Ar Latvijas pieredzi cīņā pret aizspriedumiem

Valsts prezidente ANO Pasaules konferencē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šajās dienās Durbanā, Dienvidāfrikas Republikā, piedalās ANO Pasaules konferencē pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības izpausmēm. Konferences mērķis ir līdzcietības aizstāvēšana tās dažādos veidos, neiecietības un aizspriedumu izskaušana pasaulē, kā arī diskriminācijas likvidēšana globālajā ekonomikā. Šī ir viena no nozīmīgākajām ANO šī gada konferencēm, un Latvijas Valsts prezidente tajā piedalās pēc ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Mērijas Robinsones un Dienvidāfrikas Republikas prezidenta Tabo Mbeki ielūguma. Šī ir jau trešā ANO konference par šo problemātiku (pirmā un otrā konference notika 1978. un 1983. gadā). Valsts prezidentes preses dienesta izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka Durbanas konference Latvijai būs iespēja pastāstīt pasaulei par savu pieredzi, valstiskā līmenī risinot sabiedrības integrāciju, kā arī informēt par mazākumtautību izglītības iespējām, vēstures apzināšanu, dzimumlīdztiesības un sieviešu tiesību jautājumiem Latvijā. Paziņojumā arī uzsvērts, ka Latvija ir vienīgā valsts Austrumeiropā, kurā darbojas astoņas mazākumtautību skolas.

Trešdien, 29. augustā, pirms došanās uz Durbanu Rīgas lidostā preses konferencē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga žurnālistiem teica:

"Šī ir jau trešā ANO konference par šiem jautājumiem, taču pirmā, kurā Latvija var piedalīties kā neatkarīga valsts, pati ar savu karogu. Es personīgi turp braucu, atsaucoties ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Mērijas Robinsones atkārtotam personīgam ielūgumam, lai šajā konferencē pievērstos aizspriedumiem vārda visplašākajā nozīmē. Ne tikai rasismam, bet dažādiem aizspriedumiem, kas valda sabiedrībā. Savā runā esmu paredzējusi pievērsties arī tam, kā rodas aizspriedumi. Gan vispārējiem jautājumiem, kā rodas un uz kā balstās aizspriedumi, ieskaitot rasismu, un kā ar tiem cīnīties. Esmu arī paredzējusi runāt tīri cilvēciskā plāksnē. Es gribu pieminēt arī Latvijas likteni un to, kā mēs patlaban šeit Latvijā pēc piecdesmit totalitārā režīma, totalitārās ideoloģijas un represiju gadiem cenšamies veidot atvērtu, demokrātisku sabiedrību, kurā katram ir vienlīdzīgas tiesības.

"Latvijas Vēstneša" jautājums:

— Prezidentes kundze, paredzēts, ka Durbanas konferencē piedalīsies delegācijas no simt divdesmit septiņām valstīm, tātad nebūs pārstāvētas visas ANO dalībvalstis. Pēc kādiem kritērijiem veidojās konferences dalībnieču valstu sastāvs?

V. Vīķe-Freiberga: — Man šķiet, ka uzaicinātas tika visas ANO dalībvalstis, bet ne visas bija gatavas sūtīt turp savu delegāciju. Piemēram, Nauru salas ir tik ārkārtīgi mazas un varbūt tīri ekonomiski nespēj piedalīties šāda veida konferencē. Varbūt citi uzskata par neiespējamu šobrīd piedalīties Durbanas konferencē politisku iemeslu dēļ. Jo piedalīšanās šādā konferencē nozīmē arī gatavību nosodīt neiecietību un cīnīties pret to, kā arī piedalīties debatēs un paust savu viedokli par to, kuras parādības pasaules mērogā būtu uzskatāmas par rasismu vai aizspriedumiem un kuras ne. Es pieņemu, ka šajos jautājumos varētu izraisīties diezgan karstas diskusijas, lai visas delegācijas varētu parakstīt konferences noslēguma deklarāciju.

Šodien, 31. augustā, Latvijas Valsts prezidente piedalīsies DĀR prezidenta Tabo Mbeki rīkotajās pusdienās par godu valstu un delegāciju vadītājiem, bet rīt uzstāsies konferencē ar runu un piedalīsies apaļā galda diskusijās. Svētdien, 2. septembrī, Vaira Vīķe-Freiberga piedalīsies sieviešu līderu rīkotajā diskusijā. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente no Durbanas dosies uz Johannesburgu, kur piedalīsies seminārā par uzņēmējdarbības sakaru veicināšanu Latvijā. No Dienvidāfrikas uzņēmēju puses jau izrādīta interese par sadarbības iespējām ar Latviju banku un finansu pakalpojumu, kā arī transporta un telekomunikāciju jomā. Johannesburgā paredzēta arī Latvijas Valsts prezidentes tikšanās ar Nobela miera prēmijas laureātu, bijušo DĀR prezidentu Nelsonu Mandelu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors