Divi bagāti gadi Rīgas ērģelnieces un Baha unisonā

Doma baznīcā 21.augustā izskanēja unikāls ērģelnieces Jevgeņijas Ļisicinas veltījums Rīgai "Baha ērģeļu mantojums 16 koncertos"

Mākslinieces repertuārā vienmēr bijuši Johana Sebastiana Baha darbi, taču šādu sarīkojumu sirmais Rīgas Doms piedzīvoja pirmoreiz. Vērienīgo projektu ievadīja "Ērģeļu mesa", kura kā dievišķa liturģija izskanēja 1999.gada 3.augustā. Cikls tika iecerēts, lai godinātu izcilo vācu baroka mākslinieku, jo 2000. gadā apritēja komponista 315. dzimšanas diena un pagāja 250 gadi kopš viņa aiziešanas mūžībā. Ar Rīgas Doma vadības, Gētes institūta un citu labvēļu gādību uz katru koncertu latviešu, krievu un vācu valodā tika sagatavotas programmiņas ar plašām anotācijām par skaņdarbu saturu un uzbūves principiem, to rašanās laiku un vietu. Reizē tas bija Jevgeņijas Ļisicinas sveiciens Rīgai tās lielajos svētkos. Ar rīdziniekiem sagādāto iespēju iejūtīgā, meistarīgā sniegumā divu gadu laikā noklausīties praktiski visus Baha skaņdarbus ērģelēm. Un ar negaidītu pārsteigumu pēdējā koncertā: Jāzepa Vītola balādi "Beverīnas dziedonis" pašas mākslinieces pārlikumā ērģelēm.

Septembrī Jevgeņija Ļisicina dosies uz Volgogradu: "Tur uzcelta jauka koncertzāle tieši uz Volgas. Astoņdesmitajos gados biju aicināta piedalīties atklāšanas koncertā. Šoreiz solo spēlēšu Vītolu un Bahu, kopā ar kamerorķestri un sitamajiem instrumentiem — Franča Pulenka koncertu un kopā ar simfonisko orķestri — Pētera Čaikovska simfonisko poēmu "Manfrēds". Tā man vēl jāapgūst." Oktobrī māksliniece piedalīsies starptautiskā ērģeļmūzikas festivālā Krasnodarā, kurp viņa tiekot aicināta ik rudeni nu jau septiņus gadus. Arī tur esot skaista zāle un ļoti labas, kaut nelielas ērģeles. Un allaž pilna zāle. Bet mājas Jevgeņijai ir Rīgā. Te ir vislabākās ērģeles pasaulē, un tieši te viņa apguvusi ērģeļspēles noslēpumus. Jo viņas skolotājs bijis Nikolajs Vanadziņš: "Profesors bija garīgi ļoti bagāts cilvēks. Šķita, no viņa nāk gaisma. Nesauciet mani par profesoru, viņš teica, es esmu mūzikas mīļotājs. Un viņš tiešām mīlēja mūziku, mīlēja pasauli, mīlēja savus audzēkņus. Kad profesoram bija 75, man palika 25 gadi. Viņš dzimis 11. novembrī, es 11. decembrī. Pēc 25 gadiem svinēsim kopā, mums būs jubilejas mēnesis, viņš toreiz teica. Profesors aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā. Bet viņa mīlestībā es joprojām sildos. Bez mīlestības jau Bahu nevar spēlēt."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore