Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Intervija Latvijas Radio 30. augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Sallija Benfelde

— Šodien mūsu studijas viesis ir Ministru prezidents Andris Bērziņš. Šodien parādījās tāda ziņa, ka Ministru prezidents lūdz Zemkopības ministriju izvērtēt tos priekšlikumus, ko lauksaimnieku organizācija iesniegusi, par zemes tirgus liberalizāciju, jo lauksaimnieki uzskata, ka zemi nedrīkst pārdot tā vienkārši jebkuram. Kā tas ir, kāda ir jūsu nostāja? Es zinu, ka jūs vienpersonīgi nekādus lēmumus nepieņemsit un ka jūs esat nosūtījis visām amatpersonām un instancēm šos dokumentus. Un tomēr — kāda ir jūsu nostāja?

Andris Bērziņš:

— Ja vispār šo jautājumu risina, tad acīmredzot tas varētu attiekties tikai un vienīgi uz lauksaimnieciski izmantojamo zemi, jo faktiski tie zemesgabali, kas ir nepieciešami apbūvei, vai nekustamie īpašumi — tos jau šodien var nopirkt faktiski jebkurš, saņemot attiecīgās pašvaldības piekrišanu šādam darījumam. Šis dokuments ir nosūtīts Zemkopības ministrijai, tur ir vesela virkne, ja nemaldos, 26 dažādas sabiedriskās zemnieku organizācijas — zemnieku, lauksaimnieku, pārstrādātāju organizācijas —, kuras nāk kopā un tad saskaņo šo viedokli. Zemkopības ministrs nes, tā sacīt, šo valsts pozīciju, kas ir sarunām ar Eiropas Savienību, uz Ministru kabinetu. Domāju, ka zemkopības ministrs to ļoti lietpratīgi izvērtēs un mēs pieņemsim pareizo lēmumu.

— Es saprotu, ka šī zemes tirgus liberalizācija ir sakarā ar to, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir brīva iespēja iegādāties. Tātad — līdzko mēs kļūsim par Eiropas Savienības sastāvdaļu, tad jebkurš Eiropas Savienības pilsonis šeit varēs nopirkt zemi.

A.Bērziņš:

— Ja mēs gribam, lai mūsu pilsoņi varētu nopirkt zemi jebkurā Eiropas Savienības valstī, tad mums tieši tāds pats solis jāsper viņiem pretī. Tā jau ir viena no tām lielajām brīvībām, kas ir Eiropas Savienībā. Bet ir arī valstis, kas ir prasījušas kādu pārejas periodu līdz brīdim, kamēr ekonomika jeb ekonomiskās attīstības līmenis nolīdzsvarojas. Ir jārunā arī par nosacījumiem, ar kādiem pērk zemi. Ir valstis, kur zemes iegādei valsts dod īpašus nosacījumus, subsidē jeb subsidē kredītprocentus vai vēl kādas lietas — tad šīs lietas ir ļoti profesionāli, nevis politiski jārisina. Jāapsēžas pie galda, jāsaskaita, jāsaliek visi par un pret, un es domāju, ka zemkopības ministrs tiks ar šiem pienākumiem galā.

— Šodien LETA ziņu lentē arī es lasīju kādu ziņu, kas mani nedaudz šokēja. Nedaudz tādēļ, ka patiesībā tā ir daudzu līdzīgu ziņu kārtējā ziņa. Proti, par to, ka Rīgas dome, izrādās, ir noslēgusi — atkal neizsludinot konkursu un nedarot neko tādu — līgumu ar kādu dāņu kompāniju par datoru un dažādu datoru sistēmu, un telekomunikāciju sistēmu iegādi. Šī summa ir astronomiska — 600 tūkstoši latu. Pēdējā laikā ne tikai man kā žurnālistei, bet daudziem nākas dzirdēt par to, ka Rīgas dome strādā pēc principa, ka

padomniekiem katram ir sava biznesa sfēra, un tad šajā biznesa sfērā notiek vienošanās acīmredzot par zināmu atbalstu vēlēšanās, par kādas sociāldemokrātiskas ideoloģijas piekritējiem. Kā jūs varat to komentēt?

