• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar medus saldumu dzīves skrejā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.2001., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/53537

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Vēl šajā numurā

31.08.2001., Nr. 124

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar medus saldumu dzīves skrejā

Tradicionālā Medus diena — šoreiz Cēsīs

Medum katru dienu jābūt galdā. Tas nav jāēd daudz, bet regulāri. Tad būs arī veselība un dzīvesprieks. — Ar tādu pārliecību nu jau desmit gadus dravā iet Valdis Biļinskis. Pats viņš baudījis agronoma izglītību, sieva ir mācīta biškope, un pašlaik viņiem ir jau 150 saimes. Valdis ir Latvijas Biškopju biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks un Valmieras nodaļas vadītājs. Viņam arī pieder Medus dienu rīkošanas ideja. Pirmie medus svētki notika Kocēnos, otrie un trešie — Siguldā. Tie palīdz saliedēt biškopju un dravniecības produktu ražotāju saimi, popularizēt veselīgu uzturu un dzīvesveidu. Ar Cēsu pilsētas domes un muzeja atbalstu aizvadītajā sestdienā Medus diena notika Cēsu pils parkā.

MEDUS1.JPG (45581 BYTES)

Liene no Daugmales piedāvā pļavu ziedu medu un vaska sveces

 

MEDUS2.JPG (43906 BYTES)
Svētku saimnieks Valdis Biļinskis piedāvā visu, ko bites nes

Pūpolu, griķu, liepziedu, pļavas ziedu un viršu medu, ziedputekšņus, propolisu, peru pieniņu un citas dravas veltes piedāvāja 25 bitenieki un 10 biškopības produkcijas ražotājfirmas no visiem Latvijas novadiem. Pie amatniekiem varēja iegādāties biškopības inventāru, pie maizniekiem — rudzu medus maizi ar riekstiem, sklandraušus un pīrāgus. Gan bērnus, gan pieaugušos iepriecināja Rūjienas piensaimnieku biedrības piedāvātais saldējums ar ziedputekšņiem.

Kārlis Skujiņš saimnieko Stalbes pagasta "Liepās". Viņš ar bitēm sadraudzējies jau zēna gados: "Kad mācījos sestajā klasē, tēva draugs man uzdāvināja pirmo saimi. Pašam laimējās noķert pāris spietus. Tā tas sākās. Kamēr dienēju armijā, mājnieki bija par manām bitītēm rūpējušies. Mums bija astoņas saimes, kad 1981.gadā pieņēmu galīgo lēmumu kļūt par bitenieku. Strādāju Amatas, Stalbes un Rozulas toreizējo kopsaimniecību dravās par smieklīgu algu — 80 rubļi mēnesī. Pārējo jau mēs, dravnieki, varot piezagt klāt. Es pamazām paplašināju savu dravu. Tagad man ir vairāk nekā simt stropu. Noiets? Vecos laikos cilvēki paši brauca klāt, izķēra visu medu turpat mājās. Tagad jāprot pastāvēt. Dravā jāuztur rasu tīrība, jāievieš jaunās tehnoloģijas, jādažādo produkcija. Tas viss ir interesanti."

Siguldiešiem ir sevišķi plašs ārstniecības un veselības nostiprināšanas preparātu klāsts. Medus kopā ar zemestaukiem un citiem komponentiem visdažādākajās kombinācijās. Kā apgalvo farmaceits Roberts Kacars, zemestauki ir viens no retajiem augiem, kas pie mums atnācis no mezozoja laikmeta, cauri gadu miljoniem sakoncentrējot sevī visu, kas nepieciešams dzīvībai. Laura Puriņa piedāvā nogaršot visdažādākos fito preparātu firmas ekstraktus, pulverus, granulas. Gan veselīgs, gan stipri garšīgs ir ar medu saldinātais "Mīlas dzēriens", kas satur divpadsmit Latvijas augu ekstraktus.

"Vasariņa, ziedu māte, dod tu man visu labu!" — svētku programmu vadīja Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš, dziedāja "Skandinieki", dejoja "Raitais solis", trikus rādīja cirka mākslinieki. Un ikviens pats varēja mēģināt tikt pie bitēm augstu kokā. Bet pie Daugmales Jāņa varēja ne vien iegādāties medu burciņās un tikko ņemtas kāres, bet arī apskatīt mājiņu ar visām bitēm.

Cēsnieki uz parku nāca ģimenēm vien, un, kā ģimenes svētkos klājas, savi prieki bija gan lielajiem, gan mazajiem.

Valdis Biļinskis pie biškopības lielākajām vērtībām pieskaita arī to, ka saskarē ar bitēm un visu dzīvo dabu cilvēks gudrāku dvēseli iemanto, kļūst līdzsvarotāks. Medus dienās ļaudis vairāk uzzina par šo brīnumaino pasauli. Pašiem biškopjiem tās ir gan drauga plecs, gan izaicinājums — kā labāk, kā produktīvāk. Latvijas biškopji nebūt nevāroties savā sulā un sen vairs nedzīvojot kā mucā: "Sadarbojamies ar Ziemeļu bišu padomi, kurā apvienojušies Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas biškopji. Labi kontakti ir ar igauņu biteniekiem. Sekojot somu paraugam, esam ieviesuši savu preču zīmi, kas mums palīdz kooperēties, veidot reklāmu un, pats galvenais, garantēt kvalitāti. Reizi divos gados piedalāmies pasaules biškopības kongresos. Esam bijuši Beļģijā, Vankūverā, paredzēti braucieni uz Slovēniju un Dienvidāfriku. Patīkami ir tas, ka biškopībai pievēršas jauni cilvēki. Līdz ar viņiem ienāk jaunas vēsmas, jaunības enerģija."

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!