarībā no rezervuāra novietojuma un lietošanas ilguma (resursa) veicamas šo noteikumu 2.pielikumā norādītajos termiņos.

41. Rezervuāra valdītājs rezervuāru pārbaudēm sagatavo saskaņā ar vides drošības un ugunsdrošības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus un pilnvarotās inspicēšanas institūcijas norādījumus.

42. Pirms rezervuāra pilnās tehniskās pārbaudes rezervuāra valdītājs nodrošina tā atbrīvošanu no glabājamās vielas, atvieno to no glabājamās vielas uzpildīšanas (iztukšošanas) cauruļvadiem un attīra no glabājamo vielu nogulsnēm. Tvaiku koncentrācija tvertnē nedrīkst pārsniegt 50 procentu no apak™ējā sprādzienbīstamā koncentrācijas sliekšņa. Skābekļa koncentrācija tvertnē nedrīkst būt mazāka par 20 tilpuma procentiem. Ja rezervuārā ir ļoti toksiskas, toksiskas un kaitīgas vielas, to koncentrācija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās vērtības.

43. Rezervuāra ārkārtas tehniskās pārbaudes veicamas šādos gadījumos:

43.1. pēc rezervuāra remonta vai rekonstrukcijas;

43.2. ja tiek konstatētas šo noteikumu 19.punktā noteiktās vielu noplūdes;

43.3. pēc pamatota Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieprasījuma.

44. Rezervuāra ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka pilnvarotā inspicēšanas institūcija.

45. Ņemot vērā rezervuāra tehnisko stāvokli un lietošanas ilgumu (resursu), pilnvarotā inspicēšanas institūcija ir tiesīga noteikt biežākas rezervuāra tehniskās pārbaudes, nekā tas norādīts šo noteikumu 2.pielikumā.

46. Ja beidzies noteiktais nemetāla rezervuāra lietošanas ilgums (resurss), rezervuāra turpmākā lietošana ir aizliegta.

47. Ja rezervuāra pasē nav norādīts lietošanas ilgums (resurss), rezervuāru var lietot 25 gadus. Pilnvarotā inspicēšanas institūcija ir tiesīga pagarināt reģistrēto rezervuāru (izņemot nemetāla rezervuārus) lietošanas ilgumu (resursu) pēc tam, kad pēc rezervuāra valdītāja pieprasījuma ir veikta rezervuāra tehniskā pārbaude saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

48. Ja pilnvarotā inspicēšanas institūcija rezervuāra tehniskajā pārbaudē konstatē defektus vai pazīmes, kas pazemina rezervuāra izturību vai funkcionālo drošību, tā izvērtē iespēju lietot rezervuāru ar pazeminātiem parametriem (piemēram, ar pazeminātu uzpildes pakāpi).

49. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas pilnvarotā inspicēšanas institūcija izdara ierakstu rezervuāra pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz rezervuāra valdītājam, bet otru pārbaudes protokola eksemplāru glabā ne mazāk kā 10 gadus no pārbaudes dienas.

50. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, inspicēšanas institūcija rezervuāra valdītājam izsniedz bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi. Rezervuāra valdītājs minēto zīmi pievieno rezervuāra pasei.

51. Ja pilnvarotā inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē konstatē, ka rezervuārs neatbilst šo noteikumu prasībām, rezervuāra valdītāja pienākums ir triju mēnešu laikā novērst trūkumus un pieaicināt pilnvaroto inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi.

52. Ja pēc atkārtotās pārbaudes rezervuārs neatbilst šo noteikumu prasībām vai apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina rezervuāra valdītāju un paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī, ja apdraudēta vide, – Vides valsts inspekcijai, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un dienas laikā nosūta minētajiem dienestiem pārbaudes protokola eksemplāra kopiju.

VI. Noslēguma jautājumi

53. Rezervuāriem, kas nodoti ekspluatācijā līdz 2001.gada 1.septembrim:

53.1. rezervuāra pasi atbilstoši šo noteikumu 11.punkta prasībām izsniedz un aizpilda rezervuāra valdītājs;

53.2. nav nepieciešama šo noteikumu 12.punktā noteiktā dokumentācija.

54. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.