A.Bērziņš:

— Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, ja tas tā ir. Atbilstoši likumam "Par iegādēm valsts un pašvaldību vajadzībām" visu šo konkursu nolikumu kārtību, šī likuma piemērošanas un ievērošanas kārtību uzrauga Finansu ministrijas speciāla nodaļa, departaments.

Tātad viņiem tiks darīts zināms, lai viņi pārbauda, kas tad tur īsti ir noticis. Kas attiecas uz kaut kādiem īpašiem pasūtījumu dalīšanas principiem, diemžēl nav man laika skatīties vai sekot tam, kas notiek domē, bet es lūgšu Aiju Poču, mūsu frakcijas vadītāju, iepazīties ar šiem jautājumiem.

— Jautājums ir — vai, jūsuprāt, var noteikt šo faktu, ka summa ir tāda, ka bija nepieciešams konkurss. Tas viss ir skaidrs — to var noteikt. Bet vai, jūsuprāt, vispār ir iespējams variants, ka mēs ar jums sarunājam un jūs sakāt: jūsu partijai, Sallij, es dodu naudu, un es zinu, ka mēs — tie un tie — balsos par jums; jūs man lūdzat šo pasūtījumu. Mēs mutiski par to vienojamies, un tālāk jau to vairs nevar konstatēt.

A.Bērziņš:

— To faktiski noslēpt tikpat kā nav iespējams, jo ir taču cenas, ir katras lietas vērtība, maksa tirgū. Un neviens jau negrib zaudēt savus ienākumus, pārdodot to vai citu preci, kas globālajā tirgū maksā aptuveni līdzīgu cenu. Šeit ir ļoti uzmanīgi jāpaskatās, vai ir konkurss noticis, vai ir bijis izsludināts konkurss, kā ir pieteikušies, kā konkursa komisija ir atlasījusi pretendentus, kāda argumentācija ir bijusi pamatā tam, ka vinnējis tieši tas vai kāds cits. Šī kārtība tiek piemērota attiecībā pret pilnīgi visiem konkursantiem un visos gadījumos, kad tiek rīkoti konkursi.

— Tātad es saprotu — jūs apsolāt, ka Finansu ministrija painteresēsies?

A.Bērziņš:

— Jā, es tūlīt lūgšu, lai Finansu ministrija apskatās šo konkursu.

— Un tad kāds jautājums, kas gan ir vairāk politisks jautājums, ideoloģisks un pēdējā laikā saistās ar daudzu cilvēku ļoti kvēlām emocijām. Proti: kā jūs vērtējat Ždanokas kundzes izvirzīšanu Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektores amatam? Vai tas ir tikai normāli un mums ir jāprot samierināties ar to, ka politiski, ideoloģiski citādi domājoši cilvēki tur var nokļūt — tādos amatos? Vai aiz tā slēpjas kas cits?

A.Bērziņš:

— Pirmkārt, šis amats, uz kuru Ždanokas kundze, kā es lasu ziņās, ir izvirzīta, — tas nav politisks amats, un viņai nebūs iespējas pieņemt nekādus politiskus lēmumus, pat ja viņu tur iebalsos, — tā ir viena lietas puse. Otra lietas puse, protams, ir, ka diezgan apzināti to var nosaukt par politiska rakstura demonstrāciju, kuru parāda PCTVL viena grupa. Nu nevar aizliegt šādā veidā arī viņiem rīkoties, jo savu spēku viņi ir nodemonstrējuši, kaut vai padzīdami "Tēvzemi un Brīvību" no visiem amatiem Rīgas domē, izņemot divus...

— Tas gan bija loģiski, jo viņi atteicās no koalīcijas.

A.Bērziņš:

— ...izņemot, protams, tos pārbēdzējus, kas tur palika. Tagad acīmredzot seko nākošie soļi. Es gribētu teikt, ka pārējiem domniekiem visiem ir ļoti uzmanīgi jāskatās un jāmēģina paust savu pozīciju. Man bija saruna ar Rīgas domes "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti Aiju Poču, frakcijas vadītāju. Viņiem jau ir notikusi frakcijas sēde, un "Latvijas ceļa" frakcija pieņēmusi lēmumu, pirmkārt, nebalsot par Ždanokas kundzi un, otrkārt, pieprasīt, lai balsojums būtu atklāts un lai pēc balsojuma varētu vārdiski redzēt, kā kurš katrā konkrētā gadījumā ir balsojis.

— Bet, Bērziņa kungs, vai jums nešķiet, ka šī rīcība ir tikai viena sērija, tā teikt, veselā seriālā, kurā ietilpst gan, piemēram, šis nu jau tiešām bēdīgi slavenais koncerts Doma laukumā, izdevniecības "Vieda" pēdējās aktivitātes sakarā ar šīm lietām. Man daudzi cilvēki sacījuši sarunās, ka viņi nebūt nav sazvērestības teorijas piekritēji — kad viss notiek, protams, kāds kaut kur kaut ko ir izrēķinājis, sagrafējis un ieplānojis. Tomēr man daudzi cilvēki saka: mēs ļoti strauji tuvojamies NATO, šeit ir vajadzīgas nepatikšanas, sabiedrība ir jāšķeļ, un Ždanokas kundze ļoti labi palīdz šķelt sabiedrību — nerunāsim par daudzām citām lietām.

A.Bērziņš:

— Fakts ir tāds, varbūt tā drusciņ iztālēm uzsākšu — pats svarīgākais manas valdības uzdevums šobrīd ir valsts neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšana. Un šo neatkarību mēs varam nodrošināt, gan iestājoties Eiropas Savienībā, gan — papildu garantijas —, esot NATO dalībvalsts. Valsts pašlaik attīstās ļoti labi, pagājušajā gadā mums bija viens no augstākajiem kopprodukta pieaugumiem starp kandidātvalstīm. Mums ir ļoti augsts, ļoti labs iekšzemes kopprodukta pieauguma temps. Tātad mūsu reālās iespējas un cerības, ka mēs tik tiešām varam nodrošināt savas valsts neatkarības neatgriezeniskumu, stipri pieaug. Es pieļauju, ka cilvēki, kuri nevēlas to darīt un nevēlas to pieļaut, viņi, protams, ir ieinteresēti maksimāli traucēt visiem šiem procesiem. Es negribētu sīkāk neko stāstīt, vienkārši gribu teikt, ka mūsu drošības iestādes ļoti uzmanīgi seko visiem šiem notikumiem, mēģina tos prognozēt un skatās, kas notiek. Vismaz pagaidām nekāda apdraudējuma valsts drošībai nav.

— Cerams, ka tas tā ir. Un tagad laiks atbildēm uz jautājumiem! Pirmais jautājums: te kāda sieviete, acīmredzot no laukiem, no Jēkabpils, ir zvanījusi un jautā, kā var pieļaut tādu stāvokli, ka bērna piedzimšanas pabalsts lauku sievietei ir sešas reizes mazāks nekā pašvaldības darbiniekiem?

A.Bērziņš:

— Grūti, grūti paskaidrot, kā tā var būt! Valsts noteiktie pabalsti visi ir vienādi neatkarīgi no tā, vai cilvēks dzīvo pilsētā vai laukos. Ja tas tā ir noticis, tad šī sieviete ir apkrāpta un viņai jāgriežas sociālās apdrošināšanas dienestā savā pilsētā.

— Tad ir kāds jautājums, un es domāju, ka tas ir jautājums, kuru savstarpējās sarunās viens otram uzdod gandrīz visi, vismaz Rīgas iedzīvotāji, proti — vai premjers ir lietas kursā par naudas reformu, par esošo reklāmu? Un, ja ir, kāpēc Repše vēl ir savā amatā?

A.Bērziņš:

— Kā mani vakar informēja Latvijas Bankas prezidents, tas vienkārši ir vienas bankas reklāmas pasākums, tūlīt būs kaut kāds cits plakāts, kurš dos atšifrējumu tam uzrakstam par naudas reformu. Katrā gadījumā es arī izteicu neapmierinātību ar to, ka Latvijas Banka nedod pietiekami precīzu un skaidru traktējumu, jo viņa ir tā, kas atbild par bankas lietām. Cilvēki vienkārši paliek tādi tramīgi, domā — kas nu notiks ar naudu? Varu visus nomierināt — nauda Latvijā nemainīsies, paliks lats, tas ir stabils, un tāds tas arī paliks.

— Ko Ministru prezidents darītu, ja Rīgas līcī iebrauktu kuģis ar 400 bēgļiem? Vai prasītu atļauju Nilam Muižniekam?

A.Bērziņš:

— Es nezinu, kāpēc man būtu jāprasa Nilam Muižniekam atļauja. Mēs esam pievienojušies attiecīgajai bēgļu konvencijai, mums ir attiecīgs bēgļu pieņemšanas punkts, lai arī ļoti neliels. Mēs, protams, neesam ieinteresēti pieņemt bēgļus, bet mums jārīkojas tā, kā starptautiskie standarti un noteikumi prasa — papriekš viņi ir jāizvieto un pēc tam ir jārisina jautājumi par bēgļu atpakaļ uzņemšanu tajās valstīs, no kurām viņi ir nākuši.

— Es saprotu, ka ar tiem 400 bēgļiem problēmas ir tāpēc, ka patiesībā viņi ir pārkāpuši esošos noteikumus un to kārtību, kādā tas vispār var notikt, ka viņi ir ar varu paziņojuši — mēs te esam un te būsim.

A.Bērziņš:

— Šajos jautājumos vienmēr ir ļoti lielas problēmas. Tur vienmēr ir tāda vai cita rakstura pārkāpumi, jo neviena valsts jau speciāli pie sevis bēgļus neaicina. Tie bija ļoti reti, ļoti reti izņēmumi, jo atbilstoši bēgļu konvencijai šai valstij jānodrošina visiem bēgļiem īpaši nosacījumi: jābaro, jādod sociālā palīdzība. Tie ir īpaši gadījumi, kad kaut kas notiek, plosās kari vai kādas citas lietas, masveida nelaimes, zemestrīces, — tad kaut kas tāds notiek.

— Un tad kāda replika par zemes pārdošanu: vai mēs skatāmies uz citu kļūdām? Piemēram, Čehijā Karlovi Vari — tur viss izpārdots, tikai ne čehiem.

A.Bērziņš:

— Es nemāku teikt, kas ir noticis Čehijā, bet Rīgas pilsētā, kur īpašums, piemēram, ir daudznacionālu īpašnieku rokās, nekas nav noticis un neviens īpašnieks, kurš ir uzbūvējis kādu māju vai sakopis kādu vietu, viņš taču projām uz Mēnesi neko nav aiznesis. Tā šeit pat sakopta mūsu pilsētā stāv.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— saņemot Dānijas premjerministra vēstuli

Ministru prezidents Andris Bērziņš saņēmis Dānijas Karalistes premjerministra Pola Nīrupa Rasmusena (Poul Nyrup Rasmussen) vēstuli, kurā Dānijas premjerministrs informē par savas valdības paziņojumu nenoteikt ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar katras kandidātvalsts iestāšanās laiku, atbilstoši pašreizējo dalībvalstu praksei. Premjerministrs arī norāda, ka nopietnu Dānijas darba tirgus noteikumu pārkāpumu gadījumā Dānija var veikt drošības pasākumus saskaņā ar ES vienoto nostāju.

Dānija aicina arī citas pašreizējās Eiropas Savienības dalībvalstis paust savus nodomus par brīvas darbaspēka kustības noteikumu ieviešanu līdz individuālu kandidātvalstu iestāšanās laikam.

Vēstulē Pols Nīrups Rasmusens atzīst, ka pēdējo gadu laikā paplašināšanās sarunās ir gūti ievērojami panākumi. Dānija apsveic Eiropas Padomes Gēteborgas tikšanās rezultātus, kas atkārtoti apstiprināja iestāšanās sarunu "ceļa karti", kā arī uzsvēra mērķi līdz 2002.gadam pabeigt sarunas ar tām kandidātvalstīm, kuras tam ir gatavas. Šis mērķis saskan arī ar Dānijas prezidentūras mērķi.

Ministru prezidents Andris Bērziņš izsaka gandarījumu par Dānijas valdības pieņemto lēmumu.

— saņemot Rīgas katoļu kardināla vēstuli

Ministru prezidents Andris Bērziņš ir saņēmis Rīgas arhibīskapa metropolīta kardināla Jāņa Pujata vēstuli, kurā kardināls lūdz nodrošināt vienādas konkurences apstākļus starp baznīcas dibinātajām, valsts akreditētajām vispārizglītojošajām skolām un valsts vai pašvaldību dibinātajām skolām. Jānis Pujats vēstulē iesaka ierosināt atbilstošus grozījumus likumdošanā un citos normatīvajos aktos, kas ļautu baznīcas dibinātajām vispārizglītojošajām skolām saņemt finansējumu gan skolotāju algu, gan uzturēšanas izdevumu segšanai līdzīgi tam, kā tas notiek valsts vai pašvaldību skolās.

Izglītības likums nosaka, ka ar šā gada 1. septembri valsts un pašvaldības piedalās privāto iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Tā kā IZM iesniegtajā šo MK noteikumu projektā nav paredzēts, kā valsts un pašvaldības piedalās privāto iestāžu finansēšanā, Ministru prezidents ir nosūtījis vēstuli izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam, uzdodot sniegt skaidrojumu, kā ministrija ar šā gada 1. septembri nodrošinās Izglītības likuma 59. panta 2. daļas izpildi.

— tiekoties ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvi

Vakar Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvi Adalbertu Knoblu.

Tikšanās sākumā SVF pārstāvis atzinīgi izteicās par Rīgas astoņsimtgades svinībām un apsveica A.Bērziņu ar valsts neatkarības desmito gadadienu.

SVF pārstāvis atzina, ka ir apsveicama Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Ministru prezidents apliecināja, ka valdība turpinās darbu, lai samazinātu fiskālo deficītu arī 2002.gadā.

— tiekoties ar zāļu ražotāju pārstāvjiem

24.augustā Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas, Ārvalstu farmaceitisko firmu pārstāvniecību asociācijas un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā sarunu dalībnieki galvenokārt pārrunāja medikamentu kompensācijas sistēmas nepilnības. Zāļu ražotāju pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot valsts pasūtījumu zāļu tirgum, kā arī uzlabot medikamentu iepirkšanas sistēmu slimnīcām. Tika apspriesta reālā situācija medikamentu tirgū Latvijā.

Sarunu gaitā izskanēja dažādi viedokļi par sistēmas uzlabošanu, lai tā būtu prognozējama gan zāļu ražotājiem, gan apmierinātu zāļu patērētājus.

Lai turpmākais dialogs būtu konstruktīvs un veicinātu kompensējamo medikamentu sistēmas pilnveidošanu, Ministru prezidents uzdeva zāļu ražotāju pārstāvjiem divu nedēļu laikā sagatavot un iesniegt Ministru prezidentam konkrētus priekšlikumus grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos.

Valdības preses departaments